3:04PM - MAC
Multidisciplinary Assessment Committee.
Tātad viņi satikās saulainā rītā. Viņai kājās bija sandales un bēša kleita ar rudzupuķēm. Viņam bija šorti un plats, balts krekls. Viņiem abiem pāri četrdesmit, un viņi centās saprast, vai ir vērts.
Zini, gribas komfortu. Pēc garas darba nedēļas Tu esi sadūšojies aiziet satikties ar jaunu cilvēku, sēdi picērijā kā pats pirmais apmeklētājs svētdienas rītā, malko ledus tēju, jo ārā ir jau +25, taču gribas to komforta sajūtu, ko nevar par naudu nopirkt. Tev pretī sēž cilvēks, kurš ir visnotaļ labvēlīgs, arī grib ar Tevi iepazīties, taču jūs abi nezināt, vai būs pa ceļam.
Varbūt tajās kamanās būs divas vietas, varbūt nāksies pa dzīves lielceļu vēl desmit gadus airēt vienam pašam. Pa straumi, pret straumi, tomēr pašam.
Tad tas sākas. Kā pie draudzīga psihoanalītiķa, Tu sāc: “Kāda bija Jūsu bērnība, cienītā?”
Vai Jūsu vecāki Jums nodrošināja drošu piesaisti? Vai jūsu pieķeršanās stils ir drošs? Vai vecāki, kad lielais dzīvokļa suns saplēsa Jūsu mīļāko lelli, ar Jums kopā raudāja, samīļoja Jūs, un Jūs visi kopā - mamma, tētis, Jūs, un pie bērnu rotaļlietu veikala ieejas piesietais suns, devāties pirkt jaunu lelli? Vai kas tāds bija Jūsu bērnībā, kad sajutāt, ka visi Jūs mīl un par Jums rūpējas?
Ak, tā, suņa Jums nebija. Nebija arī tēva. Augāt septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito sākumā ar mazo radioaparātu, kurā vakaros stāstīja pasakas bērniem. Tātad mīļums Jums asociējas ar Veras Singajevskas bērnu lugām. Tad, droši vien, balss Jums vīrietī ir ļoti svarīga. Tāda laba, Gundara Āboliņa tipa balss, kas rada drošības un omulības sajūtu, pareizi?
Man jau šķiet, ka ir labi vērtēt vīrieti pēc balss. Izskats mainās, pensijas apmērs mainās, taču balss ir relatīvi paliekoša. Ko Jūs klausījāties tad? Vai Menuets patika? Kādām dziesmām atceraties vārdus un dziedat līdzi, braucot auto?
Saprotu, ar auto nebraucat, taupāt dabu un naudu. Ko Jūs labu atceraties no savas bērnības? Vai arī viss izdzēsts no atmiņas, jo nekā laba nebija? Esat dzīvotāja, nevis melanholiķe?
Man jau šķiet, ka mēs esam kā mīkla, kura vienmēr ir procesā. Kas ieliets zem miltiem, kāda eļļa pamatā, tomēr daudz nosaka. Ko darīja Jūsu vectētiņš? Kas bija pēc profesijas? Ļoti interesanti, gleznoja baznīcām. Tad jau Jūs dzimtā bijāt dievbijīgi cilvēki?
Jūs vienīgā negājāt uz svētdienas skolu, jo ar riteni braucāt svētdienu rītos uz pilsētas otru galu, kur bija ūdenskritums, un tur ar krāsām/zīmuļiem attēlojāt ūdens šļakstus visus pamatskolas gadus? Un Jums neapnika gleznot vienu un to pašu? Pareizi, tur jau arī ir zivis. Tūristi. Dažreiz var zīmēt arī tiltu, sarkanos dakstiņu jumtus. Jā, es piekrītu. Tur ir daudz, ko attēlot. Es par to nebiju aizdomājies. Ir klusā daba un skaļā daba. Pie ūdenskrituma varētu būt patīkams troksnis visu laiku.
Es atvainojos, es domāju, fona skaņa.
Kādas grāmatas Jūs pusaudža gados visvairāk ietekmēja? Es redzu, ka Jūsu māsai ir brūnas acis bildēs, tad jau viņa ir tehniska sieviete, taču Jums ir zaļas acis, Jūs esat vairāk jūtu cilvēks? Vai tango protat dejot?
Mjā, var arī nedejot. Nav jau visām sievietēm jāprot dejot, es saprotu. Nē, man balles nav hobijs. Es tikai uzskatu, ka dejošana, tas ir, dažādu deju tehniku mācīšanās pārim var būt ļoti terapeitiska attiecībās. Ja ir grūtības, aiziet, iemācās jaunus dejas soļus, sadejojas, grūtības it kā pašas no sevis atrisinās, jo ir jauna dzirkstele attiecībās.
Tātad Jūs strādājat galerijā par mākslas kuratori. Tad jau droši vien pabeidzāt Kultūras akadēmiju? Uzminēju. Jā, tur jau ir tas Kultūras menedžments, kā latviski nepareizi saka.
Ko mēs darīsim? Es esmu pabeidzis izglītības vadību, taču vēl neesmu skolas direktors. Jūs – pabeidzāt kultūras vadību, taču vēl neesat kādas galerijas/mākslas centra direktore. Taču mums abiem piecdesmit gadi pie durvīm jau klauvē. Bērnu arī mums vēl nav. Ko Jūs sakāt par savu dzīvi, vai dzīvotu citādāk, ja varētu? Ko mainītu? Vai arī
“regrette rien” un tik uz priekšu?
Dzīve jau nebūtu dzīve, ja mēs visu zinātu uz priekšu, tā jau ir. Piekrītu. Man tikai dažreiz šķiet, ka būtu labāk, ja es sava sargeņģeļa balsi dzīves izšķirošajos brīžos dzirdētu labāk.
Labi, parunāsim par nākotni. Mēs abi dzīvojam mazos, īrētos dzīvoklīšos Rīgas piepilsētas rajonos. Kādi ir Jūsu plāni pirms pensijas, ko gribas sasniegt? Jums ir bijušas vairākas izstādes, taču gleznas pārāk labi nepērk. Es esmu nostrādājis divdesmit gadu skolās, taču mani “nevelk” uz lielajām Latvijas ģimnāzijām.
Kā izskatās Jūsu ideālā baznīca? Man ļoti patika Krāslavā viena. Tāda maza, koka baznīciņa, kurā visi varēja iet visur. Tā oficiāli nevarēja, taču praktiski priesteris teica, ka Dievam visi ir vienādi mīļi – gan tie, kam ir grāds teoloģijā, gan tiem, kam nav. Jums taču ir par šo, ko teikt? Vai Jums, tāpat kā vectēvam, ir bijuši piedāvājumi gleznot baznīcām?
Jūs mani pārsteidzat. Šādi pateikt, ka cilvēkus sadalot ganos un ganāmajos, valdniekos un valdāmajos, cilvēkus baznīca šķeļot jau divtūkstoš gadu, tāpēc Jūs negleznojat. Vai tad mākslai ir tik tiešs sakars ar to, kā tiek organizēts katolicisms Latvijā? Kāpēc nevar no tā norobežoties un gleznot skaistas Marijas?
No otras puses, tas ir labi. Jums ir savs mugurkauls. Jums ir viedoklis par politiku. Tas atstāj, vismaz manās acīs, jaudīgas sievietes viedokli, kas neklusē, kad tiešām tieši prasa.
Man patīk cilvēki, kas iet pret vēju. Vīrieši, kas spēj izskaidrot savas jūtas. Sievietes, kas iedziļinās lietās, nevis pasaka: “tā nav mana joma, es neko par to nezinu, negribu par to runāt”. Cilvēka dvēsele ir lielāka par viņa dzimumu, vecumu un sociālo lomu.
Tomēr, ko Jūs šobrīd gleznojat? Zirgus. Jā, tie ir brīvības simbols. Kas vēl? Arī daba, nepieradinātība, arī neiegrožotība. Man vienmēr šādos brīžos gribas tad jautāt: “Kāpēc tad vispār vajadzīgas attiecības? Tās paģēr rēķināties ar otru cilvēku. Pielāgoties. Prasa laiku, uzmanību. Būt ar sevi ir vieglāk. Kāpēc Jums šķiet, ka ir laiks attiecību veidošanai?”
Es piekrītu, ka iepazīt sevi un pasauli caur attiecībām ar otru cilvēku ir vērtīgi. Spoguļi cilvēkus baida, taču cilvēki tomēr tajos skatās katru dienu.
Man arī patīk skatīties katru gadu pirmklasnieku acīs skolas pirmajā septembrī. Tā ir Latvijas jaunā paaudze. Vai tajās acīs ir sapņi, dzīvība, vai mazais cilvēkbērns aizvien grib lidot kosmosā, pat ja Gagarinu pa TV vairs nerāda? Vai arī acis ir aizmiglotas ar videospēlēm, alkām pēc nākamās ledenes, izpriecu parka?
Iedomājieties, kādreiz meitenes pirmajā klasē gribēja poniju, to barot, audzināt, vākt tā mēslus, dzirdīt, glaudīt, taču tagad grib, lai pie viņu bildes zilā, vienveidīgā kleitā feisbukā simts paziņu saspiež laikus, un viņām pašām bildes dēļ tikai jāpapozē desmit sekunžu. To sauc par ātro kultūru. Ko ponijs par to visu domā?
Man šķiet, ka mēs esam atraduši kopīgu valodu, jā. Tas ponijs, kuru vairs neviena latviešu septiņgadniece negrib, kurš zirgaudzētavā gremo vislētāko barību, kuru pieaugušie izīrē bērnu ballītēm, jā, TIEŠI TAS PONIJS, skatās uz mums Jēzus acīm ar visu piedodošu sirdi un mugurā VISUS NES, ko viņam uzsēdina. Tāpēc Jūs gleznojat ponijus. Man tāpēc patīk Jūsu domu gājiens.
No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”
Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?
Man vecuma blakne nav tikai tizls un resns rumpis, pastiprinās arī vientulības sajūta. Tas pats vecais Raiņa kalnākāpējs. Dzīve bez aizmugures, ja krīti, tad neviens vairs neskrien ar spilvenu. Nomāc bailes un nedrošība. Visu laiku baidos no sliktām ziņām. Nespēju atvērt pat darba epastus. Esmu jau nokļuvusi uzraugāmo darbinieku sarakstā. Raudu par katru nieku.
https://www.youtube.com/watch?v=KlSsI2C
Mīlestības daļas:
Eross/Kaislība (dopamīns (atkarība)) — "Es tevi papildinu, un tu papildini mani" — "Vai es kāroju šo cilvēku?"
Draudzīgums/Rotaļīgums — bakstīšana, kutināšana
Emocionālā saikne (oksitocīns) — "Mēs esam kopā" — "Vai es jūtu saikni ar šo cilvēku?"
Komforts/Miers (serotonīns) — "Vai šis cilvēks paceļ manu garastāvokli un mazina manu trauksmi?"
Upurēšanās — "Vai es darītu jebko šī cilvēka labā?" — "Vai esmu gatavs saņemt lodi šī cilvēka dēļ?"
Veselīgas attiecības parasti sākas ar kaisli un pakāpeniski atklāj pārējās tās sastāvdaļas.
Mana pēdējo nedēļu vieglā gara himna ir franču 90to elektronikas vecmeistara Kid Loco skaņdarbs "Relaxing with a cherry". Francijā tāpat kā citur Rietumu pasaulē, 90to beigas iezīmēja rietumu civilizācijas un elektroniskās mūzikas kvalitātes augstāko punktu.
nē es, protams, saprotu pēcspēles treštolku
"Šai plaisai ir strukturāls iemesls. Izglītības izdevniecību nozare ir institucionāli ierobežota — tā ir tāda pati dinamika, kādu redzam medicīnā un plašsaziņas līdzekļos. Atzīšana, ka iPad došana piecus gadus veciem bērniem izraisīja izmērāmu kognitīvo kaitējumu, nav karjeru veicinošs solis, ja izglītības tehnoloģiju nozare ir vairāku miljardu dolāru vērta mašīna un skolu rajoni ir samazinājuši izmaksas individuālo ierīču programmās.
Pētījumi pastāv. Klases realitāte pastāv. Katrs vidusskolas matemātikas skolotājs ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi var pateikt, ka kaut kas ir mainījies. Taču grāmata, kas tieši nosauc cēloni — ekrāni pārveidoja šo bērnu smadzenes, un tagad viņi nespēj veikt ilgstošu abstraktu domāšanu —, ir politiski toksiska.
Tā vietā jūs saņemat eifēmismus: "digitālie iedzimtie mācās citādi", "mums ir jāpielāgo pedagoģija", "21. gadsimta prasmes". Marka Prenska grāmata "Teaching Digital Natives" (2010) ir šī žanra spilgts piemērs — tā attēlo ekrāna izraisītās kognitīvās izmaiņas kā kaut ko pielāgojamu, nevis risināmu.
***
Grāmata, kuru meklējat, ir tirgus niša, kas gaida, lai to aizpildītu kāds, kurš būtu gatavs skaļi pateikt klusāko daļu: agrīna un pastāvīga saskarsme ar ekrāniem ir kaitējusi veselas paaudzes metakognitīvajai attīstībai, un tieši vidusskolas matemātikā šo kaitējumu vairs nav iespējams ignorēt.
Pētījumi ir. Pierādījumi klasē ir. Trūkst sintēzes, kas savieno cēloņsakarības starp ekrāniem → metakognitīvo deficītu → matemātikas grūtības → pedagoģisko reakciju, un tas viss ir vērsts uz 7.–12. klasi. Tā būtu lieliska grāmata."
Nāciet uz Bites telti Lampā, parunāsim par labākajām planšetēm skolēniem un studentiem.
Šodien piefiksēju, ka vairs nelasu ziņas par šahu.
Pēdējoreiz par šaha treneri strādāju no 10.jūnija līdz 16.jūlijam Latvijas autisma apvienībā 2025.gadā, vadot šaha noteikumu
apmācības darbnīcas.
Tā vietā lasu daudz old.reddit.com/r/math, skatos intervijas
par AI un matemātiku kā šī
https://www.youtube.com/watch?v=TfyPshg
un lasu par matemātikas mācīšanu.
Šodien gan noklausījos 2 stundas garu lekciju par Budismu un to, ka aiz katra pasaules gala sākas nākamā pasaule.
Realitāte ir cikliska. To man mācīja arī augstskolā folklorā. Arī Latvju dainās tas ir.
"This too shall pass"
Tomēr kosmiskā laika ritējumā dvēselei esot iespēja augt vai izplēnēt.
Kādas atsauksmes par virālo animi Chainsmoker Cat? Mani interesē koncepts, bet vispirms labāk ievākt info. Tik daudz elementu vienlaikus cīnās par manu uzmanību, ka baidos iztērēt savu limitēto laiku.
Grāmatu apmaiņas punktā paņēmu brošūru "Latvijas Universitāte, Fizmatu fakultāte" 1984.
Tur ir apmēram 50 lpp par fakultāti, kāda tā toreiz bija.
***
Lai tiktu iekšā fizmatos, 1984.gadā bija jākārto 4 eksāmeni:
Matemātika rakstiski
Fizika rakstiski
Matemātika vai fizika mutiski
Sacerējums dzimtajā valodā
Ja kādā eksāmenā dabū 2 (2-5 ballu skalā), tad reflektants ir caurkritis.
Ja tā notiek, tad nākamajā mācību gadā 17 gadīgajam jaunietim (jo PSRS laikā skolā bija 11.klases)
OBLIGĀTI jāstrādā vismaz 6 mēneši algota darba, citādi viņš pretendēt uz studiju vietu aiznākamajā mācību gadā nevar.
Tātad nestrādājošu un nestudējošu jauniešu problēma šādi tikai ierobežota.
***
Mans tēvs 1977. gadā netika studijās iekšā tieši tāpēc, ka viņa sacerējums bija par vāju. Viņš gribēja studēt filozofiju.
Iekšā netika, tāpēc pēc tam aizbrauca uz brālīgajām republikām celt visu ko.
Man pašam pirmajā reizē, rakstot latviešu valodas CE, tekstveidē/sacerējumā bija tikai 68%. Tikai vēlāk,
pēc papildus sagatavošanās kursa 4 mēnešu garumā LU pie filologa Jāņa Zālīša, uzlaboju savu sniegumu.
***
Tā kā matemātiski domājošiem prātiem nevēlēšanās gari izteikties ir normāla. Tēvs gan beigās kļuva par biznesmeni/būvuzraugu,
viņa lakoniskums bija drīzāk pragmatisma dēļ.
Zerzetsung jeb Austrumvācijas anti-disidentu mentālās degradācijas programma ir pirmā (bet ne pēdējā) tik niansēti dokumentētā cilveku gaslight’ošanas sistēma caur valsts orgānu tiešu iedarbību. Šīs programmas mērus piemēroja gadījumos, kad personas fiziska pazudināšana nav vēlama norādes uz var dēļ. Programmas ietvaros, kamēr esi darbā, tavas mēbeles par centrimetru pārbīda aģents, kuram ir tava dzīvokļa atslēga. Tavas lietas tiek aizvietotas ar svešām, reizē noārdoties tavai psīches identitātei- kopā tiek radīts neizmērojams spiediens, kas upuri noved pie nervu sabrukuma, pašnāvības vai kā tamlīdzīga.
Pēdējos mēnešos ievēroju, ka .lv netā ļaudis interesējas, kur Rīgā labāk veikt instrumentu setapu. Varianti ir, bet lielākā problēma, manuprāt, ir fakts, ka lielāko daļu darbnīcu joprojām pārvalda aizgājušu laiku elitāristi - veselīgas mūzikas info plūsmas, brīvā eksperimenta "vārtu sargi" un noliedzēji.
Tie ir vecā kaluma "meistari", kas uzskata sevi par dieviem, runā caur zobiem, slēpj savus "noslēpumus" un liek klientam justies kā muļķim tikai tāpēc, ka viņš uzdeva nepareizo jautājumu vai nezināja, ko kas nozīmē ģitāristu slengā.
Mēs izlēmām, ka laiks laist šos tēlus uz pansionātu, jo viņi ideoloģiski un fundamentāli ir tik ļoti "anti-mēs", cik vien iespējams. Tāpēc pirms nepilniem 3 gadiem testa formā palaidām bestmusic.lv 2. stāvā slepenu instrumentu regulēšanas darbnīcu, kur līdz šim varēja nokļūt tikai tad, ja biji informēts par to.
Darbojoties šādā režīmā 3 gadus, uzkačājām savu pieeju un know-how līdz tādam līmenim, ka ar drošu roku un sirdi varam pieņemt visnetipiskākos instrumentus, izpētīt tos, sniegt savu diagnostiku, komentārus, kā arī piedāvāt dažādus risinājumus. Par jebko - sākot no regulācijām, beidzot ar kokdarbiem.
Kas ir "augstākais līmenis", ja runājam par instrumenta regulēšanu? Tā ir spēja instrumentu saregulēt līdz tā maksimālajām tolerancēm - viszemākais iespējamais stīgu augstums, vislabāk balansētais tremolo atsperu stingrums utt. Nevis tikai saregulēt, bet rūpēties arī par to, lai instruments nezaudētu savu unikālo raksturu. Par šīm niansēm runāt ar tādiem vārdiem, kā to daru es, ir muļķīgi, jo katrs ģitāras tips ir unikāls, katrs stīgu izmērs pieprasa atšķirīgu atsperu stingrumu, nemaz nerunāsim par paša mūziķa specifikāciju.
Pirms turpināšu, jāpiebilst, ka šīs pārmaiņas nebūtu notikušas bez krasām pārmaiņām pašā uzņēmumā - kopš kovid ēras veikala sastāvs ir nomainījies PILNĪBĀ. Atlaisti visi vecie, dusmīgie neprašas, kurus bija pieņēmis bijušais menedžeris. Viņu vietā paņemti jauni, komunikabli, prasmīgi cilvēki, kuri ārpus darba ar sirdi un dvēseli ir mūzikā. Attrade ir miris, lai dzīvo bestmusic!
Tātad, ko tu iegūsi, nākot pie mums?
Ātrāk un lētāk: Pilns pro setups (stīgas, grifs, augstums, intonācija) aizņem ap 20 minūtēm (Floyd Rose - līdz stundai). Tā kā tas ir mūsu ikdienas darbs, instrumentu bieži vien varam paņemt uzreiz un atdot gatavu, kamēr tu uzpīpē vai izdzer kafiju. Tā kā tas ir mūsu ikdienas papildu darbiņš, ko protam darīt jau kaut ar aizsietām acīm, tad neprasām par to tās milzu summas, ko nereti prasa smirduļkini un pārējie. Ikdienā regulējam un pielāgojam līdz "sweet spot" veikala dārgākos instrumentus, lai, klientam tos paņemot rokās, 1. asociācija nebūtu: "Ok, šis 2500 EUR Gibson būs absolūts zvērs, kad to nopirkšu un aiznesīšu pieregulēt pie sava smirduļkina.", bet tā vietā: "Sasodīts, šis 2500 EUR Gibson ir BALLS TO THE WALL! [Nopērk]".
Mūziķi mūziķiem: Darbu veic kungi ar mūža pieredzi ar instrumentiem un mūža darbu .lv scēnā (pieņemu, jūs pat būsiet dzirdējuši kādu no viņu grupām). Pēc mūsu setapa instruments ir gatavs jebkurai klienta vajadzībai.
Caurspīdīgi un bez noslēpumiem: Mūsu misija ir demistificēt ģitāru pasauli. Ja vēlies, vari stāvēt blakus, skatīties un uzdot jautājumus. Mēs izstāstīsim, ko un kāpēc darām un kā tu pats vari tikt galā ar sava instrumenta pamatlietām. Nav lielāka spēka kā spēja pašam kontrolēt savu aprīkojumu. Mūsu mērķis ir darīt tevi spēcīgu. Piedāvājam arī tīro zināšanu nodošanu pakalpojumu - tu regulē, mēs komentējam un virzam tavu prātu un tavu roku.
Nulles spiediena tests: Pēc regulēšanas tu uz vietas, savā tempā un savā vibrācijā visu notestē pie kombja pēc tavas izvēles. Ja vēlēsies, mēs uz brīdi aizmirsīsim par tavu eksistenci, lai vari atbrīvoties saplūšanai ar instrumentu un pastūzi. Un, ja pēc tava testa jutīsi, ka kaut kas no regulētā neatbilst tavām vajadzībām - turpat uz vietas bez maksas pieregulēsim un pielāgosim līdz ideālam.
Brīva info plūsma: Ja tu arī esi cilvēks, kurš dievina pareizā didaktikā ieliktas efektīvas info potenciālu, tad tu izbaudīsi šo piedāvājumu, jo beidzot varēsi ne tikai iepazīt savu instrumentu līdz detaļai, bet arī pats apgūt, kā to regulēt, lai brīdī, kad tu esi tūrē Āfrikā, tev nav jāzvana Toļikam par jautājumu, kā pieregulēt faking grifa izliekumu. Jā, tas ir tik viegli, ka es lietoju vārdu "faking", lai raksturotu, manuprāt, to neprātu, kas ir neapgūt šo prasmi! Vispirms demistificēsim info, tad zudīs tavas bailes, un beigās tu jau ar savu, drošu roku regulēsi visu pats!
Tāpēc pietiks barot vecu veču aizvainojumu! Ja tu vēlies instrumentu nodot tālāk ekspertam tikai tāpēc, lai tev pašam nebūtu jādomā - mierīgi varam tevi apkalpot arī no šī skatpunkta, neinformējot par niansēm. Bet gadījumā, ja tu vēlies izglītot sevi, lai taptu NEATKARĪGS - mēs vienmēr būsim atvērti veltīt tev tās ekstra 10-20 minūtes, lai pārliecinātos, ka visu saprati pareizi. Uz tikšanos A.Čaka 118C 2.stāvā. Ja vēlies aprunāties pirms nāc, droši raksti uz ulvis@attrade.lv!
Navigate: (Previous 20 friends)