ululate's Friends

2:00AM - Beach house

Reiz bija māja Jūrmalā. Man bija 15 gadu, un mēs ar paziņu tur bijām sarunājuši, ka varēsim nedēļu dzīvot.

Mājā bija ledusskapis, džakuzi, plaši dīvāni. Tajā bija arī mauriņš un kaķis.

**

Mēs tur satikāmies, lai varētu izbaudīt jūniju. Paziņu iepazinu dažu mēnešu vecumā, viņa ir mana piena māsa. Mūsu mammas bija draudzenes, kad mēs viņām piedzimām.

Es biju patiešām iemīlējies viņā kādu laiku pirms tam. Taču es baidījos, ka viņa būtu sākusi to pašu, ko mans bērnības draugs – dzeršanu, pīpēšanu un random gulēšanu apkārt ballīšu laikā.

**

Viņai bija gari, blondi, cirtaini mati. Viņa šķita mazliet zēniska ar savu savrupo, strupo runas veidu. Taču viņa mani aicināja uz savām dzimšanas dienām, mēs pļāpājām pa telefonu un spēlējām šahu.

Šis ir stāsts par to, kā būtu, ja viņa būtu atvērusies un bijusi atklāta. Kā būtu, ja viņa būtu bijusi cits cilvēks...

**

Mēs tajā mājā, kura aizvien stāv turpat, skatītos 2003.gada MTV, mēs dzertu sulas, es pienestu viņai brokastis gultā, mēs spēlētu ģitāru un klavieres, kas mājā bija.

Mēs noteikti izdomātu visu savu dzīvi līdz astoņpadsmit un trīsdesmit. Viņai patika likt kārtis un runāt par nākotni, bet mēs to nākotni nepiedzīvojām kopā.

Ar kādu citu cilvēku no šaha skolas es esmu saglabājis visas labās atmiņas, bet šīs paziņas mamma aizvien ir draudzene manai mammai, tāpēc es vispār kaut ko zinu par viņu.

Tik smeldzīgi bija toreiz, ka sarunu vietā viņa izvēlējās ballītes. Pagāja nieka 6 gadi, līdz iepazinu meiteni, kura tiešām gribēja ar mani runāt desmit stundas no vietas. Un es gribēju ar viņu runāt.

**

Taču tā māja, turklāt tās bija divas mājas, saplūdušas vienā – viņas mammas māja, un mana tēva māja, abās mēs dzīvojām pamīšus - palikušas manos pusaudža gadu sapņos.

Kā tāda sapņu vieta. Kur var vasaras brīvlaikā laiski aizbraukt, braukāties ar riteņiem, klausīties skaļu mūziku, mīlēties un dziedāt. Turklāt visi pieaugušie ir prom. Visa māja mums.

Mēs noteikti uzvestos rātni un apsolītu viens otram astoņpadsmit gados apprecēties, iestāties vienā ģimnāzijā, spēlētu tenisu ar citiem pāriem dubultspēlēs, viss būtu kā pie solīdiem jauniem cilvēkiem.

Bez alkohola un ar dvēseli. Un tad ģimnāzijā, kur es patiešām iestājos, džeki prasīja, ko es darīju vasarā, un es teicu: “spēlēju datorspēles kā jau visi zēni manā vecumā”. Un viņi smējās: "Kāpēc negāji meitās?"

Mums varēja būt nākotne, jo mēs bijām pazīstami no zīdaiņa vecuma.

**

Taču es pretīgumā novērsos, jo tad, tajā vienā brīdī, kad mums bija laikam 14 gadi, un viņa bija manī iemīlējusies, es jau zināju, ka viņā smēķē slepus. Viņas pakausis nesmaržoja vairs pēc ceriņiem, bet Marlboro.

Tu centies pateikt sev, ka jebkurā vecumā taču var sakrāt naudu, noīrēt kotedžu pie jūras un ar sievu palaiskoties nedēļu vai divas. Taču kāpēc ir tas jaunības vilinājums? Kāpēc gribas fantazēt?

**

Jo māja jau bija. Pieaugušie jau bija mums labvēlīgi. Naudu un māju atstāja. Visu uzticēja. Viņai tikai vajadzēja būt labai meitenei un būt ar citām interesēm.

Taču dzīve ievieš korekcijas. Lai būtu laimīgs ar sevi, ir jāiegulda mazāk darba, kā būt laimīgam divatā. Būvē, būvē, un otrs var izdomāt emocijās kādu stulbu lietu un satraumēt Tevi. Vai Tu viņu.

**

Iemīlēties nozīmē riskēt. Tas nozīmē būt ievainojamam. Tas nozīmē daudz raudāt un cerēt. Un pat tad, kad Tu ar savu kailo patību atzīsties otram mīlestībā un otrs atbild ar to pašu, kāds čukst – cik ilgi vēl? Pirms aiziesiet atkal katrs savu ceļu?

Būt atkarīgam no otra ir slikti, būt pārāk lielam individuālistam un neprast uzticēties otram – atkal slikti.

**

Tu sēdi jūras krastā, tur viļņi aizskalo visus sapņus. Vilciena biļete uz tukšām mājām. Lai pēc laika to piepildītu ar jauniem sapņiem.

Cilvēkam, kas nomiris domās daudzreiz, daudz mūža mīlestību.

Beidz iemīlēties katru rudeni, draudziņ.
Sāc dzīvot priekš sevis.
Kaut mazlietiņ.

7:53PM - bērnu mīlēšana ir ļaut sievietēm darīt viņu darbu un nejaukties pa vidu. :D

Homeopātam bija taisnība, ka pie augsta testosterona daudz kas šķiet skaļāks. Gribas daudz vairāk klusuma.

Iekšēji ir sajūta, ka pacietības ir mazāk.

Esmu uzņēmies audzināt šaha skolā pavisam mazos bērnus, būs jādomā, vai to turpināt.

Jo uz "bļauju, jo nedabūnu, ko gribu" un "pārtraucu pārējos, jo es gribu, lai man nav jāgaida un jāciena citi" īsti ar empātiju pieiet nevar. Tikai ar disciplīnu.

Šo fenomenu varēšu vēl papētīt. Varbūt tiešām tas ir iemesls, kāpēc bērnudārzos nestrādā vīrieši. Jo kliegt pretī bērnam nedrīkst, aizskart viņu nedrīkst, un lūgšana cienīt citus nestrādā.

Par laimi darba līgumā skaidri pateikts, ka man ir tiesības izmest no treniņa bērnu, kurš traucē visiem pārējiem.

***

No otras puses, jo es vairāk uzlaboju attiecības ar paša tēvu, jo man vairāk kosmoss piespēlē bērnus, kam ir sakarīgi tēvi.

7:07PM

"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.

Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.

Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."

4:20PM

Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"

10:40AM

filma, kas man lika gribēt taisīt filmas, nebija nekas labs. Vanilla Sky. un es nezināju, ka tā filma ir rimeiks, toreiz, kad redzēju.

dziesma, kas man lika gribēt dzirdēt mūziku, bija American Pie. Madonnas kasetē. Arī par to es toreiz nezināju, ka tā ir kovers.

7:31AM

https://satori.lv/article/kapec-mes-esam-parsteigti

9:45PM

Dievs slēpjas pustoņos un paēnās. dzīšanās pēc intensitātes un jaudīguma ir lielākā no ilūzijām.

10:23PM - Nodokļu figļi migļi?

Šodien mums Vecrīgas lokālā katram (jo visi 4 maksājām atsevišķi) beigu rēķinā pārādījās mistiski pievienots drinks, kas bija ar "+" 6.00 un tad uzreiz kancelēts ar "-" 6.00. Pārāk aizdomīgi, lai būtu vnk kļūda vai sagadīšanās - UK kolēģis tad teica, ka viņam tā vakar Rīgā bijis arī citā ēstuvē. Tas ir kkāds kārtējais inovatīvais "mēs mīlam šo valsti" grāmatvedības uzskaites figļi migļi a la Gan Bei stilā?

5:43PM

No vadītājas Ineses
https://www.facebook.com/inese.auzina.3
https://www.instagram.com/handmade_by_inesse

"Liesim sojas vaska svecītes, dekorēsim ar Mīļās Māmuļas Zemes veltēm🌿, dzersim siltu tēju🫖 un svinēsim kopā būšanu🥳!
Un tagad - ejam un Radām! (var arī sēdēt)💚
Lai skaista un priekpilna šodiena un visa dzīve!🥰"

Lūgums pieteikties pie Ineses personīgi līdz 22.04. (Tas vajadzīgs savlaicīgai izejmateriālu sagādei)

Pilns pasākuma apraksts:
https://fb.me/e/4o7oJErpx

3:16PM

Vai ir kāds normāls abu dzimumu pensionāru čats latviešu valodā, kur aprunā nevis vecuma kaites, bet runā, piemēram, par mīlu vai citiem omītēm interesantiem tematiem?
Feisbukā pensionāru klubs nododas tikai banālu bildīšu publicēšanai.
Dzīvajā pilsētas klubā ir tikai dāmas vien, tas arī neesot interesanti.

12:31PM

Vai kāds zina, kādi ir noteikumi Tactic spēlei "Iemācīsimies alfabētu"? Tur, kur tipa domino plāksnītes, kreisajā pusē burts, labajā bildīte, kas burtam neatbilst.

7:40PM

Vai ir kāds efektīvs veids, kā izlikt pārdošanā visu bibliotēku vai vismaz visu grāmatplauktu uzreiz? Kas attiecas uz ibook, tur jau nojūgties var, katru grāmatu atsevišķi fočējot. Turklāt mana pēdējā pieredze ir, ka uz grāmatu pieteicās div nedēļas pēc tam, kad mani bija piebesījis tas, ka sludinājums bija stāvējis gadus divus, un es to grāmatu biju atdevusi vienkārši par velti kādam, kam kaut teorētiski varētu noderēt.
Drēbes un kurpes arī kaut kad būs aktuāli. Māja jāpatukšo...

4:23PM - sieviete ar rūķa balsi

vai variet ieteikt kādu sievieti ar "rūķa balsi" un labu dikciju? vēlams aktrise.

tāda bija vera singajevska, tāda nedaudz ir evija vēbere. vajag ierunāt dažus dzejoļus, kuru autorei bija pasaku intonācija. par atlīdzību.

1:04AM - gospeed thou black monarch

Šī vakara GY!BE koncerts vienkārši atvēra manu sirdi un dvēseli. Jutu lielu mīlestību pret mūziku, Uz brīdi pat pametu ķermeni. Kā arī pieredzēju tīksmes asaras. Tik šaušalīgi laba, perfekti skaļa skaņa, un caur to paustā instrumentu niansētībā.

Koncerta noslēgums arī bija kas nepieredzēts un sajūsminošs. Katrs mūziķis iecilpoja savu partiju un pa vienam pameta skatuvi. Tad divi mūziķi atgriezās, pieregulējau aparātus un pa vienam tos izslēdza. Un Hanzas Perons, izrādās, ir vieta, kur labi skan rokmūzika (pateicoties koka apdarei?).

10:58PM

10:43PM

kāpēc cilvēki visu taisa pelēku?

7:55PM

Interesanti, ka P.Higs (teorētiskais fiziķis, "higsa bozons", utt.) nomira tieši tajā dienā, kad bija pēdējais saules aptumsums (8.aprīlis):
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Peter_Higgs

2:28AM

Tā ir viena no dienām
Tu pamosties un man saki
"Šodien ir fantastiska diena"
"Viss ir iespējams"
"Mēs mūs mīlam"


Mēs dzeram brokastu tēju, ir silti un jauki
Es saķemmēju Tev matus,
Tu sameklē man skapī saskaņotu uzvalku

Autobuss atnāk laikā
Blakus sēž smaidīgi cilvēki

Darbā Tevi apskauj un priecājas redzēt
Tu atver logu
Pa biroja galdu lēkā sauleszaķīši

Nostājies saulē un ievelc pilnas krūtis gaisa
Tad uz jogas paklājiņa, turpat darba kabinetā
Izstaipies kā kaķis

Diena ir sākusies

9:16PM

Pēdējās dienās lasīju kādu grāmatu, kas vispirms man ļoti aizrāva - lieliska ideja, spraigs sižets, jauki galvenie varoņi, bet, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļuva, ka nu ir ziepes. Jo personāžs, kam acīmredzot ieplānota galvenā romantiskā mīlētāja un pasaku prinča loma, uzvedas kā klasisks narciss, sievu sitējs vai skolas huligāns. Viņš pat nebija nekāds leģendārais, bīstamais ļaundaris, kā varbūt bija iecerēts, viņš bija vienkārši mazisks un sīkumains divkosis, kas zaudēja prātu pie mazākās iedomātās vai reālās nepakļāvības savam trauslajam, uzpūstajam ego. Tāds liels liels sarkans sarkanas lielais sarkanais karogs. Ja man būtu iespēja pārrakstīt, teiksim, finālu, viņš noteikti ietu bojā izšķirošajā cīņā ar lunātiķi, kas ievārījis grāmatas centrālos sūdus, kamēr pārējie, notraukuši pāris pieklājīgu asaru, dzīvotu ilgi un laimīgi.
Kāpēc es to visu tik gari rakstu? Jo pēc tam, kad biju sīki un smalki izplānojusi, kā es šo visu pabeigtu, es negaidot sajutos tik labi!
Un nolēmu, ka turpmāk tieši tā arī darīšu ar visiem stāstiem, filmām, seriāliem, lugām utt, kuru draņķīgi, idiotiskie nobeigumi mani dzīs taisni kapā: es tos pārrakstīšu savā galvā. Un viss, lieta darīta.
Man ir vēl viens šokējoši slikts atrisinājums iesprūdis galvā nu ja ilgāku laiku, bet tagad tas ir tikai pāris dienu vai, augstākais, nedēļu jautājums, un es izdomāšu, kam tur patiesībā vajadzēja notikt. Un tad gan viss būs taisni lieliski!

3:16PM - Blogošana ceļ vibrācijas

↑