simo aptur kustību, it ka taisītos liet ūdeni uz keksa, sastingst un saka: now subscribe to video
(man liekas, ka šajos bēniņos visiem ir oficiāli aizgajis ciet)

visi mazie baltie kaķīši nu tika pie mājām. pēdējo pūku kamoliņu atvedām kadam skarbam mūziķim ar maigu sirdi, kurš davinās kaķīti mīļotajai un sauks par Mākonīti.
braucām atkal tālsatiksminiekā kā cirka trupa - ar zvēriņiem un bērniņiem. max cuteness

Simons ir kā uzburts uz mušmirēm: “sjēnē!"
un brūklenēm: "brūkā!"
kas var būt jaukāks par bērniņu,kas pats plūc un ber sev mutē odziņas? divi bērniņi, kas plūc un ber sev mutē odziņas.

bet par patīkamo. E man palīdz un atbalsta. viņš mani kopē dusmojoties, saka "man nav trīs roku", bet tomēr izdara. vakarā gājām uz Santu Barbaru ar S slingā - viņš smaidīja gandrīz visu ceļu, mēs ar E dziedājām un viņam patika.
tagad vakarā pēc visiem sliktumiem viņš arī sāka īdēt kā pie dziesmiņām. es padziedāju, un viņš atkal smaidīja. kā man patīk, kad viņi smaida, viss aizmirstas.

Eižens guļ savā divstāvenē, Simons guļ lielajā divvietīgajā gultā, I guļ uz grīdas uz futona, es guļu uz grīdas uz salocītas segas

Done and donner. Abi gultās, nomazgāti, pabaroti, saķemmēti. Pusstundu vajag, lai sakoptu uzdzīves telpu pēc parastas dienas mājās. Vannā gan vēl mētājas novemtā barojamā krēsliņa detaļas.
Banka man tomēr piezvanīja pēc 5iem. kā notika saruna? Eižens uz pilnu klapi uzgrieza Lego movie, bet Simons piečurāja paklāju, es iekāpu slapjumā ar abām zeķēm jau sarunas sākumā, tad paņēmu viņu opā, kur viņš paguva vēl nokārtoties. Nervozi staigāju pa virtuvi, pārliecinot baņķieri par savu taisnību, tikmēr Simoniņš snaikstījās, kur nu spēja, līdz saķēra uz plaukta augošo piparmētru un ar visu podu norāva zemē šķindēdams - zeme izbira, drupačas pašķīda. bet nu banka vispārīgi ir ar mieru mums dot kredītu.

šodien bijām norunājuši izņemt Eiženu piecos, bet es 12os jau biju pēc viņa sailgojusies, un nolēmu neievērot nekādus principus. Ieviņķelēju Simonu kombinezonā, iesēdināju ratos un stūmos pie pirmdzimtā, kurš priecīgs figurēja pa dārziņu ar papīra piecinieku galvā, jo viņam ir 5 gadi.
Simons šodien atkal izrādīja neapmierinātību ar ratiem. Tikko kā iebraucām Lielajos kapos, tā sāka raudāt. Man uznāca tāds izmisums, ka ierakstīju grupas čatā "bļaģ, nogaliniet mani, viņš atkal pīkst", bet izgājām cauri, iznācām uz saulainās Indrānu ielas un viņš atkal apskaidrojās - pat pasmaidīja. Pa ceļam iegājām "Degunradzītī" pēc dienas piedāvājuma: kartupeļi, cūkgaļas stroganovs un kāpostu salāti. Līdzņemšanai. Un mājās pa visiem trim ar lielu apetīti aprijām.

es tagad lasu Bikibukus ar Simonu, viņam interese lielāka. Eižens vairāk pie datorspēlēm. Simons pēta, glāsta, mīļo grāmatiņu. Lasījām Ilmāra dzejoli par sunīti un astmu.

tik nomierinoša sajūta redzēt bēbīti izgulējušos un paēdušu. svētlaimīga. un E arī ņemšu laukā 12, apķersimies un vārtīsimies pa Lielajiem kapiem.

mēs ēdam auzu putru. visi, pat Eižens.

o, toties Simons ir mans dēliņš! kā viņš ēd - vistu ar rīsiem, papriku un graudaino biezpienu.
bet E dārziņā arī neizlokās, jo baidās. šodien pirmo reizi dzīvē zupu baudīja, visu šķīvi izēda.

šī nakts bija apm. tāda pati, cēlās ik pa 15 min kopš diviem.
7:30 cēlu E.
pēc 5 vai 6 gadu gaidīšanas pirmo reizi mūžā viņš aizgāja uz īstu bērnudārzu.
kad piedzima S, jūs man teicāt, ka sajukšu prātā līdz septembrim, ja nepalaidīšu privātajā.
gan jau ka esmu sajukusi, bet man viņa jau pietrūkst! iesim pakaļ 12.

braucam, esam jau tukumā, vingroju un žonglēju ar abiem. E šoreiz sagādā vairāk galvassāpes ar savu runāšanu balsīs un pašizgudrotu dziesmu dziedāšanu. ne jau man galvassāpes, bet blakussēdētājai. (manas galvassāpes ir konstantas)

bet laukos viņiem patīk pilnīgi viss.


bez 2 min deviņi. guļ abi bez midzināšanas.

tā kā Eižens radās Islandē, tad man kaut kā vilka viņu skandināvu drēbītēs ģērbt, bet ar Beļģijā ieņemto Simonu ir franču sajūtas. gribu Petit Bateau, Sergent Major, Catimini. tādus bērnišķīgus dizainiņus ar ķiņķēziem un teikumiem franču val.

grenouillere - rāpulis ar rokām
salopette - rāpulis bez rokām
turbulette - rāpulis bez kājām

es nezinu, ko es ar tiem bērniem daru, ka man viņi nebrauc ratos, nepieņemas svarā, kā nākas, un raud un raud.
es knapi tiku līdz tērbatas/bruņinieku, un atpakaļ jau skrējām visi raudādami. nekādas lētās grāmatas nedabūjām, bet citas tur stāvēja pļāpādamas rindās ar ratiem un slingiem.

"here is one of the greatest scientists of all time, who forever changed humanity’s relationship to itself, and here are the inked imprints of his own life’s most human dimension."

https://www.brainpickings.org/2016/04/06/charles-darwin-children-doodles-origin-of-species/

ballīte ritēja kā pa sviestu. es gan ar Simoniņu biju tā kā atsevišķā kapsulā, bet viss it kā notika. vampīri dauzījās, kuģis Horizonts bija praktiski tikai mūsu kompānijai. mājās bērni ārdījās melnajā istabā, vecāki spiedās virtuvē, bet es ar bēbīšu mammām gulšņāju vidus istabā aiz aizvērtām durvīm un laimīga klausījos kliegšanā.

es gan praktiski neredzēju E, viņš bija priecīgs ar draugiem. toties vēroju Simonu, kam ļoti patika vējš uz kuģa un sabiedrība. viņš visu laiku sajūsminās - par citiem maziem bērniem, pieaugušiem, mantiņām, skaņām, gaismu, sauleszaķiem. vakarā viņu bija apbūruši izkārtā party virtenes karodziņi, no 9 pieejamām krāsām, viņš vienmēr izvēlējās zilos.