10:33PM
visas jaunās melnās apenes ir labi aizmirstas vecas melnās apenes
tasir, padodiet tik man iemeslu palasīt tos laikus, kad es vēl rakstīju cibā
tasir, padodiet tik man iemeslu palasīt tos laikus, kad es vēl rakstīju cibā
If I die young, bury me in satin, lay me down on a bed of roses, sink me in a river at dawn, send me away with the words of a love song.
Kad es domāju par to, ka Niks Lands pārcēlās dzīvot uz Ķīnu, es to iztēlojos kā brāļu Dentonu izceļošanu uz Hongkongu slavenajā vidospēlē Deus Ex. Varbūt es arī varu būt mazliet kā JC Dentons un emigrēt uz Ķīnu kopā ar ģimeni, lai nodrošinātu saviem bērniem gaišu nākotni.
Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.
Man pat dažreiz šķiet, ka, ja man nebūtu sviesta cibas, es jau sen būtu izdarījis pašnāvību.
Atskatos uz visiem mirušajiem cibiņiem - figurāli un burtiski. Nodevēji.
Pārstāt dzīvot ir augstākās pakāpes nodevība pret mūžīgo eksploziju, dzirksti, kas šķiļās pati no sevis, šūnu, kas dalās nebeidzami un atražo un konsumē pati sevi.
Un pārstāt nepārtrauktās eksternalizācijas ceļu - augstākās pakāpes nodevība pret dzīvību.
Nervu sistēma. Ir domāta. Lai turpinātu. Dzīvību.
Nevajag. Berzēt. Nervu. Sistēmu.
Attēls. Ir. Nomainījies.
Tu. Jau. Esi. Citur.
Šo gadu uzsāku ar solījumu sev, ka beidzot sākšu savu solo mūziķa karjeru. Šogad esmu nospēlējis 3 koncertus: Tabula Rasa @ SUNSSTUDIO un tad kultūras bāros “Jumts” un “Aleponija”. Un nākošceturtdien spēlēšu tēva sievas mākslinieces Evijas Freidenfeldes izstādē Jūrmalā.
Šonakt es gulēšu gultā, kas veidota no The Cure - If Only Tonight We Could Sleep solo.
Gustavs: Skolotāj, var aiztaisīt žalūzijas?
No aizmugures: Kas tev? Mākonis acīs spīd?
Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.
Es vienmēr esmu teicis – lai iekustinātu ekonomiku, to vispirms vajag attaisīt vaļā.
Turpinu rakstu sēriju/ieskatu saistībā ar savu topošo grāmatu par psihiatriju Latvijā.
Šodien izpētīju, ka par bērnu psihiatrijas pacientiem, caurmērā, zinātniskajā literatūrā
min bērnus no 9 gadu vecuma. No tā vecuma bērns pats spēj raksturot savas izjūtas pietiekami
niansēti, lai viņa vēstīto varētu uzskatīt par "drošu ziņu", un tas būtu rakstāms pacienta lietā.
Personības traucējumu diagnostika attiecas arī uz bērniem no 9 - 18 gadu vecumam, taču
pētījumi rāda, ka pubertātes vecums ir laiks, kad jaunais cilvēks izmēģina
dažādus pielāgošanās mehānismus ("coping") realitātei.
Šajā laikā - 9 līdz 14 gadi, formāli skatoties, visvairāk cilvēku
atbilst kādam no personības traucējumu kritēriju aprakstiem.
Taču lielākā daļa cilvēku līdz 28 gadu vecumam atrod
efektīvākus afekta regulēšanas mehānismus un, ja tā var teikt, no
sava ne-efektīvā rakstura izaug.
No otras puses, tas nozīmē, ka, ja pēc 28 gadu vecuma aizvien ir kāds
personības traucējums, tad iespēja no tā izaugt ir relatīvi minimāla.
Dažādi psihoterapijas veidi palīdz dažādiem personības traucējumiem.
Tomēr, lai pacients kvalificētos terapijai, ir jābūt spējai verbalizēt
savas sajūtas un emocijas, tāpēc pacienti ar aleksitīmiju rada grūtības terapijai,
taču tas ir atkarīgs no terapeita, vai viņš/viņa prot iegūt informāciju
no šādiem pacientiem "aplinkus veidos". Īsāk sakot, tikai terapeita
kvalifikācija nosaka to, cik viņš/viņa spēj palīdzēt un kam.
Līdzīgi ir ar bērnu psihoterapiju. Terapeitam ir jāspēj izveidot
droša vide, drošas attiecības, cieņpilna komunikācija ("rapport"), lai veidotos
terapijas videi atbilstošs kontakts.
Ļoti daudz iespēju pēdējās divās desmitgadēs dod tehnoloģijas. Ar analīžu
rezultātiem var veikt korelācijas starp dažādu hormonu, kā serotonīns, dopamīns, dzimumhormoni, kortizols u.c. saistību
ar personības traucējumiem un traumatiskiem gadījumiem, kad pacients afekta stāvoklī dara vai mēģina izdarīt
destruktīvas darbības.
Tehnoloģijas nodrošina arī smadzeņu attēlu izpēti un citu instrumentāriju, kas dod papildus informāciju pacienta iztaujāšanai,
kas bērnu gadījumos var būt īpaši noderīgi.
Daudz ieguldījuma pēdējās desmitgadēs dod arī starpdisciplināri, medicīnas ietvaros, pētījumi.
Zīdaiņu pētīšana dod informāciju par iespējamo bērna raksturu, dod iespēju pievērst uzmanību
bērna potenciālajiem izaicinājumiem jau daudz agrāk, pirms bērns nonāk bērnudārzā.
Terapijas laikā bērnam jārada droša vide, kurā bērns atrodas emocionālā stāvoklī,
ko zīdaiņu pētnieki sauc par "pasaules izpētes stāvokli", kurā bērna fiziskās
un emocionālās vajadzības ir apmierinātas, un bērnam ir resurss un drošība
izpētei.
Tādejādi stāvokļi, kas tiek novēroti pie zīdaiņiem, tiek pārnesti uz pusaudžiem, un
nelabvēlīga vide mājās vai skolā tiek skaidrota kā viens no galvenajiem iemesliem grūtībām
mācīties. Lai arī izklausās pašsaprotami, paralēles ir daudz dziļākas un niansētākas zinātniskajā literatūrā.
Bērnu psihoterapijai var būt strauji un labi panākumi, ja atrod atbilstošu pieeju un speciālistu.
Mēdz pietikt tikai ar 16 terapijas reizēm (vienreiz nedēļā), lai bērnam izstāstītu, kāpēc viņš
vai viņa reaģē tā, kā reaģē, un tas ir ok, taču to var mainīt.
Ja bērns spēj jau 9 - 18 gadu vecumā nospraust sev terapijas mērķus un palikt tiem
stingri uzticīgs, tad terapijai ir liels pamats nest augļus.
Bērnu gadījumā bieži informācijas sniedzēji ir arī vecāki, klases audzinātāji un skolotāji, un/vai
interešu pulciņu vadītāji.
Kopaina veidojas, ja visi iesaistītie dara savu darbu atbildīgi
un ievēro anti-bulinga vadlīnijas savā ikdienā. Ja pamana bērnus, kuri neiekļaujas grupā vai
izrāda neapmierinātību ar grupas/telpas/klases vidi.
Tieši atbildīgs aprūpētājs ("caregiver") - pieaugušais visās bērna ikdienas vidēs ir stūrakmens
veselīgai personībai bērnā.
...
***
Šajā nodaļā laikam man kā skolotājam ir visvairāk ko teikt, tikai līdz šim es nebiju
šo visu pētījis no psihiatrijas skatpunkta.
Es bieži eju ēst rāmenu uz Ramen Riga, parasti ēdu cūku vai pīļu rāmenu, vienīgi mani dara bažīgu tas, ka tur visu laiku skan viens un tas pats City Pop dziesmu saraksts. Ja es tur strādātu, man jau sen būtu nelabi no Marijas Takeuči Plastic Love.
Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā.
Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp.
Vecums sāp.
Long live the king!
Drebošu sirdi aizvedu Lauvu uz "Labirinta" 40gades seansu "Forum Cinema". Un mans šodienas karalis akceptēja manas bērnības karali. "Sākumā es domāju, ka man nepatiks, bet tad es sapratu, ka tas ir "dark fantasy", un man patika". 
katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.
Navigate: (Previous 20 friends)