Vīpsnas Kakts

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries
> next 20 entries

Novembris 16., 2020


12:59
Man baigās pārdomas par savu šīsnedēļas skropstu profilakses pierakstu.
Atkāpei - jā, es pieaudzēju skropstas jau gadus piecus, un tas ievērojami atvieglo ikdienu. Piecēlos un aizgāju. Attiecīgi atteikšanās no šī man ir reāli grūti. Aimīn, man būtībā nepatīk attiekties arī no manikīra, bet nagus es varu pievīlēt pati. Taču ar skropstām nekādi.
Todien, kad izsludināja ārk.stāvokli, mana skropstu meistare FB publiski paziņoja, ka turpinās strādāt, jo viņai kredīta maksājumus neviens nav atcēlis (es zinu, ka pag.gada beigās viņa paņēma lielu kredītu ar sasodīti lielu ikmēneša maksājumu, un tagad rudenī dēls iestājās augstskolā - "es vienmēr domāju, ka RTU ir lētāk studēt"). Un ziniet, man viņa kopumā patīk, viņa ir tāds self made cilvēks, kurai viss tas, kas ir, ir izcīnīts ar savu darbu. Un es raujos uz pusēm. Jo es šajā situācijā gribu viņu atbalstīt, BET..
Es saprotu, ka viņa ņems katru klienti, kas pie viņas nāks. Un viņa strādās arī tad, ja pati būs apslimusi. Un procedūra ir ilga, kādas 2+ stundas, un tuva. Man neliekas, ka tas ir droši pat tad, ja man un viņai ir maska.
Un pēdējās dienās viņa soctīklos aktīvi šēro visādas figņas par to, cik šitā pandēmija ir fake. (nopūta) Un par to, cik ļoti viņai besī Viņķele un "viņas stulbie ierobežojumi"; par to, ka viņa netic oficiālajiem cipariem - to viņa jau man stāstīja iepriekšējā pieraksta laikā.
Nez, es viņai gribētu pārskaitīt par to procedūru, un tad izmantot pēc ārk.stāvokļa beigām, vai tas būtu stulbi?

(10 izteicās | m?)

Novembris 11., 2020


21:17
Skolas sekretāre man ieteica vnk ierasties pie direktores. Ko es arī darīju.
Sākumā, kad stādījos priekšā un par kādu jautājumu gribu runāt, viņa acīm redzami uzvilkās. Par to, ka iedrošinājos piezvanīt uz pārvaldi.
Es pastāstīju savus apsvērumus un lūdzu viņu izskaidrot savus argumentus, kāpēc viņa uzstāj uz kārtību, kas acīmredzami ir pretrunā ar noteikumiem.
Nekas neesot pretrunā, viss tiek ievērots, viņa nesaprot, ko es panikoju, ja pilsētā ir zem 5 inficētajiem (patiesībā nav, jau sen nav).
Viņa mani nepārtraukti pārtrauca, āāāā, kaitinoši. Un es darīju tāpat.
"Jūs apšaubāt manu, kā skolas direktores, kompetenci?" viņa man augstā tonī vaicāja.
Un es viņai pasniedzu izdrukātu Izglītības kvalitātes valsts dienesta meilu.
Viņa ilgi lasīja tās pāris rindas.
"Esat gan čakli pastrādājusi," viņa man teica. Un pārspīlētā laipnībā piebilda: "Nu vismaz liels paldies, ka neminējāt skolu".

Varen patīkama persona tā skolas direktore. Un par mani viņa simtpunkti domā to pašu.

Vobšem man ir skaidrs, ka ar veselo saprātu un MK noteikumiem vien es viņu nekad nebūtu pārliecinājusi. Tikai ar stulbu papīru no augstākstāvošas iestādes.
Rezultātā pēc pusotras stundas e-klasē saņēmu ziņu, ka no rītdienas pagarinātās dienas grupa saīsināta par pusstundu. Tik maz vajadzēja, lai nejauktu paralēlklases, un arī skolotāja nezaudētu savas apmaksātās stundas.

(6 izteicās | m?)

11:54
Labā ziņa ir tās, ka vīrs notestējies negatīvs.
Sliktā ziņa ir tā, ka skola JOPROJĀM netaisās mainīt kārtību, kurā laiž kopā paralēlklašu bērnus.
Nospļāvos un 5dienas pēcpusdienā uzrakstīju e-pastu uz IZM ar lūgumu pakonsultēt, vai šāda kārtība atbilst esošajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem. Neminot skolu, vnk tā vispārīgi.
Un šodien saņēmu atbildi no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kurā ir paskaidrots, KA TAS NAV PIEĻAUJAMS.
Klāt vēl aicinājumu iesaistīt dienesta Uzraudzības daļu, ja šo situāciju nav iespējams risināt pašvaldības līmenī.
Tūlīt gribēju pieteikties pie skolas direktores uz audienci, bet (khem) man atteica.
Direktore ir teikusi, ka man atzvanīšot pēcpusdienā, bet frankly, man pat laiku nepiedāvāja (kaut tālā nākotnē).
SRSLY!?

(1 izteicās | m?)

Novembris 3., 2020


15:29 - Manas vienkāršās dzīves problēmas
upd. izrādās, šāda pieeja skolā neattiecas tikai uz pag.dienas grupu un zīmēšanas pulciņu. Izrādās, vecākiem bērniem visas konsultācijas notiek paralēlklasēm kopā. Un to, tajā dienā, kad sāku interesēties direktorei, viņa ielika punktu pat skolas covid noteikumos - ka konsultācijas notiek kopā ar citām klasēm, pēc iespējas ievēŗojot distancēšanos.


Pie ierobežojumiem, ka maksimāli mēģina nejaukt dažādu klašu bērnus, biju diezgan pārsteigta, kad uzzināju, ka vecākā puikas skolā turpinās pag.dienas grupa un zīmēšanas pulciņš.
Pag.dienas grupa notiek līdz 16iem - līdz 15iem tie ir savās klasēs, bet pēdējā stundā bērni tiek sajaukti kopā no vairākām klasēm. Kad es par šo ieminējos klases audzinātājai, viņa man ar līdzjūtīgu izteiksmi ieteica bērnu no skolas izņemt līdz trijiem. Ko arī darīju. Ceturtdienu rītos pirmajā stundā parasti ir zīmēšanas pulciņš, kur ir bērni no vairākām klasēm. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tas pulciņš notika arī pagājušajā nedēļā.
4dien uzrakstīju skolas direktorei jautājumu, vai šajā situācijā nebūtu jārīkojas savādāk.
Uz ko 5dien saņēmu atbildi, kuras esence izklausās šādi "fakultatīvas nodarbības un pagarinātās dienas grupa ir BONUSS, ko skola jums piedāvā, un jūsu ziņā ir izvēlēties - vai tās izmantot, vai nē!" (citāta beigas). Pat nerunājot par atbildes pārējo toni, kas bija tik augstprātīgs un paštaisns, ka..
Srsly, es pārskaitos. Skola, kurai nu būtu jābūt tai iestādei, kurai jāievēro visi noteikumi, man pasaka, ka tās ir tikai manas problēmas. Ka mājsaimniecība skolas izpratnē nav klase, bet klašu grupa (interesanti, cik tad tie ir cilvēki?). Kamēr dusmas nebija pārgājušas, piezvanīju uz Izglītības pārvaldi un pavaicāju, kāda ir pilsētas Izglītības pārvaldes izpratne par šo jautājumu. Un PROTAMS man atbild, ka nē - tas jārisina savādāk. Ka klases nevar jaukt kopā. Ja nevar nodrošināt pag.dienu līdz 16iem, tad tā jāsaīsina. Ka pulciņš tad notiek retāk, nevis katru nedēļu. Un teica, ka piezvanīs skolas direktorei un "izskaidros vēlreiz".
Ir otrdiena, no skolas nav nekādas ziņas par izmaiņām pag.dienas organizācijā. Šodien zvanu audzinātājai, lai izņemtu bērnu, viņa man burtiski sāka lūgties, lai neceļu trauksmi par šo lietu, jo ir vecāki, kam tā viena stunda ir ļoti svarīga. Pag, KO? Jā, man ir jāiejūtas citu vecāku ādā un jāsaprot, ka ir vecāki, kuriem nav iespējas izņemt agrāk bērnus.
Ka es taču savu bērnu varu izņemt jau tūlīt pēc skolas, un man par šo jautājumu vispār nav jāuztraucas.
Es atbildēju, ka nepiekrītu.
Ja ir vecāki, kas bērnus nevar izņemt agrāk, tad viņiem ir šī lieta jārisina privāti. Skola nevar atbalstīt iekārtu, kas ir pret noteikumiem. Nu nevar.
Visi ierobežojumi nozīmē neērtības. Arī man. Bet kāpēc tā ir tikai mana problēma?
Vai man citi vecāki palīdzēs, ja man bērns no skolas atnesīs kovidu? Vai skola iejutīsies manā ādā, ja es ar to saslimšu un nevarēšu strādāt? Man piemēram nav slimības lapas, ja es nestrādāju, man nav naudas.

Un kāpēc gan par šo jautājumu man jārunā ar nabaga klases audzinātāju vispār? Man pret viņas darbu nav vispār pretenziju. Viņa nevienu lēmumu nepieņem. Bet direktore māk rakstīt augstprātīgus meilus, un pēc tam nodeleģēt melno darbiņu (tikt galā ar neērtiem vecākiem) skolotājiem. Jā, varens profesionālis.

(17 izteicās | m?)

Novembris 2., 2020


20:40 - bēdīgi
Šodien aizmidzinājām Baronu. 
Mans 17 gadus vecais kaķis, kurš pēdējos gadus gan dzīvo pie mammas (laimīgās vecumdienas), nu ir aizdevies uz citiem medību laukiem. Un, lai gan pēdējā pusgadā viņam bija vesela virkne veselības nebūšanu, piebeidza viņu vēzis. Limfoma. Attiecīgi lēmums, ka nepieciešamības gadījumā būs jāiemidzina, tika pieņemts jau tad, kad par to uzzinājām. 
Pēdējās dienās varēja just, ka viņam palicis ļoti grūti. 
Nu tad.. (nopūta)
Vecākais dēls šo ziņu uztvēra nopietni, bet bez sakāpinātām emocijām - pieņēma zināšanai. Bet mazais.. vēēē, uz tādām asarām nebiju gatava. Stājos pa ceļam no dārziņa ielas malā, lai mierinātu un mīļotu. Aš pati nobimbājos vēlreiz. 
Tad nu pieminēsim Baronu, atceroties, cik labs viņš man bija kompanjons --->>>

(6 izteicās | m?)

Oktobris 28., 2020


20:58
Mūsu ģimenē arī ir kontaktpersona. Pēc tam, kad vīra tuvs kolēģis notestēts pozitīvs, vīrs nu ir aizsūtīts karantīnā.
Mēs viņu izolēsim pagaidām. Nevar saprast, kad tas tests būtu taisāms.

(3 izteicās | m?)

Oktobris 23., 2020


18:43
Ziniet, kas man nepatīk?
Jaunākā puikas bērnudārza audzinātāja facebookā šēro Gobzema ierakstus.
WTF?

(8 izteicās | m?)

Oktobris 11., 2020


21:28
Pilsētā ar rītdienu viss ir savādāk.
Piemēram, pilsētas Tēvs (ar hūti) salasījās pētījumu par to, ka skolēniem samazinās lasītprasme un kas vēl ne, tāpēc izdomāja katru gadu pārbaudīt pirmklasniekus, lai noskaidrotu, kā dārziņi sagatavo bērnus skolai. Jā, izrādās, tieši dārziņi bērnus sagatavo skolai. Dati tiek iztirzāti, lai noskaidrotu, kurš dārziņš visvairāk/vismazāk sucks, un pat izanalizēti līdz konkrētām grupām un pedagogiem, kuri tad tiek aicināti uz paklāja utt.
Kad oktobra sākumā pirmklasnieki tika testēti, mūsu skola tam īpaši uzmanību nepievērsa, bet prestižākajā sākumskolā gan vecāki tika ar to iepriekš biedēti un aicināti "sagatavot bērnus"..
Lai nu kā, tests bija, pēc tam noskaidroju, ka mans puika, kurš māk vilkt kvadrātsaknes un reizina galvā padsmitus, matemātikas blokā nav ieguvis 100%, bet gan 85%. Ahhh, neuzmanības kļūdas gan jau, es nodomāju. Šodien apskatīju testu, kas bija bērniem iedots uz mājām, lai vecāki iečekotu, kur tad viņu bērni kļūdījušies.
Kārlis kļūdījies šajā uzdevumā-
Kokā bija 8 āboli. No tā nokrita trīs. Cik ābolu palika kokā?
Zem šī uzdevuma ir piecas rūtiņas, kurās viņš ir ierakstījis P-I-E-C-I.
No četriem punktiem piešķirti divi.

Šīs piecas rūtiņas esot bijis jāaizpilda ar 8-3=5, tikai tā varēja dabūt četrus punktus.
Taču nekur nebija rakstīts, ka jāuzraksta darbība vai izteiksme vai kas tāds.

Aimīn, man tie 100% bijuši-nebijuši, laikam vienkārši jāsagatavojas šādiem idiotiskiem vērtējumiem nākotnē.

(10 izteicās | m?)

Septembris 28., 2020


20:49 - atmiņa ir maziņa tā kā kalnu kaziņa
Mans pirmklasnieks saņēmis pirmo piezīmi.
"Nav lasījis," tā raksta skolotāja pie mājasdarba, kurā cita starpā bija jāizlasa mazs, rindkopu garš teksts par Rīnas ģimeni. Kurai brāļi Dāvis un mazais Tenis.
Kā es zinu, par ko bija šis teksts? Jo es klausījos, kā pirmklasieks TO LASĪJA man priekšā.
Izrādās, skolotāja pavaicāja, vai ir lasījis, un viņš esot aizmirsis, ka bija gan.
Bet, kad es pavaicāju, par ko bija tas lasāmais, ko viņš bija aizmirsis, viņš atcerējās lieliski gan Rīnu, gan vislabāko brālīti Teni.

(3 izteicās | m?)

Septembris 17., 2020


13:41
Traukmašīnas sakarā uzaicināju mājās galdnieku, kas taisījis mūsu virtuvi. Šis palocījās, pamērīja, teica, ka bišku čakars būs (jo skapīša vieta ir 65cm, bet standarta traukmašīna ir 60cm pata, bet nekas briesmīgs). Izmērīja citus parametrus un dod man atļauju meklēt traukmašīnu, kas ir max 81cm augsta. 
Sāku meklēt - un protams, tādas vnk neeksistē! Nē, meloju, vienīgās, kas ir zem 81cm, ir Miele ražotās, un tām lētākā maksā virs 1tk, attiecīgi man tās neeksistē. Zemākās (man pieejamās) ir 81,5cm. 
Zvanu galdniekam, prasu - ko lai dara? Viņš saka - nu ko, celsim visas virtuves virsmas pa 0,5cm! ĀĀāāāāā (te derētu ielikt to munka kliedziena emodži) Jā, būs vairāk darba, jā, visticamāk neiekļausies vienā dienā. 
Bet tad es tā padomāju, tas tāpat būs lētāk kā pirkt lētāko Mieles traukmašīnu. 

Tad nu visā dzīvesvietas uzlabošanas sakarā es vīram saku, ka mums vispār šovasar bija ieplānots pārkrāsot dzīvojamo istabu, kas plānojuma dēļ ir dzīvojamā istaba+virtuve+priekšnams. Vasara garām, vai tiešām nekrāsosim. Un, tā kā vīram 1dien beidzas slimības lapa, tad daudz variantu nav - jākrāso! Un tā mēs pavadījām pēdējo vasaras dienu. 
Šorīt pēdējās detaļas un viss, remonts pabeigts! Blicremonts!
Tikai šajā sakarā atcerējos šo veco joku, jo šodien esmu ļoti stīvs.


(6 izteicās | m?)

Septembris 11., 2020


17:23 - čīsktu
Vēl nav pagājušas divas septembra nedēļas, man vispār ir sajūta, ka es neko nevaru paspēt. Vīrs uz sl.lapas, dzīvo pa mājām (viņam pašās augusta beigās uztaisīja plaukstai operāciju - no big deal really, bet nu labā plaukstas lietošana ir ierobežota - it kā ar mašīnu brauc, bet traukus gan nemazgā).
Nopietni, visu dienu kaut ko steidzu - bērnus piecelt, brokastis bērniem, vīrs ved vienu bērnu uz dārziņu, es - otru. Tad mums ar vīru brokastis, tad mesties darbos, knapi ko iesāc (4h), jau jātaisa pusdienas, jāmazgā trauki, vienam bērnam pakaļ, otram. Paēdināt bērnus, jau atkal trauku kaudze (šajās mājās ļoti trūkst trauķenes, šņuk). Tad vēl pāris stundas pastrādāt, kamēr bērni savā vaļā, tad kāds nieks vakariņās, un še tev - vakars klāt! Un vēl nemaz nav sākušies pulciņi! Aaaaa, un peldēšana (peldēšana vien noņem no mana darba laika (vai miega) vismaz 5h nedēļā)!
Mans pirmklasnieks šonedēļ dabūja pirmās iesnas. Gan jau uz stresa pamata, bet varbūt tas saistīts ar to, ka viņš tomēr ir sīks knariņš, kas nemāk pieņemt smart decisions par to, kā (piemēram) jāģērbjas sportā. Ja es viņam sportam iepakoju garo sporta tērpu, bet atnākot mājās saņurcīts ir tikai krekls un bikses, bet jaka tikpat glauni salocīta kā tad, kad es viņu tai maisā ieliku - nu tad man ir skaidrs, ka šis sportā +12 grādos dieba t-kreklā (un nemaz nešaubos, pats pilnīgi par to sajūsmā). Nu un ko - dēļ tām iesnām viņš, protams, tagad dzīvo pa māju - ar visām no tā izrietošajām sekām. Arghh! Vienīgā laime, ka mūsu ģ.ā. neliek taisīt covid testu pie katrām iesnām.
Man taču ir elllastīgs darba laiks, es pati sev priekšniece, bet kā lai atrod tās 8h dienā, lai mierīgi pastrādātu? Nav ne jausmas.

(8 izteicās | m?)

Augusts 11., 2020


07:53
Skatos uz pēdējo pelēkā filca gabalu (kas ir mazliet lielāks kā A4), un gribas raudāt.
21.jūlijā pasūtīju filcu no Korejas.
Ar EMS (kas maksāja 56usd) sūtīja uz UK.
Noliktavā UK saņemts vakar vakarā. 10.augustā. Trīs nedēļas, jptv.
Ebaypiegāde uz LV izbrauc pirmdienās, attiecīgi šonedēļ nebūs, izsūtīs tik nākamnedēļ - 17.augustā.
Kamēr atvedīs, kamēr atsūtīs man.. viiiismaz vēl viena nedēļa klāt (šņuk).
Labākajā gadījumā ap 25.augustu saņemšu.
Vairāk kā fucking mēnesis kopš pasūtīšanas - ar piegādi, kas man izmaksās vismaz 80usd.

Sūda pandēmija.
Pat nerunājot par papildus izmaksām, februārī tas prasīja 5 dienas.

(1 izteicās | m?)

Jūlijs 21., 2020


11:29
Sūda pandēmija. Visko varu pieciest, bet nu šis..
Mans korejiešu filca piegādātājs joprojām nesūta sūtījumus uz Latviju.
Uz Krieviju sūta, uz Angliju sūta, uz Franciju sūta, uz Slovēniju sūta, pat uz Itāliju, bet uz Latviju ne.
Viņi sūta ar EMS (kas maksā bargu naudu), un ko mūsu galā apkalpo Latvijas Pasts, līdz ar to neredzu iemeslu, kāpēc gan viņi nesūta. Es saprotu, ka var sanākt ilgāk gaidīt, un tas ir OK, bet man drīz sāks trūkt materiāla, un tas sucks big time.
Customer service uz e-pastiem neatbild.
Pagājušajā 4dienā uztaisīju kārtējo mēģinājumu, veicu pasūtījumu uz 150eur, un šodien saņēmu cancelation notice.
Man reāli negribas atgriezties pie ķīniešu filca, un, lai arī tas ir krietni lētāks, tas ir sliktākas kvalitātes, sloksnes ir mazākas, to slikti griež ploteris, un arī tam vēl nav zināms, kad saņemšu..

(17 izteicās | m?)

Jūlijs 17., 2020


18:56
Džīzas, kā man nepatīk vasarās strādāt. Es vispār nesaprotu, kā spēju gadiem ilgi vasaras pavadīt uz bruģa (burtiski), tas man šobrīd liekas.. nez, pretdabīgi?
Un pat tad, ja es turpinu strādāt, jo vacation mode bodei nodara vairāk ļaunuma kā labuma, kas varētu atspēlēties laikā, kad es esmu noskaņota strādāt un pelnīt (rudenī)... es labāk izvēlos darba režīmu - vienu dienu strādāju no 9-22iem, otru dienu zvilnu pie jūras, meklējam geocachingus vai lasām gailenes.
Lai mazliet piebremzētu pasūtījumu plūsmu, paaugstināju cenas. Tas gan nebija pietiekami, jo pasūtījumi turpina nākt, vismaz naudas būs bišku vairāk.

(2 izteicās | m?)

Jūnijs 4., 2020


18:19
Pēc pēdējās nedēļas aktivitātēm sociālajos tīklos, man ar skumjām jāatzīst, ka esmu rasiste.
Nu tādā amerikāņu izpratnē esmu totāla rasiste.
Galvenais iemesls - es nejūtu to robežu, kas ir un kas nav racist. Un vēl man drausmīgi nepatīk, ja man kāds liek justies neērti, ka esmu baltā (white privileged). Es vispār dzīvoju otrā pasaules pusē, citas rases pārstāvi savā miestā redzu aptuveni reizi mēnesī, mani senči nevienu melno nenoverdzināja (patiesībā, visticamāk mani senči tāpat savu dzimtbūšanā vergoja).
Kā gan man nebūt rasistei, vai ne?
Un es patiešām nesaprotu rasisma robežas.. piemēram, tiktokā viena amerikāņu bērnudārza audzinātāja (person of color) bija uztaisījusi virkni ar video, kur stāstīja, kā viņas grupiņā ir "racist kid" un kādas lietas runā. Un viena situācija bija aptuveni tāda - kāds bērns blakus telpā raud, un viņa vaicā, kurš tas ir. Un tas racist kid atbild - the black baby (jo tas bija bija vienīgais black baby). Un tas tātad ir racist. Pareizāk bijis teikt, ka tas baby ar sarkanajām biksēm (piemēram). Bet sitiet mani nost, es nesaprotu, kas tajā ir slikts.
Baltie cilvēki nevarot pīt matos bizītes, tas ir aizskaroši āfrikāņu kultūrām un very racist.
Bet ja aziātu izcelsmes puisis taisa video, kur stāsta, kāpēc nedeito white girls (they can't cook, they can't dance, they're like frozen yogurt un kas tik vēl ne), people of color saka, ka tas neesot racist, tas esot joks.
Yes, black lives matter.
Es piekrītu, tā ir traģēdija, ka tas baltais policists bez iemesla nogalināja to melno veci. Neviens to nav pelnījis.
Bet šis viss, kas notiek pēc tam? Grautiņi, marodierisms?
Vakar pievienojos vienai FB Etsy selleru kopienai un no tās tūlīt teju izstājos, dēļ visas tās sakāpinātās drāmas. Visiem tagad jāatbalsta black owned businesses. Ja neatbalsti, tad frankly, esi rasists.

(56 izteicās | m?)

Maijs 28., 2020


09:15
Ar to pieteikšanos darbā vispār smieklīgi.
Tātad. Bija konkurss, bija pārrunas (veiksmīgas), darbu nedabūju, paliku otrā.
Bet te seko interesantākais. Pēc nedēļas redzu, ka tiek atkārtoti izsludināts konkurss uz to pašu vietu. Kas ir mazliet tā kā jocīgi, jo - ja jau es biju otrā, tad - ja nu pirmais kandidāts kaut kādu iemeslu dēļ attiecās - varēja piedāvāt man. Bet nepiedāvāja. Khem, un te nu es paliku pavisam konfjūzd. Jo, pārrunas bija ļoti, ļoti labas. Nopietni, nu es taču spēju uztvert signālus, un, ja es piemēram absolūti nesimpatizētu, tad man būtu vismaz nojausma par to (parasti ir)? Nu un tad es domāju, nu fak, dafaj es piezvanīšu tai beibei, potenciālajai priekšniecei - nu varbūt vnk neatbilstu kaut kādam viņas redzējumam savam darbiniekam; vienkārši, lai zinu un netērēju laiku, lai pieteiktos vēlreiz. Zvanīju divas reizes, man nepacēla un neatzvanīja. Uzrakstīju elektroniski, atbildi nesaņēmu. Nekādu. Pilnīgs ignore.
Es šokā. Nu es saprotu, teorētiski jau viņai nekas nav jāpaskaidro un tā, bet kamōn, ignore? Man tas liekas kaut kā neprofesionāli, kurš vispār tā dara? Turklāt tas ir valsts kantoris, nevar taču tā. Man viena paziņa, kas strādā tajā pašā iestādē (citā pilsētā), par šo visu brīnās un saka - nu ev, piezvani uz personāldaļu (Rīgā), pavaicā. Jo pirmā intervija bija arī ar personāldaļas vadītāju. Nu tad ko, piezvanīju arī. Ha. Zvanu nospieda. Divas reizes. Neatzvanīja.
Ēēm. Wtf?
Visā savā darba gaitu laikā kas tāds man pirmoreiz. Un esmu pieteikusies/strādājusi gan privātajā sektorā, gan publiskajā.

Lai nu kā, es saprotu, ka ir kāds Iemesls, kāpēc viņa mani negrib pie sevis darbā, un acīmredzot tas ir kāds iemesls, ko nevar paust publiski. Bet vai nevar izdomāt vienkāršu, formālu iemeslu? Kaut fufeli, bet ar to es vismaz nevaru strīdēties? Nu piemēram, mana krievu valoda nav teicama (rakstīt vairs nemāku), bet prasībās bija, un tad nu pateikt, ka tas viņuprāt ir crutial šai vakancei (blakus virknei citu prasību, kam atbilstu pilnībā). Vienalga - nu kaut ko!
Man visu laiku licies, ka es kaut kā varu handle the truth, un nav tā, ka man obligāti jāpatīk visai pasaulei, bet šis komunikācijas stils mani vnk sadusmo.
Tāpēc par spīti visam, es aizsūtīju pieteikumu otro reizi.
Man nav ilūziju, ka tam varētu kaut kas sekot, vnk principā. Varbūt kādam vismaz būs neērts brīdis.

(19 izteicās | m?)

Maijs 15., 2020


15:17
Ziniet, man bija atvaļinājums!
Jap, karantīnas vidū.
Vīrs jau labu laiku teica - dafaj, aizbraucam kaut kur, vnk ārā no mājām, citas sienas un tā. Es biju sasodīti kategoriska, nē-nē-un-vēlreiz-nē. #paliecmājās un tā.
Un tad pēc divām nedēļām, vēlreiz pagarinātu ārkārtas stāvokli ūtētē, es tomēr piekritu. Nekas jau nemainās. Tik tas, ka vīram beidzas atvaļinājums. Vienojāmies, ka pie iespējas ēdienu ņemam take-away, un aizlaidām.
Lūk, un mums bija 3 dienu familī vakeišans siguldā :D
Tā kā es tagad dzīvoju otrā Latvijas galā, tad tajā galā nebijām bijuši divus gadus. Puikas protams visu aizmirsuši, viss viņiem kā pirmoreiz.
Laiks nelutināja, bet arī tad, kad dabūjām kādus nokrišņus, tie bija visai nenopietni.
Kas bija forši - visur maz tautas. AAAAaaaaaa, nevis forši, bet vnk kruti. Ziiieeed ieeevas Siguuldāāāā, un vispār bez pūļiem. Nu Turaidas pils bija ciet, bet mēs tur arī nealkām baigi tikt. Izstaigājām takas un pilis, un vispār - Tīklu parks pie Līgatnes bija pilnīgi tukšs, vispār neviena cita cilvēka. Un tur es noķēru to atvaļinājuma sajūtu, srsly! Sēdēju Zeit kafenē, sauļoju degungalu, strēbu kafiju un klausījos bērnu sajūsmas spiedzienos.
Cēsīs bijām, Āraišu apmetni parādījām, pat līdz Valmierai aizlaidām.
Un, kas šajā visjocīgākais, Hotel Kaupo (kas bookingā ir ar diezgan pieklājīgu vērtējumu 8.4) ģimenes numurs mums izmaksāja 20eur par nakti! Četrām personām! Vienīgais mīnuss, ka brokastu nebija, jo restorāns ciet.
Atbraucu mājās, a te mani gaida 17 open orderi.

(2 izteicās | m?)

Maijs 6., 2020


21:15 - wrk
Lai cik nīkulīgs neliktos marts, pasūtījumu ziņā pagājušais aprīlis bija kaut kas līdzīgs mazam novembrim (pirms-ziemsvētkiem). 
Nopietni, man bija +70% pasūtījumu, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Pat neticas, ka martā pat interesējos par dīkstāves pabalstu, jo dabūju norauties. Pasūtījumi no visurienes - lielākoties tradicionāli no Štatiem, bet bija arī Kanāda, Austrālija, Itālija, Vācija, Francija, Īrija.. 
Nupat pēc ražīgas nedēļas darba pastā sūtīju 14 pakas. Samaksāju 114eur. Kopš janvārī pasts pacēla sūtījumiem cenas, es joprojām katru reizi noelšos. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā sīkpaka līdz 250g ES ietvaros maksāja 2,55eur. Un tas bija ļoti lēti, jo tas bija aptuveni tikpat, cik sūtīt līdzīga svara paciņu pa Latviju. Es nestrīdos par to, ka cenu varēja palielināt, bet šobrīd tas maksā 7,08eur. 
Aprīlī sūtījumiem uz ASV, Kanādu, Āziju un Austrāliju piemēroja t.s. "covid" piemaksu (kas manām pakām bija 1,70eur), turklāt apstākļos, kad avio transports kursē maz, viiiispār nav zināms, cik ilgi ceļos pakas un kad tās sasniegs saņēmējus, tas kaut kā ēēēēēm.. Sanāk piemaksāt par pavisam sūdīgu pakalpojumu. 
Bet nu piemaksa ir atcelta, aleluja.


(9 izteicās | m?)

Maijs 1., 2020


01:08
Mana pirmā darba intervija pēc plusmīnuss vienpadsmit gadiem.. bija onlainā, protams.
Aijnu, tas viss ir sūds, viss izdevās lieliski, noprezentēju mājasdarbu, intervētājas 3 gab, viss tā ļoti formāli un tā. Pēc intervijas piezvanīja potenciālā priekšniece un ielūdza nākamajā dienā uz neformālu tikšanos klātienē, jo nespēj izlemt starp diviem kandidātiem. Un vakarā es aš nobimbājos par to, cik nereāli būtu apvienot tagadējo nodarbošanos ar ofisa darbu, bet piedāvājums ir foršs, un es tur gribētu strādāt un zinu, ka varētu nail darba pienākumus (truly). Un par to, ka šībrīža situācija ir nesaprotama, nav ne jausmas, kā pārlaist vasaru, kas būs ar dārziņiem n'stuff. Bet galu galā nolēmu, ka, ja nu viņi man to darbu piedāvās, es mēģināšu. Pārbaudes laiks taču tieši tam ir domāts, ko?
Nu lūk, un klātienes intervija bija reāli forša. Gandrīz pusotru stundu gara, tāda super pozitīva. Patiešām, mana iepriekšējā darba pieredze, gan pirms sava rūpala uzsākšanas, gan pats rūpals, viss ir vajadzīgs un noderīgs tai vietai, pilnīgi viss. Es pat pie beigām pavaicāju, vai viņasprāt man kā kandidātam ir kādi mīnusi šim darbam. Un man atbildēja, ka neredzot.
Un šodien saņēmu e-pastu, ka neesmu izturējusi konkursu.
Aaaarrrghh, es sajutu milzīgu atvieglojumu, jo man nebūs jāpārkārtojas, jāpielāgojas, viss paliks pa vecam.. bet tajā pašā laikā tāds mazs wtf.

(5 izteicās | m?)

Aprīlis 18., 2020


11:39
Es vakar skatījos Panorāmu tiešraidē FB, un kas mani šokē - cilvēku komentāri.
Cilvēki ar savu vārdu un uzvārdu, un pat nobildēto ģīmi, tiešraidē komentē tādas jēlības, ka man burtiski neērti.
It kā tu būtu kaut kādā lielā ciema sapulcē, un tur tāds ciema muļķītis pa vidu ālējas - izsauc nepiedienīgus, rupjus komentārus, velk nost bikses un rāda savu pliko dibenu. Tu it kā saproti, ka tā ir diagnoze un vajag uztvert vieglāk, bet ir neērti, ka uz to vispār jāskatās, un sirdī ceri, kaut tas ātrāk beigtos.
Un beidzās diezgan ātri. Komentāri izbeidzās tieši pie sižeta par Vāciju (kad beidzās nacionālās ziņas).
Ko viņi to Vinķeli tik drausmīgi nīst, tie ciema muļķīši?

(11 izteicās | m?)

> previous 20 entries
> next 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba