|
30. Nov 2014|12:25 |
Pateicoties lietotājai mazeltov uzzināju, ka eksistē tāds jauks radio kā Radio Oira:
www.radiooira.lv
(Kāpēc es par to uzzinu tikai tagad?)
Principā gribēju ierakstīt atbildi uz šo ierakstu:
http://klab.lv/users/mazeltov/2299200.html
bet izdomāju, ka teksta ir pietiekami arī atsevišķam ierakstam.
Tātad, es nezinu, kādi ir VKKF finansējuma sadales principi, bet, ja jautājums ir par to, vai valstij būtu jāatbalsta visādi margināli projekti, tad mana atbilde būtu - jā, labi projekti ir jāatbalsta, pat, ja tajos ir iesaistīts neliels cilvēku skaits. Piemēram, tie divi tūkstoši-ciktur eiro gadā par konkrētā radio uzturēšanu, manuprāt, ir ļoti labs valsts naudas izlietojums. Vienīgais, kas te pietrūkst ir informācija par šāda radio eksistenci. Bet tā jau mēdz būt ar šādiem projektiem, tie nav domāti lielām masām un visi, kurus tās lietas interesē, par tām arī zina. Tagad arī es. Ja valsts atbalstītu tikai projektus, kas interesē plašas ļaužu masas, tad mums pietiktu tikai ar LR2, šlāgeris priekšā un pakaļā, populārākā tematika valstī. Tāds jau ir valsts princips, atbalstīt ne tikai to, kas ir masām uzreiz pielietojams, bet arī to, kas ir labs un pareizs, bet kā efekts nav izmērāms nekavējoties. Popularitāte šeit noteikti nav galvenais kritērijs.
Īstenībā vairāk gribēju pastāstīt ar konkrētu piemēru par valsts atbalstu marginālajiem projektiem. Es arī piedalos tādā marginālajā projektā un saņemu pašvaldības finansējumu. Pasākums saucas - folkloras kopa. Es tur vienkārši eju un dziedu. Naudu man par to neviens nemaksā, bet mums ir pašvaldības ierādītas telpas mēģinājumiem, mums ir laba vadītāja ar etnomuzikologa izglītību, kura darbojas ļoti aktīvi, radoši un kvalitatīvi, viņa arī par to saņem kaut kādas nelielas naudas. Šad tad mums pašvaldība apmaksā kādu braucienu uz kādiem pasākumiem, kuros uzstājamies. Ja mēs visu gadu aktīvi darbojamies "vācam punktus", uzstājamies, mēs varam saņemt varenu prēmiju 150 EUR apmērā, ko mēs atliekam nebaltām dienām - kādam pašu pasākumam, vai degvielai uz kādiem pasākumiem uz kuriem pašvaldība ceļu neapmaksā. Tie 150 EUR ir uz kolektīvu ~15-20 cilv. (nevis uz dalībnieku). Nepateikšu precīzu ciparu, cik eiro no nodokļu maksātāju naudas iztērē mūsu kolektīvs, bet cipars nav liels, domāju tas ir salīdzināms ar attiecīgā radio izmaksām (domāju, ka mazāks). Ko mēs dodam pretī sabiedrībai? Ja runājam par izmērāmiem rādītājiem, tad manā skatījumā neko daudz. Mēs uzstājamies dažādos pašvaldības pasākumos, vai kādam no tā ir kāds labums, es nezinu, varbūt, kādam patīk, kā mēs dziedam, bet parasti lielākā daļa klausītāju ir citi pašdarbnieki. Pie mums var nākt dziedāt praktiski jebkurš, notiek jaunu dalībnieku uzņemšana, periodiski ieliek reģionālajā avīzē rakstu, ka ir tāds kolektīvs, nāciet un piedalieties, ja vēlaties. Parasti neviens no malas nenāk, bet nāk caur draugiem, radiem un paziņām. Arī es tur ierados tādā veidā. Pie mums viss ir ļoti demokrātiski, dziedāt var nākt tādi cilvēki, kas šķietami galīgi nemāk dziedāt - nav balss, dzied šķībi u.t.t. Bet labākais ir tas, ka mūsu vadītāja spēj no šiem, šķietamajiem neveiksminiekiem izveidot ļoti kvalitatīvu kolektīvu, mūsu kolektīvs gan nedzied šķībi un kopā mēs skanam ļoti labi, to pierāda arī mūsu labie panākumi skatēs dažādos pasākumos, kuros uzstājamies. Tātad, kāds ir labums sabiedrībai no tiem eiro, kas tiek tērēti mūsu vaļaspriekam? Neko izmērāmu piedāvāt nevaru, varu tikai teikt, ka, ja mūsu sabiedrība sastāvētu pārsvarā no tādiem cilvēkiem, kādi dzied mūsu folkloras kopā, tad, manuprāt, Latvija būtu ļoti pārtikusi, izglītota un kulturāla valsts. Valsts vienkārši atbalsta šādu cilvēku darbošanos. Bet plašākām masām tiek atbalstīts arī LR2. Un vēl, ja mūsu vaļasprieku pašvaldība pārtrauktu atbalstīt, tad mēs turpinātu darboties, tas vienkārši notiktu nedaudz zemākā mākslinieciskajā līmenī, mēs neapmeklētu tik daudz pasākumus, bet mēs nekur nepazustu. Tad nu katrs pats var pats spriest, vai šis ir vai nav jēdzīgs nodokļu maksātāju naudas tēriņš.
Zinu arī, ka mūsu dāmas ir rakstījušas kaut kādus projektus, lai dabūtu finansējumu tautas tērpiem, kā ir veicies, īsti neatceros, varbūt, ka kāda kapeika ir arī atlekusi. Protams, tautas tērpi mums ir un pamatā par savu naudu pirkti, bet autentisks un kvalitatīvs tautas tērps tomēr maksā lielu naudu, zinu, ka ir iespējas pie šīm naudām tikt, bet procedūru nezinu un pagaidām arī īpaši neinteresē.
Zinu arī, ka folkloras jomā ir vēl ļoti daudz neapgūtu lietu. Varbūt kādam šķiet, vismaz man tā iepriekš šķita, ka principā visas dziesmas un to apdares jau sen ir zināmas, izdotas un visi visu jau sen zina, dzied tik un dancā un viss notiek. Tā gluži nav. Ir vēl daudz neizpētītu lietu. Tā ļoti aptuveni izskoties, var pieiet pie nosacītā "dainu skapja" un izvlikt čupu ar jaunām dziesmām, tekstiem apdarēm, tradīcijām un to visu iedzīvināt. Vai tas vispār ir vajadzīgs? Vai arī, lai viss labāk tur arī paliek ar putekļiem apputējis? Tas tā, viela pārdomām.
Noslēgumā par marginālajiem projektiem runājot, domāju, ka valstij ir jāatbalsta šāda veida projekti, bet ir jābūt pietiekamai informācijai par finansējuma piešķiršanas kritērijiem un līdzekļu izlietojumu. Citādi nemaz nedrīkst būt, ja runa ir par valsts naudu. Izvērēt, kam dod naudu un, kam nedot naudu, tas ir visai sarežģīts un bieži subjektīvs jautājums, par kuru vienmēr domas dalīsies. Es jau teiktu, ka konkrēti foklorai būtu jādot, izvērētējot sakarīgus projektus un atsijājot muļķības. Nedomāju, ka šeit ir tiek apgrozītas lielas summas vai arī kaut kas tiek bezjēdzīgi izšķērdēts. Domāju, ka būtiskāk ir tas, lai valstī netiktu būvēti visādi zelta tilti, stikla būdas un citi sūdi, kur tiek nozagti miljoni, tad arī valstij pietiks tiešām vajadzīgajām lietām. Zelta tilts un konkrētā pašdarbnieku folkloras kopa ir savstarpēji saistītas lietas, bet to mērogi ir pilnīgi nesalīdzināmi. Līdz tādam līmenim, ka mēs par zelta tiltu varam runāt no rīta līdz vakaram gadu no vietas, bet pašdarbniekus varam pieminēt ar dažiem vārdiem 31.decembra pēdējā minūtē īsi pirms pusnakts, bet varbūt, ka arī varam nemaz nepieminēt. |
|