zinot visas E kaprīzes, es pirmo gājienu pie friziera biju iztēlojusies... hārdkorīgu. bet tas izvērtās maģisks. mēs bijām japāņu salonā, kurā bija 4 suņi un starp viņiem rāpoja frizieres mazā meitiņa. mums pasniedza izcili garšīgu tēju, mazulīte ierāpās man klēpī, skanēja meditatīva mūzika, un apkārt bija visādas pasakainas lietas - samuraju ķiveres, skārda karuseļi, zelta zivtiņas, filca kurkuļi utt. Eižens bija kā apburts jau kopš viņam aplika apmetni it kā būtu nonācis kaut kādā pasaku iluzionā un mirdzošām acīm izbaudīja procesu un apbrīnoja spogulī savu skaistumu.