Ofenbaha vadītajā teātrī starpbrīžos bija pieņemts ēst apelsīnus, kurus pārdeva itāļu augļu tirgotāji. šis paradums pakāpeniski piešķīra teātra telpām īpašu smaržu un radīja operetes žanram nepieciešamo noskaņu: savdabīgu nepiespiestības un dzīves baudīšanas atmosfēru