|
29. Nov 2014|14:50 |
Jautājumi, kuri man radās palasot projektu nosaukumus tradicionālās kultūras projektu sarakstā:
1) kādā veidā tiek izvērtēts tas, vai projekts, kuru atbalsta gadiem, progresē, dod lielāku labumu nevis nīkuļo un tā īsti nav nevienam vajadzīgs? OK, tie projektu pieteicēji sniedz atskaites, bet vai tajās atskaitēs ir tikai kaut kādi čeki/rēķini, kas parāda, kur izlietota nauda vai arī atskaitēs ir jānovērtē, kāds bija projekta iznākums, devums, labums, lai KKF nākamajā gadā varētu saprast vai nauda netiek likta uz beigtu zirgu.
2) kā arī, vai labāk nebūtu, ja jebkurā no projektu konkursu kategorijām naudu dotu mazāk projektiem, atsijājot tos, no kuriem tāpat čiks sanāks niecīgā finansējuma dēļ un pievēršoties tiem, kas tomēr būtu mērķēts uz lielāku auditoriju (tikai nepārspīlējot par to, ka es tagad uzreiz iedomājos dziesmusvētkus, latvijas radio 2, utt.) vai arī dotu lielāku ieguldījumu konkrētajā nozarē - respektīvi, nevis dot naudu (tikai piemērs) viena krekla šūdināšanai Vidzemē, vienu svārku aušanai Zemgalē un četru zeķu pāru Latgalē adīšanai, bet iedot vairāk naudas projektam, kas paredz kāda novada visa tērpa izgatavošanu.
Jā, tas ir subjektīvi, tikai aizdomas, ka VKKF ir ne mazāk subjektīvi savā atbalstā. |
|