ulzha ([info]ulzha) rakstīja,
@ 2009-11-15 21:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dabas likumi, fizikas likumi, matemātikas likumi
Fizikas likumi ir cilvēku rūpīgi (zinātniski) pieraksti par empīriskiem novērojumiem — kas līdz šim ir salīdzinoši uzticami izpētīts, ko mēs esam kļūdu robežās sistemātisku novērojuši dabas uzvedībā.

Ka kļūdas neslēpj izņēmumus, ka visā Visumā tā ir vienāda, ka jau rīt tā nebūs citāda — tas nav pierādīts, un to nevar formāli pierādīt. Dabas likumi nav mūsu radīti. (Matemātikas aksiomas un izvedumi turpretī ir mūsu radītas, matemātikā 2*2=4 un (a+b)2=a2+2ab+b2 var pierādīt.)

"Likums" ir samulsinošs vārds dažiem, jā. Jebkurš, piemēram, enerģijas nezūdamības likums, patiesībā jālasa vien tā: līdz šim nevienam citādi nav sanācis. Līdz ar to ekonomiski nesaprātīgi ir ticēt kādam, kas apgalvo, ka viņš tūlīt apies. Viss. Iebraukt kategoriskākos apgalvojumos = izbraukt no "rūpīgi".

Tas tā īsumā. Iesaitēšanai, kur savajagas.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2009-11-16 11:46 (saite)
"matemātikā 2*2=4 un (a+b)2=a2+2ab+b2 var pierādīt" - jau te Tu kljuudies. Peedeejaa sakariiba, piemeeram, ir speekaa vieniigi komutatiivajaa algebraa un komutivitaate ir ljoti, ljoti restriktiivs pienjeemums. Pat (un jo iipashi) fizikaa!

Ka fizikaala teorija un tas, kas patiesiibaa notiek Dabaa, parasti ir divas lielas starpiibas, ir skaidrs liidz trivialitaatei :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ulzha
2009-11-16 13:29 (saite)
"sakariiba, piemeeram, ir speekaa vieniigi komutatiivajaa algebraa" - protams, ka noteiktā kontekstā. Un tad pilnīgi visā kontekstā, nevis, ka kādam a tomēr atklās izņēmumus.

Daudziem nav skaidrs. Man vnk tāda cerība, ka, šo izlasot, tomēr vajadzētu kļūt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2009-11-17 15:39 (saite)
Arii matemaatikaa atklaaj iznjeemumus. Reaaliem a tas ir speekaa, kompleksiem a tas ir speekaa, kvaternioniem - nekaa! Ja a ir bezgaliiba un b ir skaitlis, tad shai formulai joprojaam ir jeega - kameer vien b nav miinus bezgaliiba.

Nekad nenoveertee matemaatikas liidziibu fizikai paaraak zemu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ulzha
2009-11-17 17:19 (saite)
Ja formula pierādīta emekeļķiem, tad tā arī ir patiesa visiem emekeļķiem, lai arī neviens visiem iespējamajiem bezgalīgi daudzajiem emekeļķiem a un b to nav pārbaudījis. Tas bija tas, kas jāuztver. Vari ieteikt citādu puksta formulējumu, lai ir nepārprotamāk? Neviens nekad nav apgalvojis, ka būtu spēkā šāda formula visām algebrām. Tajā, kas ir apgalvots un pierādīts, izņēmumus un precizējumus neatklāj!

Fizikā, turpretim, pierādījums vienmēr nozīmē apmēram "ar milzīgi lielu ticamību, bet ne absolūti noteikti, ir šitā".

Vai tu vēl nesaprati ideju? Šajā pukstā tiek paskaidrotas atšķirības starp matemātikas, fizikas un dabas likuma jēdzieniem. Līdzības arī ir, says Captain Obvious

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2009-11-18 11:50 (saite)
Saprotu, ko tu ar to gribi teikt, bet Tavaa formuleejumaa lasu fizikja tipisko uzbraucienu matemaatikjim un aizstaavos. Saaksim ar to, ka nav iespeejams noteikt varbuutiibu, ka saakot ar 2012. gadu fizikas likumi mainiisies. Taa nav ne liela, ne maza, taa ir pilniigi nezinaama un pat nedefineejama, nelietojot papildus pienjeemumus, piemeeram, kaut ko liidziigu jeedzienam par pussabrukshanas periodu - 5 miljardus gadu darbojaas, taatad ir vismaz 50% varbuutiiba, ka darbosies veel 5 miljardus gadu.

Nepaarprotamaak - mums shkjiet, ka dabu var saprast. Mees nezinaam, KAAPEEC mees varam saprast dabu. Mees daudz labaak saprotam, kaapeec liidz zinaamam liimenim var saprast matemaatikas teorijas, - tas ir taapeec, ka mees pashi vinjas veidojam, bet dabu mees neveidojam. Bet pat muusu pashu veidotas lietas mees nekad nesapratiisim pilniibaa, mums vienmeer vajadzees iegruuzt papildu datus, ja gribeesim atbildeet uz metafiziskiem jautaajumiem, taadiem kaa - vai eksistee kardinaalskaitlis, kas lielaaks par naturaalo skaitlju kopas apjomu, bet mazaaks par reaalo skaitlju kopas apjomu. Par dabu mees zinaam veel daudz mazaak un mees NEDRIIKSTAM vienkaarshi kaut ko pienjemt, jo tad mees peekshnji saaksim runaat par pavisam citu sisteemu, kam ar Dabu nav nekaa kopiiga...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ulzha
2009-11-18 13:39 (saite)
Uzbraucienu? Ak, šī bezrūpīgā negatīvā predispozīcija.

"Sāksim ar to, ka nav iespējams..." - labi. To mēs varētu likt kā otro rindkopu, aiz definīcijas... Pavei - tur kaut kas tāds jau visu laiku stāv rakstīts

Es par varītēm centos tieši to arī pasvītrot - ka par dabu mēs zinām daudz mazāk nekā par pašu radītām formālām sistēmām. Šis "daudz mazāk" arī sastāda principiālu atšķirību. (Precīzāk gan, vēlreiz - tēma ir likumi. Konkrēti apgalvojumi, kurus saucam par spēkā esošiem. Un diskursi par matemātikas teoriju kopumā ar visiem tajā definējamajiem jautājumiem, starp kuriem, zināms, ir arī neatbildami, ir ne par tēmu un drusciņ duļķo ūdeni.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ulzha
2009-11-17 17:33 (saite)
Par cilvēcisku kļūdu atklāšanu, par pretrunu atklāšanu sistēmās arī šobrīd nav runa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kruzulis
2009-11-19 11:51 (saite)
Reizēm arī matemātiķi padodas.
http://abstrusegoose.com/a/210.htm

(Atbildēt uz šo)


[info]karuna
2009-12-20 14:05 (saite)
Vai matemātika ir tikai cilvēku izdomāta vai tomēr tās ir abstraktas sakarības, kas iegūtas, vispārinot empīrisko pieredzi?

Bieži uzdotais jautājums, kāpēc dabas likumus izdodas ērti aprakstīt ar matemātiskām likumsakarībām (E=mc^2, utt.)? Bet varbūt ir otrādi, mēs esam ieguvuši šī matemātiskās likumsakarības, abstrakcionējot novērotās fiziskās dabas procesus. Piemēram, cilvēks ēd ābolus vienu pēc otra un sāk aizdomāties, ka var abstrakti domāt nevis par āboliem, bet par skaitļiem 1, 2, 3. Pēdējo ābolu apēd līdz pusei un aizdomājas par daļskaitļiem utt. Arī iracionālie skaitļi nemaz tik atrauti no dabas nav, jo balstās uz svārsta kustību. Tikai ne vienmēr ir viegli saprast, kas bija pirmais: vista vai ola.

Varbūt tomēr ir tādas matemātiskas likumsakarības, kuras nekādi nav iespējams piemērot zināmajai fiziskajai realitātei, bet varbūt arī tikai tāpēc, ka mēs ne tuvu nezinām visu realitāti, piemēram, dark matter, citi iespējamie Visumi utt.

Man personīgi ļoti interesanta šķiet valoda, kas vienlaicīgi ir abstrakta un tai pašā laikā būtībā vienīgais ikdienā izmantotais līdzeklis realitātes aprakstīšanai. Piemēram, vārdam "galds" nav nekāda sakara ar realitāti, un tā ir tikai abstrakta "galda" ideja. Arī matemātiku var uzskatīt par cilvēku abstraktās valodas paplašinājumu ar ļoti precīzām definīcijām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]karuna
2009-12-20 14:08 (saite)
Labojums: iracionālie > imaginārie

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?