bet braukt pie Reiņa bija grūti. trolejbusā baigi smirdēja, pēc kārtas iekāpa 2 bomži, es smaku nost un nāca vēmiens. būtu izkāpusi, bet baidījos kustēties, jo atkal sāka vilkt vēderu tāpat kā pirms slimnīcas. sapratu, ka man visas iepriekšējās reizes to vilka tieši smirdīgos sabiedriskajos, nonākot stacijas raj. vienlaicīgi ar riebumu un smakām. pēkšņi tāda vājuma sajūta, krampis, asinis. es laikam vairs nebraukšu arī ar sabiedrisko kādu laiku. varbūt vienīgi jauno kondicionēto tramvaju.