ululate ([info]ululate) rakstīja,
@ 2016-06-09 10:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
the dark side of the gardening
izgāju paravēt, kamēr bērni guļ un nebrēc pēc brokastīm. ravēšana līdzinās nesaudzīgai cīņai, vislabāk iznīdēt uzreiz veselas ģimenes un dzimtas, izraut no zemes tumsā guļošo kopīgo sakni, paraut līdzi gan sievieti ar zīdaini pie krūts, gan visresnāko onkuli un vecmāmiņu, kura sen jau dzīvo sapņu pasaulē. iecirst kapli, ierušināt pirkstus pēc iespējas dziļāk, un viņi ir ārā no zemes, spainī iekšā blakus citiem, kas guļ jau pavītuši, kailās saknes paslietas saulē, ūdeni, dodiet mums ūdeni, ja ne man, tad šim mazajam gārsas asniņam, viņam viss vēl priekšā. kapli, pst, kapli, nepamani mani, tev nekas nav jādara, neviens neuzzinās, es taču nemaz neizskatos pēc nātres, esmu gluži līdzīga šai piparmētrai, laid savus zobus garām manai saknei! bet tačka jau sakustas un līgani brauc uz komposta kaudzi, šo masu kapu. es noslauku rokas gar galaxy legingiem un skatos saulē, es te izlemju, kurš paliks dobē. priekšā vēl daudz asinsdarbu. es eju pa dārzu, un augi uz mani noskatās, tur iet tās briesmīgās rokas, skatiet šos kaulainos pirkstus. labi, ka viņai šodien jābrauc uz rīgu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelican
2016-06-09 11:45 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo)


[info]echoes
2016-06-09 12:40 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo)


[info]elina
2016-06-09 12:46 (saite)
šis ir mans mīļākais ieraksts cibā. ever.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ululate
2016-06-09 19:29 (saite)
tie augi patiešām uz mani skatījās un bija grūti atbildēt, kāpēc daļa tiek izrauta, bet daļa - atstāta, jutos kā tas saimnieks ar asiņaino nazi, kurš nogalina cūku, bet kaķim glauda galvu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dis
2016-06-12 15:06 (saite)
pārstādīju no siltumnīcas kupli saaugušās samtenes starp kāpostiem un pupiņām, zeme mīksta,silta un reizē pateicīga par svaigi uzlijušo lietu
pa pirkstu starpām izbirst mitri zemes kluči
redz kur tās usnes, nebeidz nākt virs zemes sauli saskatīt
tikko vēl vieglā roka, kas ar mīļumu ziedus ieauklēja zemē tver stingri jaunos dzinumus, kuru sakne tik nelokāmi ieņēmusi galvā, ka grib palikt tur lejā, zemāk par manu tvērienu

jā, radu raksti un raksturi ir dažādi šiem it kā netīkamajiem kaimiņiem, kurus plūkā, rausta, iemet spainī un aizmirst pakrastē

sāka līt atkal stiprs lietus

(Atbildēt uz šo)


[info]barbala
2016-06-17 11:16 (saite)
vai, cik lielisks ieraksts.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?