Here, getting pregnant can be a death sentence.
stāsts par uzturēšanos kādā stipri tradicionālā valstī:
https://www.nzherald.co.nz/nz/covid-19-omicron-charlotte-bellis-an-open-letter-on-miq/

(vai arī te)

(te es tikko biju palikusi stāvoklī)

vispār jau forši ieiet narvesenā pēc e-talona, kad tur uz displeja mirgo pašas grūtais vēders.
rokos pa somu pāri slingam, nokrāvusies, nosējusies ar to lupatu, bikses slīd nost, bērns vīstoklī bļauj ar cepurīti uz acīm, pati nosvīdusi, E čiepj košļenes, kas viņam acu augstumā. bet plikais vēders ar pasteļa paltraka drisku mirdz.

man bija dabīgas dzemdības un pēc tam operācija pilnā narkozē.
abi dzīvi.

vēders, šķiet, šodien drusku zemāk nolaidās, un saturs atkal kustās.

"tu parunā ar bērniņu, sarunājiet datumiņu, kurā viņš nāks." "uzraksti dzemdību plāniņu"
visi sarunātie plāniņi un datumiņi ir garām. un ir dzīve tāda, kā tā ir. bez nekādas intuitīvas programmēšanas, karmām un baha ziediem. stabili uz savām 2 piepampušām kājām, iekšēji atteikusies no visas pasaules ārpus manas mājas.

lanugo, mekonijs, prostaglandīns, oksotocīns - biju pilnībā aizmirsusi šos jēdzienus, un pēc kāda mēneša noteikti atkal aizmirsīšu. bet tagad, bet tagad... es mēģinu saklausīt kaut kādu mājienu no hormoniem vai izlozēt internetā kādu patiesību par to, kas ar mani notiek, bet nekas nesanāk. mans vēders ir augsts, mana pašsajūta prīmā un analīzes lieliskas, un es vienkārši esmu stāvoklī forever. ja jau tā, tad varbūt tiešām var aizvilkt līdz 29/02 un svinēt dzimšanas dienas 4 gados reizi.

vairs man nav vispār nekādu priekšvēstnešu simptomu - ne miegaina, ne nemiegaina, ne sagurusi, ne super enerģiska, ne izsalkusi, ne nelabumā, vienkārši normāla. it kā būtu pārgājusi nākamā līmenī - jaunā svara kategorijā, un viss.
arī mati sākuši krist laukā, kas normally sāk notikt tikai pēc apdzemdēšanās.

The vast majority (or, approximately 99%) of women who carry pregnancies to term in Japan are married. The majority of these women stop working once they become pregnant

pregnant woman should eat foods native to Japan. The concept moto ni modoru in this context suggests that in regard to food, one should go back to the origin when pregnant. In other words, Japanese babies are made of Japanese food which comes from Japanese soil.
[manējais ir viscaur Ezerkauliņu burkāni]

tāda sajūta, ka man nedzims, kamēr es nepadošos.

tā kā es Domskolā vairs nevaru izturēt psiholoģisko spiedienu no apkārtējiem par to, kad man dzims un cik esmu pārstaigājusi, aizsūtīju E uz skoliņu ar auklīti.
E koridorā viņai pakratīja ar pirkstu un teica: "tev jāiet tikai pie rociņas"

es pa naktīm veros, bet no rīta atkal aizveros.

tomēr ceļu dzelzi ar tām riebīgajām dzelzs ampulām (lai arī tas nebija traģisks, vecmāte ieteica - spēkam un nākotnei), pašsajūta variē no diezgan enerģiskas un pēkšņu vājumu, roku trīcēšanu, vieglu reibšanu. arī vēderu ļoti ļoti stiepj, āda sāp. pēc katra gājiena laukā vai mājas darba drusku atguļos uz kādām 40 min, atgūstos un varu atkal kaut ko izveikt. E manās pauzēs iet skatīties Ben and Holy's little kingdom par fejiņām. vakarā, kad es atkal atlaidos pūtināt vēderu, viņš ar nopietnu seju paziņoja: ja tev kaut ko vajag, prasi man.

noliku E pulciņā, aizbraucu piereģistrējos AKKA/LAA.
uz velo es atkal esmu cilvēks, kurš tiek visur, kur vajag.

nupat apēdu 2 paciņas miniburkānu un gribas vēl. dodos tīrīt lielos.
vakar es apēdu 1kg200g burkānu.

atvēruma meklētājs

esmu sapņu burbulītī. bet nav tādu diskomfortu kā pag.reiz - ne reiboņu, ne ģīboņu, ne migrēnu, ne dedzināšanu, ne aizcietējumu, ne nopampušu potīšu, ne nospiestu muguras nervu. ir tāda kā caureja, drusku sačakarēts miegs, bet kopumā ļoti veselīga un harmoniska jušanās, lai arī pilots jau ir smagāks kā dažam dvīņi.