vēl laba lieta ir Ikea lielā caurspīdīgā 45 l kaste. gadiem esam jau mocījušies ar to, ka kaķiem tualetes par mazu, viss birst pāri, ātri aizdiršas, vajag apakšā paklāju utt. Ikea kaste 56x39x28 cm atrisina to visu un arī pie dibena pielipušo sūdu nokrata mēģinot izlekt laukā.

"Skaista seja, iespējams, ir vienīgā vieta, kur atrodama patiesa klusēšana. Raksturs iezīmē cilvēka sejā nepateiktos vārdus, nekā neīstenotos nodomus; dzīvnieka seja vienmēr atrodas uz runāšanas robežas; bet cilvēka skaistums atver seju klusēšanai. "
Agambens

(es gan nepiekrītu par dzīvniekiem - t.i. suņi varbūt izskatās, it kā gribētu kaut ko teikt, bet kaķīši... iemieso vispilnīgāko klusēšanas formu)

biju iedomājusies, ka tad, kad kaķīši bus divi, viņi bāzīsies virsū viens otram un mazak man. tā nenotiek.
tagad, kad ielienu zem segas palasīt, viņi cīkstās, kurš gulēs man zem salocītajām kājām un kurš pie pleca. lec uz krūtīm pa kārtai un bāž degunus pie sejas un dibenus, ja nepaveicas.

tomēr ar 2 kaķīšiem var just spiedienu. Sabīne viena nekad ēst neprasīja, vienmēr stāvēja pilnš šķīvis. tagad viņi ir sākuši rīt uz sacensībām un mēģina izdīkt konservu katrā reizē - īpaši runcis, jo viņam skaļa balss un tā viņš nopelna simpātiju punktus Sabīnes acīs. nevar pieiet pie plīts vai ledusskapja, gāž no kājām - vienīgā opcija kārtīgi sabarot, lai atšujas un guļ.

Melniņais liekas savārdzis, vemj, varbūt kaut kas nav ok ar pārtikas maiņu.

Bet nu Sabīne izturas aizbildnieciski, turas blakus, un tikai pa reizei iekož vaigā. piem., uzreiz pēc šī foto uzņemšanas.

Skat, kādu laktu mēs (mana ideja, Ingm izpildījums) uzbūvējām kaķīsu mīlas ligzdiņai

mīļie kaķi. viņi guļ blakus - mazā ģimenīte. es jūtos kā matchmakere, savedusi kopā šo saldo pārīt.
bet bāc viņi ir nakts dzīvnieki. Kents 4.00 sāka mīņāties pa klavieru zemākajām oktāvām, uzmodināja rupucieni aiz durvīm, sāka maurot katrs savā durvju pusē, nācās durvis atvērt, tad sāka triekties pa istabām, lecot mums pāri galvām. uzmodināja Simonu un visus citus guļošos. Kent sir skaļš un visu laiku ņaud, kad domā par Sabīni. tad pie manis atnāca Simons, rezultātā.. neaizmigu īsti vairs.

nu jau kaķīši ir pamierā, guļ vienā gultā ar 30 cm distanci. un Sabīne ierūcas tikai tad, kad Kentons pieliecas nolaizīt viņas saraino pakaļu.

kaķīši ir jau pārgājuši uz 1 m distanci. Kentons saka purr ņau, Sabine saka khaaa pššsss, bet liekas, ka viņiem ir dialogs, kuram es varu vairs nesekot

visi mazie baltie kaķīši nu tika pie mājām. pēdējo pūku kamoliņu atvedām kadam skarbam mūziķim ar maigu sirdi, kurš davinās kaķīti mīļotajai un sauks par Mākonīti.
braucām atkal tālsatiksminiekā kā cirka trupa - ar zvēriņiem un bērniņiem. max cuteness