savācu viņu no pagarinātās, viņš bija priecīgs un teica, ka negrib mājās, bet nāks ar mani uz sapulci. tāpēc mēs aizgājām uz kafejnīcu pagaidīt sapulces sākumu. daudz ko man stāstīja, piemēram to, ka brūnajam puisītim ir brūns zizi. tad satikām Benediktu, un viņa teica, ka Eižens ir totāli atvēries un piedalās un dauzās. viņa labākais draugs ir lielākais palaidnis Edi, kurš sākumā vēma, ieraugot skolu, bet nu viņi visu laiku spēlē paslēpes, kamēr citi dara rīta apli u.c. bet esot ļoti patstāvīgs gan ēšanā, gan drēbju vilkšanā, kas ir man liels brīnums, jo mājās viņš pārvēršas par bēbīti un neko vairs nemāk.