9:32PM
Cilvēki zvana, raksta vēstules uz radio, un jautā, vai man viss kārtībā.
JĀ!!!!!!!!!
Cilvēki zvana, raksta vēstules uz radio, un jautā, vai man viss kārtībā.
JĀ!!!!!!!!!
jaungada lažas:
nokāvu auto wipers motoru, jauns + darbs 120 eur
āra kauslis sašķērējis Jūlim kāju, špricēju a/b, kamēr netiku pie veta atrādīt, nedēļu staigāja ar apkakli un triecās visos stūros, aktīvi izrādīja riebi (vets $$)
priekšpēdējā apkakles dienā piečurāja manu ziemas vissiltāko dūnu jaku. tīrīšana $$ + brīdināja, ka būs ārā visas pogas, jāpārspiež
kamēr sēdēju poģikā uz taburetkas un sargāju no mīnusies K ielas ūdenstrubas, pirms 2 nedēļām atkritis vaļā slepenajā vēdināšanas režīmā iestatītais logs Rīgas dzīvoklī, virtuves krāns - lāsteka, vannas krāns - strūklaka, trubas vnk adios, var izbāzt cauri pirkstu, bet par laimi, bija aizgrieztas, otherwise $$$$$$$$ tagad tikai $$$
šodien K ielā no stāvvada 2m lāstekas, kaut kas ar blīvi, man no tā skata vnk pamirst sirds un tāds noskaņojums, ka nu nafig tad ar to visu un lamāties.
bet citādi - man ir 2 l ar kariju
bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts.
pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants
bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell
un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.
Šodien biju laukos. Pirms pusdienām pie kopgalda lasīju grāmatu ar tādu nosaukumu. Aizgāju uz WC.
Kad atgriezos, paziņa jautāja, vai tajā grāmatā tiešām ir par to, ko varētu domāt. Viņas vīram ir pieci (!) motocikli,
bet siltās krāsniņas otras nav. Viņai kā 3 bērnu mammai gribētos šajā spelgonī lieku krāsniņu.
Es teicu, ka grāmatā ir par motociklu izjaukšanu, remontēšanu, visām tā detaļām.
Viņa teica, ka viņai kā sievietei ir grūti saprast savu vīru, kam ir tik dārgi savi moči, ka garāžā to ir tik daudz. Un visiem ir savs vārds, visi ir ļoti mīļi.
Es teicu, ka tad tā ir īstā grāmata tieši viņai. Lai tikai paņem Siguldas bibliotēkā un uzzina, kāpēc vīrieši mīl savus motociklus.
Tā nu es atgriezos vakarā no laukiem labu darbu padarījis.
Mamma pieprasa, lai pasūtu no ēstuves viņai porciju. Man līdz algai 60 eiro, lieka izšķērdība.
Galva plīst pušu.
nezinu kā jums, bet mani pilnīgi nesaista tās multi_kaut_kādās izstādes, kur izrāda klasiķu gleznas "multeņu" veidā. Origjināldarbus - lūdzu.
Bet nu tur tirgū Da Vinci.
Liekas tik banāli.
neesmu bijusi, bet ir viedoklis.
draudzene ar meitu gāja, ļoti paticis, un vēl arguments: "bet jauniešiem patīk", phhhh. baigā kvalitātes mēraukla.
uz to kriminālizrādi gan labprāt.
Ja tagad nomirstu, viss paliek mammai, tad mirst viņa, un viss paliek viņas dēlam, kas dzimis pirmajā laulībā.
Domāju, kam novēlēt savu mantojumu, neesmu izlēmusi.
Valstij vai sanariešiem – stulbi. samarieši jau paši aptin ap pirkstu večiņas.
No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.
Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.
Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”
no tvitera:
"Neatceros vairs, kurš modes metrs to teica, bet teksts bija apmēram šāda: "Bez šaubām leoparda raksts izskatās labi un ir ļoti stilīgs. Bet tikai vienā gadījumā. Ja vien tu pats esi leopards.""
DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.
Atgādinājums nākotnes sev: noskaties šo dokumentālo filmu par britu ambient scēnu.
Runājot par mākslas nodalīšanu no mākslinieka, mīlu šo franču NBSM bandas Melnais Mēris skaņdarbu. Vokāls ir ārpus šīs planētas. Un klasiskās ģitāras instrumentācijas piešķir šim stereotipiskajam žanram jaunu dimensiju.
Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.
LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli
No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums.
ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA!
DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!”
Oi, man, tak, Ļohu atveda.
Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.
Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".
Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.
Navigate: (Previous 20 friends)