Viss ir labi un būs arvien labāk! - [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[30. Nov 2014|12:25]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pateicoties lietotājai mazeltov uzzināju, ka eksistē tāds jauks radio kā Radio Oira:
www.radiooira.lv

(Kāpēc es par to uzzinu tikai tagad?)

Principā gribēju ierakstīt atbildi uz šo ierakstu:
http://klab.lv/users/mazeltov/2299200.html

bet izdomāju, ka teksta ir pietiekami arī atsevišķam ierakstam.

Tātad, es nezinu, kādi ir VKKF finansējuma sadales principi, bet, ja jautājums ir par to, vai valstij būtu jāatbalsta visādi margināli projekti, tad mana atbilde būtu - jā, labi projekti ir jāatbalsta, pat, ja tajos ir iesaistīts neliels cilvēku skaits. Piemēram, tie divi tūkstoši-ciktur eiro gadā par konkrētā radio uzturēšanu, manuprāt, ir ļoti labs valsts naudas izlietojums. Vienīgais, kas te pietrūkst ir informācija par šāda radio eksistenci. Bet tā jau mēdz būt ar šādiem projektiem, tie nav domāti lielām masām un visi, kurus tās lietas interesē, par tām arī zina. Tagad arī es. Ja valsts atbalstītu tikai projektus, kas interesē plašas ļaužu masas, tad mums pietiktu tikai ar LR2, šlāgeris priekšā un pakaļā, populārākā tematika valstī. Tāds jau ir valsts princips, atbalstīt ne tikai to, kas ir masām uzreiz pielietojams, bet arī to, kas ir labs un pareizs, bet kā efekts nav izmērāms nekavējoties. Popularitāte šeit noteikti nav galvenais kritērijs.

Īstenībā vairāk gribēju pastāstīt ar konkrētu piemēru par valsts atbalstu marginālajiem projektiem. Es arī piedalos tādā marginālajā projektā un saņemu pašvaldības finansējumu. Pasākums saucas - folkloras kopa. Es tur vienkārši eju un dziedu. Naudu man par to neviens nemaksā, bet mums ir pašvaldības ierādītas telpas mēģinājumiem, mums ir laba vadītāja ar etnomuzikologa izglītību, kura darbojas ļoti aktīvi, radoši un kvalitatīvi, viņa arī par to saņem kaut kādas nelielas naudas. Šad tad mums pašvaldība apmaksā kādu braucienu uz kādiem pasākumiem, kuros uzstājamies. Ja mēs visu gadu aktīvi darbojamies "vācam punktus", uzstājamies, mēs varam saņemt varenu prēmiju 150 EUR apmērā, ko mēs atliekam nebaltām dienām - kādam pašu pasākumam, vai degvielai uz kādiem pasākumiem uz kuriem pašvaldība ceļu neapmaksā. Tie 150 EUR ir uz kolektīvu ~15-20 cilv. (nevis uz dalībnieku). Nepateikšu precīzu ciparu, cik eiro no nodokļu maksātāju naudas iztērē mūsu kolektīvs, bet cipars nav liels, domāju tas ir salīdzināms ar attiecīgā radio izmaksām (domāju, ka mazāks). Ko mēs dodam pretī sabiedrībai? Ja runājam par izmērāmiem rādītājiem, tad manā skatījumā neko daudz. Mēs uzstājamies dažādos pašvaldības pasākumos, vai kādam no tā ir kāds labums, es nezinu, varbūt, kādam patīk, kā mēs dziedam, bet parasti lielākā daļa klausītāju ir citi pašdarbnieki. Pie mums var nākt dziedāt praktiski jebkurš, notiek jaunu dalībnieku uzņemšana, periodiski ieliek reģionālajā avīzē rakstu, ka ir tāds kolektīvs, nāciet un piedalieties, ja vēlaties. Parasti neviens no malas nenāk, bet nāk caur draugiem, radiem un paziņām. Arī es tur ierados tādā veidā. Pie mums viss ir ļoti demokrātiski, dziedāt var nākt tādi cilvēki, kas šķietami galīgi nemāk dziedāt - nav balss, dzied šķībi u.t.t. Bet labākais ir tas, ka mūsu vadītāja spēj no šiem, šķietamajiem neveiksminiekiem izveidot ļoti kvalitatīvu kolektīvu, mūsu kolektīvs gan nedzied šķībi un kopā mēs skanam ļoti labi, to pierāda arī mūsu labie panākumi skatēs dažādos pasākumos, kuros uzstājamies. Tātad, kāds ir labums sabiedrībai no tiem eiro, kas tiek tērēti mūsu vaļaspriekam? Neko izmērāmu piedāvāt nevaru, varu tikai teikt, ka, ja mūsu sabiedrība sastāvētu pārsvarā no tādiem cilvēkiem, kādi dzied mūsu folkloras kopā, tad, manuprāt, Latvija būtu ļoti pārtikusi, izglītota un kulturāla valsts. Valsts vienkārši atbalsta šādu cilvēku darbošanos. Bet plašākām masām tiek atbalstīts arī LR2. Un vēl, ja mūsu vaļasprieku pašvaldība pārtrauktu atbalstīt, tad mēs turpinātu darboties, tas vienkārši notiktu nedaudz zemākā mākslinieciskajā līmenī, mēs neapmeklētu tik daudz pasākumus, bet mēs nekur nepazustu. Tad nu katrs pats var pats spriest, vai šis ir vai nav jēdzīgs nodokļu maksātāju naudas tēriņš.

Zinu arī, ka mūsu dāmas ir rakstījušas kaut kādus projektus, lai dabūtu finansējumu tautas tērpiem, kā ir veicies, īsti neatceros, varbūt, ka kāda kapeika ir arī atlekusi. Protams, tautas tērpi mums ir un pamatā par savu naudu pirkti, bet autentisks un kvalitatīvs tautas tērps tomēr maksā lielu naudu, zinu, ka ir iespējas pie šīm naudām tikt, bet procedūru nezinu un pagaidām arī īpaši neinteresē.

Zinu arī, ka folkloras jomā ir vēl ļoti daudz neapgūtu lietu. Varbūt kādam šķiet, vismaz man tā iepriekš šķita, ka principā visas dziesmas un to apdares jau sen ir zināmas, izdotas un visi visu jau sen zina, dzied tik un dancā un viss notiek. Tā gluži nav. Ir vēl daudz neizpētītu lietu. Tā ļoti aptuveni izskoties, var pieiet pie nosacītā "dainu skapja" un izvlikt čupu ar jaunām dziesmām, tekstiem apdarēm, tradīcijām un to visu iedzīvināt. Vai tas vispār ir vajadzīgs? Vai arī, lai viss labāk tur arī paliek ar putekļiem apputējis? Tas tā, viela pārdomām.

Noslēgumā par marginālajiem projektiem runājot, domāju, ka valstij ir jāatbalsta šāda veida projekti, bet ir jābūt pietiekamai informācijai par finansējuma piešķiršanas kritērijiem un līdzekļu izlietojumu. Citādi nemaz nedrīkst būt, ja runa ir par valsts naudu. Izvērēt, kam dod naudu un, kam nedot naudu, tas ir visai sarežģīts un bieži subjektīvs jautājums, par kuru vienmēr domas dalīsies. Es jau teiktu, ka konkrēti foklorai būtu jādot, izvērētējot sakarīgus projektus un atsijājot muļķības. Nedomāju, ka šeit ir tiek apgrozītas lielas summas vai arī kaut kas tiek bezjēdzīgi izšķērdēts. Domāju, ka būtiskāk ir tas, lai valstī netiktu būvēti visādi zelta tilti, stikla būdas un citi sūdi, kur tiek nozagti miljoni, tad arī valstij pietiks tiešām vajadzīgajām lietām. Zelta tilts un konkrētā pašdarbnieku folkloras kopa ir savstarpēji saistītas lietas, bet to mērogi ir pilnīgi nesalīdzināmi. Līdz tādam līmenim, ka mēs par zelta tiltu varam runāt no rīta līdz vakaram gadu no vietas, bet pašdarbniekus varam pieminēt ar dažiem vārdiem 31.decembra pēdējā minūtē īsi pirms pusnakts, bet varbūt, ka arī varam nemaz nepieminēt.
Linknopel mani

Comments:
[User Picture]
From:[info]mazeltov
Date:29. Novembris 2014 - 14:50
(Link)
Jautājumi, kuri man radās palasot projektu nosaukumus tradicionālās kultūras projektu sarakstā:
1) kādā veidā tiek izvērtēts tas, vai projekts, kuru atbalsta gadiem, progresē, dod lielāku labumu nevis nīkuļo un tā īsti nav nevienam vajadzīgs? OK, tie projektu pieteicēji sniedz atskaites, bet vai tajās atskaitēs ir tikai kaut kādi čeki/rēķini, kas parāda, kur izlietota nauda vai arī atskaitēs ir jānovērtē, kāds bija projekta iznākums, devums, labums, lai KKF nākamajā gadā varētu saprast vai nauda netiek likta uz beigtu zirgu.
2) kā arī, vai labāk nebūtu, ja jebkurā no projektu konkursu kategorijām naudu dotu mazāk projektiem, atsijājot tos, no kuriem tāpat čiks sanāks niecīgā finansējuma dēļ un pievēršoties tiem, kas tomēr būtu mērķēts uz lielāku auditoriju (tikai nepārspīlējot par to, ka es tagad uzreiz iedomājos dziesmusvētkus, latvijas radio 2, utt.) vai arī dotu lielāku ieguldījumu konkrētajā nozarē - respektīvi, nevis dot naudu (tikai piemērs) viena krekla šūdināšanai Vidzemē, vienu svārku aušanai Zemgalē un četru zeķu pāru Latgalē adīšanai, bet iedot vairāk naudas projektam, kas paredz kāda novada visa tērpa izgatavošanu.
Jā, tas ir subjektīvi, tikai aizdomas, ka VKKF ir ne mazāk subjektīvi savā atbalstā.
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:29. Novembris 2014 - 15:27
(Link)
1) Tiešām nezinu, kā tas tiek izvērtēts. Es arī negribētu būt tajā izvērtēšanas komisijā, jo ir gandrīz nereāli izmērīt šādu projektu atdevi. Bet man ir aizdomas, ka nekāda kašķa īsti nav, kašķis būtu tad, ja būtu labi projekti, ko neatbalsta, bet "beigtie zirgi", ko atbalsta. Es ticu, ka ir čeki un atskaites, bet skaidrs, ka tas nedod pilnvērtīgu priekšstatu, vienkārši kādam ir jāuzņemas un jāpasaka savs spriedums - tam dodam un šim nedodam. Katrā ziņā, es neesmu dzirdējis par labiem projektiem, kurus sviež atpakaļ (varbūt tādi ir?). Galu galā mēs šeit runājam par 100 000 EUR gadā. Sorī, bet tas tiešām ir fufelis, ja runājam par valsti kopumā. Tomēr aiz šīs naudas stāv ļoti daudz dažādu cilvēku un organizāciju un čupa ar atskaitēm un pamatojumiem, nav tā ka kāds tipiņš atnāca un vienkārši izsvieda vējā vai ielika sev kabatā.

2) Tas LR2 bija tikai tāds piemērs, raksturojot, ka nereti tas, kas ir populārs nebūt nav augstvērtīgs. Ja runājam izvēli starp mazajiem projektiem un lielajiem projektiem, tad domāju, ka tajā nozarē, kurā piemēram, es darbojos, nav jāmērķē uz lielākām auditorijām vai lielākiem projektiem. Piemērs ar tautas tērpiem īstenībā ir ļoti labs, tas palīdz raksturot situāciju. Labāk ir dot "vienam kreklam" Zemgalē, nekā, piemēram, uzšūt kreklus visām Zemgales kopām. Galu galā tautas tērps nav treniņtērps vai uniforma un tas prasa individuālu pieeju, katrs šuj, kādu vēlas un kāds atbilst viņa konkrētajam reģionam (reģions, pilsēta, ciemats) vai darbības jomai (darba tērps, izejamais u.t.t) iepirkt vairumā nebūs labs variants. Pat veicot kopēju iepirkumu vairākām folkloras kopā nebūs nekāda ieguvuma. Cenas atlaides par apjomu neviens amatnieks nedos un pārvaldīt lielākas naudas būs vēl jo sarežģītāk un no korupcijas viedokļa, manuprāt, arī riskantāk.
Varu atkal teikt no savas pieredzes, ka tie lati vai eiro, kurus esmu redzējis apgrozām tiek izmantoti lietderīgi. Kopumā šajā jomā darbojas savas lietas entuziasti, kuri tāpat iegulda savus līdzekļus savā vaļaspriekā + valsts sniedz kaut kādu nelielu atbalstu. Nav tā, ka šajā jomā kāds dzīvo no nopelna no šīm naudām. Vismaz savā pieredzē es ar to neesmu saskāries.
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:29. Novembris 2014 - 15:33
(Link)
Lai gan, palasot tavus ekseļus, redzams, ka ir ļaudis, kuri iesniedz daudz projektus un tie tiek apstiprināti. Tātad, iespējams, ka kādam tas ir regulārs ienākumu avots. Bet domāju, ka tas ir vairāk saistīts nevis ar to, ka kāds dod sliktiem projektiem un nedod labiem, bet gan ar to, ka projektu kopumā ir maz, konkurence starp projektiem ir maza un kāds vienkārši to izmanto. Kāda ir atdeve no šiem projektiem, kur figurē vieni un tie paši uzvārdi, es nezinu. Varbūt, ka viss ir kārtībā. Varbūt nē, tiešām nezinu.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:29. Novembris 2014 - 15:44
(Link)
Vai arī tas nozīmē, ka šie projekti tiek iedalīti par skaistām acīm. ;)

Es varu iedomāties, ka kaut kādu objektivitāti ieviest ir grūti. Kā izlemt, ka labāk ir atbalstīt radio Oira, nevis teiksim, āfrikāņu pasaku stāstītāju klubu. Bet citādi jautājums ir pilnīgi leģitīms: sabiedrībai ir tiesības zināt pēc kādiem principiem ir notikusi naudas piešķiršana.
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:29. Novembris 2014 - 16:06
(Link)
Kā jau izteicos iepriekš, sabiedrībai, protams, ir jāzina, kā tiek izlietots valsts finansējums.

Bet ar āfrikāņu pasaku stāstītāju klubu mēs jau iebraucam citā lauciņā. Vismaz man ir pilnīgi skaidrs, ka valstij ir pamatā ir jāatbalsta latviešu kultūra (proporcionāli arī citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūra), lai visādi džinglbelzi un āfrikāņu pasaku stāstītāji nenomāc tradicionālo kultūru. Te es nekādas neskaidrības neredzu.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:29. Novembris 2014 - 16:18
(Link)
Pēc kādiem principiem tu definē, kas ir "latviešu kultūra"? Manuprāt, āfrikāņi ir mūsu dārgie senči un noraidīt viņu pasakas ir spļāviens sejā mūsu vissenākajai latvietībai :D