ululate's Friends

ulvs

8:30PM - Par mūzikas radīšanas rīku de-mistifikāciju

Manas dzīves galvenā funkcija ir informācijas demistificēšana. Es sāku ar basģitāru un vēlāk ģitāru, tad efektiem, pastiprinātājiem un skaļruņiem. Un turpinu ar visu pārējo.

Jūs neticēsiet, ja pastāstīšu, ka vistalantīgākie un pieprasītākie mūziķi bieži nemaz nesaprot, ko dara. Kāpēc tas notiek tā, kā tas notiek. Sekas tam ir falši priekštati par realitāti. "Viena ģitaŗa ir mistiskāka par otru ģitāru, jo to izmantoja cilvēks X mūzikā Y". Jūs neticēsiet, cik daudzi talantīgi praktiķi joprojām domā tamlīdzīgās bērnudārza saprāta līmeņa kategorijās! Es vienlaikus smejos par viņu bērnu prātiem, tācu reizē es jūtu sholistisku pienākumu paskaidrot visiem tiem, kuri vēlas ieklausīties un saprast.

ulvs

8:15PM - Turpinot par atgriešanos pie absolūtās gaismas, pie Dieva tēva jeb Monada

Atsaucoties uz manu ar claude.ai veikto gnostiskās filozofijas reduksu (jeb kā atgriezt/atgriezties "Pleromā"), ko, lasot caur "uz mirkli visu aizspriedumu atmešanas prizmu", lasītājs varēja iepazīties ar konkrētām instrukcijām, kā atgriezt kontroli savās rokās savu īpašo attiecību ar Dievu Tēvu ziņā. Attiecībām, kurām būtu jāpastāv ārpus institucionālās uzraudzības un kontroles. Attiecībām, kā ilgtermiņa rezultātā tava dvēsele nevis turpinātu pārdzimt un ģenerēt ciešanas (kas ir Arhontu "nektārs"), bet gan pamestu šo trulo reinkarinācijas ciklu, šo Cietuma Planētu.

Kā konstatējām iepriekš, materiālā pasaule un cilvēku fiziskie ķermeņi tiek uzskatīti par Pleromas dievišķās gaismas daļiņu (dzirksteļu jeb dvēseļu) "sagūstīšanas" vietu, kas ir zemākas frekvences dievību (Arhontu), kuri uzdodas par augstākām dievībām, roku darbs. Cilvēka dzīves darbs, viņa garīgais mērķis, ir atbrīvoties no materiālās pasaules važām, izmantojot šīs institūciju šaustītās, slēptās un postītās gnostiskās zināšanas un atgriezties savās patiesajās mājās - Pleromā. Arhontu dzīvība nektārs ir koncentrāts, kas rodas no mūsu dvēseles sagūstīšanas vietas (Pasaule) ģenerēto ciešanu kopuma. Jo vairāk ciešanas ir pasaulē, jo potentāks ir nektārs, kas baro Arhontus.

Gnostiķuprāt, kanonisko kristietības reliģiju tekstu slēpšana/pārrakstīšana, mainot jēgu, ir Arhontu ("zemākās frekvences" dievību, kas uzdodas par īsteno Dievu Tēvu) ietekmes rezultāts, darbojoties caur viņu kontrolē pakļautajiem cilvēkiem, ar mērķi slēpt patiesību, tādējādi uzturot šo cilvēces dvēseles reinkarinācijas cietumu. Kāpēc slēpt patiesību? Lai nolaupītu to enerģijas kūli, ko katrs indivīds "translē kolektīvajā ēterā", sekojot savas reliģijas rituāliem. Lai cilvēki pēc nāves nonāktu atpakaļ šajā trulajā dzīvības un nāves ciklā, un nekad to nepamestu. Jo vairāk cilvēku atrodas šajā mūžīgo ciešanu ciklā, jo lielāku "vērtību" tas ģenerē Arhontiem.

Teiksim, teoloģiskais koncepts "Lucifers". Cilvēkiem ir uzreiz konkrēta, falša asociācija. Kaut kāds tur kritušais enģelis vai kas tur. Nē, vārds "Lucifers" ir aprakstošs, nevis konkrētu vēsturiskas vai simboloģiskas būtnes identitāti nosakošs vārds. Ko es domāju ar "aprakstošs vārds"? Teiksim, cilvēks, kurš nēsā brilles, tiek nosaukts par "četraci" - tas ir aprakstošs vārds. Tāpat ir ar Luciferu (par to detalizētāka informācija pieejama tālāk).

Ir 2 veidi, kā var analizēt šos aspektus: no vēsturiskā skatu punkta un no Gnostiskās kosmoloģijas skatu punkta. Šajā rakstā fokuss ir vērsts uz pirmo.

Vēsturiski fakti runā paši par sevi. Laika gaitā reliģiskajos tekstos un liturģijā tika ieviests tādu metožu kopums un slēpti/dzēsti/pārrakstīti tādi sakrālie teksti, lai palielinātu laicīgās un garīgās varas institucionālo kontroli pār cilvēku prātu un miesu:

• Pirmais Nīkajas koncils (325 m.ē.) - Konstantīna I sasauktais Romas impērijas koncils konsolidēja impērijas baznīcas varu, ietekmējot kanonu, taču kopumā kanona veidošana bija ilgstošs, daudzpakāpju process, kas turpinājās gadsimtiem ilgi. Šī piemēra kontekstā runa mazāk ir par liturģijas un individuālās reliģiskās prakses ietekmēšanu, bet vairāk par milzu impērijas varas saglabāšanu, ieviešot vienotu izpratni par reliģijas niansēm, tādējādi degradējot informāciju, kas ļautu cilvēkiem piekļūt tai Dievišķajai dzirkstij sevī. Tolaik ļoti populārs kristietības novirziens bija ariānisms, kas mācīja, ka Jēzus Kristus ir Dieva radīta būtne, nevis līdzvērtīgs un līdzmūžīgs Dievam Tēvam, tādējādi noraidot Svētās Trīsvienības dogmu. Pēc pirmā Nīkajas koncila, ariānisms tika pasludināts par ķecerību, un ariāņi tika izmēzti no realitātes, tādējādi konsolidējot vienotas izpratnes reliģisko varu (kur Jēzus ir līdzvērtīgs un līdzmūžīgs Dievam Tēvam, nevis viņa radīta būtne).

• Nag Hammadi teksti (viens no gnostiskās kristietības pirmavotiem) tika aprakti ~350 m.ē. Daži zinātnieki ir spekulējuši, ka informācija tika aprakta saistībā ar Aleksandrijas bīskapa Atanāsija 367. gadā pasludināto oficiālo Bībeles kanonu Ēģiptes baznīcai, kurā uzskaitīti tieši tie 27 Jaunās Derības teksti, ko mēs pazīstam šodien. Vēstulē viņš tieši pavēlēja iznīcināt vai nodot visus tekstus, kas šajā sarakstā nav iekļauti. Reliģijas un vēstures pētnieki uzskata, ka kāds, visticamāk tuvējā Pahomija klostera mūks, reaģēja uz šo pavēli, aprakdams šos svētos tekstus keramikas traukā klints pakājē, lai tos glābtu no iznīcināšanas. Tomēr šī saikne starp Atanāsija vēstuli un apbedīšanu ir ar spekulatīvu raksturu - tiešu pierādījumu nav. Neatkarīgi no apbedīšanas iemesla - fakts, ka šie teksti tika sistemātiski vajāti un ka kāds riskēja, lai tos saglabātu, pats par sevi ir spēcīgs arguments, ka tajos bija kaut kas, ko vara uzskatīja par bīstamu.

• Sv. Hieronīma Vulgāta jeb kristietības reliģisko tekstu standartizētais tulkojums latīņu valodā, kas pielāgots tā brīža modernajai latīņu valodai (kas gadsimtu gaitā arī mainījās kā jau jebkura valoda). Šajā tulkojumā var iepazīties ar faktu, ka "Lucifers" sākotnēji nebija īpašvārds - tas bija nicinošs apzīmējums, līdzīgs iesaukai. Vārds parādās tikai Jesajas 14:12, kur pravietis izsmej Babilonas ķēniņu Nebukadnēcaru II, salīdzinot viņu ar Babilonas mitoloģijas dievību. Oriģinālā ebreju tekstā rakstīts "heylel ben shachar" - "spožais, rīta ausmas dēls", kas ir atsauce uz Venēras planētu (pēdējā redzamā planēta pirms saullēkta).

• Svētie teksti "Pistis Sophia", "Tomasa evaņģēlijs", "Jāņa apokrifs" - visi sistemātiski izslēgti no Bībeles kanona, jo tie runāja par to, ka pestīšana ir iekšēja un tieša - bez starpnieka, bez institūcijas, bez rituāla. Tā bija sistēma, kas māca cilvēkiem, ka viņi var atrast dievišķo sevī. Līdz ar to šādi cilvēki nevar tikt pakļauti institucionālai kontrolei. Tā ir tā pati Arhontu loģika - ne obligāti kā sazvērestība, bet kā sistēmisks reliģijas pašsaglabāšanās un cilvēces kontroles mehānisms.
• 
  

Turpinājums sekos, kad es gribēšu, lai tas seko.

ulvs

5:29PM

Ilgas pēc aizgājušām pasaulēm. Dokumentālā īsflma "Ritms un kustība mākslā" (1969). 

sramgni

3:19PM - darbs Bitē atmaksājas

Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu.

sramgni

10:51AM - pendant from Birka

sramgni

10:32AM - Dan 6:21-25

Man nav bail no droniem, jo manā pusē ir tas pats dievs, kas aizsargāja Daniēlu no lauvām.

ulvs

11:36PM

Šī ir mana publiskā pateicība kochka par manis apgādāšanu ar mūzikai un inspirācijai nepieciešamo literatūru. Paldies, ka esi!

ulvs

4:11PM

eos

3:35PM - Noturība, rēķinot daudz un ilgi

Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien.

Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā.

Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%.

Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš)
viņa saka, ka galva vairs nestrādā.

Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši
agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties.

150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min.

Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu.

Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk.

***

Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ.
Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā.

Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā.

ulvs

3:42PM

No prog-ambiences iesaku šo "zudušo dimantu" - franču komponista Ariel Kalma "Le Temps Des Moissons" (1975) albumu ABSOLŪTĀKĀ ORGANIKA. Nevienas liekas kustības.

sramgni

1:46PM - -_-

Skater boy rocking up MTV.

sramgni

1:44PM - ww

Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith.

sramgni

1:41PM - latvia

Latvijas atbilde.

sramgni

1:40PM - es viņu izlasīju

Ko tagad darīs ar to Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu?

ulvs

10:48AM

Dies, kā es mīlu t.s. Toshiya Sukegawa "biocic mūziku" jeb 6 albumu ciklu, kur autors pievēršas ambientajai mūzikai no absolūtās organikas skatu punkta. Tā ir mūzika, kur viens skaņdarbs varētu būt pavadījums palēninātai zvilnēšanai pieneņu laukā, bet cits - pavadījums visuma dzimšanai. Šī cikla mūzika te var relaksēt līdz kaulam, te pamodināt tevi, lai tu pievērstos ainai, kur, teiksim, 100 000 gadu laikā lēnām formējas mēness no tās planētas ietriekšanās zemē reizē dziļu mieru inducējošs. Šeit būs 1 no 6 cikla albumiem ar nosaukumu "Kosmoss". https://www.youtube.com/watch?v=elB9kZ_HUKk

shelly

11:31AM

Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali.

lmr

11:00AM - zīmes

vakar, kad gāju uz veikalu, viens no strādniekiem teica, lai kādā brīdī es aizejot uz jēkaba katedrāli – viņš esot palīdzējis renovēt foajē. grāmatnīcā nopirku biezu mapi un M paķēru arī anglisku kalvīno. promejot, acī iedūrās smuks, vientuļš vāks, vienīgais plauktiņā, un tas bija šlāpina “never”, bet zem tā slēpās pēdējais eksemplārs latviski tulkotajai hildegardei no bingenas. neko daudz par viņu nezināju, tikai to, ka ļoti forša mūķene – dzejniece un komponiste, un kaut kur biju lasījis, ka tikšot tulkota latviski, bet nebiju redzējis nekādu ziņu, ka jau izdota. tad nu nopirku arī to, un hildegardes iespaidā aizgāju arī uz jēkaba katedrāli. pie katedrāles ieejas bruģakmenī iestrādāts bronzas gliemežvāks, ko pulē kurpju zoles. foajē ap griestu lustru ērkšķu vainadziņš. par 20 centiem nopirku svētbildīti, ko izmantot par grāmatzīmi hildegardei, un noskatījos pārdevējas sarunā ar kādu apmeklētāju, kura viņu sveicināja ar ”lai slavēts jēzus kristus”, un tad apmeklētāja čukstu balsī metās teikt, ka viņu sauc daiga, un ka viņa pārdevēju pazīstot, bet pārdevēja “daiga” saklausīja kā “dārgi” par viņas veikaliņa piedāvājumu.

- es esmu daiga!
- dārgi, ja?

mājās otrs strādnieks pēkšņi sāka man stāstīt, ka viņš sestdienās palīdzot jēzus sludinātājiem uzlikt galdiņus un vārīt tēju pie makdonalda pretī brīvības piemineklim, un ka viņš man varot iedot laikus, ja mani interesējot.

un tad manās rokās nomira telefons, kamēr bildēju zirnekļu tīklā iekritušu kastaņa zieda putekšņlapu, kas izskatījās pēc āķa, pēc J, un griezās uz riņķi, it kā zirneklis makšķerētu gaisā. ekrāns iesprūda kameras režīmā – sastingusi motion blur bilde, kuru nevarēju izslēgt, telefons it nemaz nereaģēja. tagad tas ir tumšs un neļaujas uzlādēties, bet tas jau mēnešiem darbojās sprāgoņa režīmā.

vāru sardeles blakus datoram, gaidot e-pastā ziņu, ka varu iet pakaļ jaunajam telefonam. putekļu ir tik daudz, ka ik dienu, uz galda pārvietojot priekšmetus, tie atstājuši jaunu ēnu – putekļu rentgenu.

eos

1:00AM - Sistēma jāpieņem, lai kas mainītos

Šodien kursa darba aizstāvēšana.

Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi.

Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus
un integrāļus 12.klasē.

Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme.

Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag.

Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums.

***

Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt.

Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi
velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju.

Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē?

Darba pieredze privātskolā man ir gadu.

Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+
gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka)

Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas.

Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)?

Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras.

sramgni

12:14AM - k-12

Ja runājam par vieglajām automašīnām, es gribētu lietotu Nissan Micra ar manuālo ātrumkārbu.

putnupr

12:08AM

Draudzene pie Alūksnes grasās stādīt apelsīnkokus