ballīte ritēja kā pa sviestu. es gan ar Simoniņu biju tā kā atsevišķā kapsulā, bet viss it kā notika. vampīri dauzījās, kuģis Horizonts bija praktiski tikai mūsu kompānijai. mājās bērni ārdījās melnajā istabā, vecāki spiedās virtuvē, bet es ar bēbīšu mammām gulšņāju vidus istabā aiz aizvērtām durvīm un laimīga klausījos kliegšanā.

es gan praktiski neredzēju E, viņš bija priecīgs ar draugiem. toties vēroju Simonu, kam ļoti patika vējš uz kuģa un sabiedrība. viņš visu laiku sajūsminās - par citiem maziem bērniem, pieaugušiem, mantiņām, skaņām, gaismu, sauleszaķiem. vakarā viņu bija apbūruši izkārtā party virtenes karodziņi, no 9 pieejamām krāsām, viņš vienmēr izvēlējās zilos.