tors ([info]tors) rakstīja,
@ 2014-05-31 14:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
agrāk eksistēja telefona būdiņas, kur iemetot kapeikas vai norēķinoties ar speciālu karti varēja cilvēkiem zvanīt. es nevaru būt vienīgais, kuram šķiet, ka šo būdiņu izskaušana bija slikta ideja. tajā zvanīšanas procedūrā bija izcils moments, kur, ja nebija naudas, tad tas, kuram zvani varēja piekrist apmaksāt zvanu. tad tev pirms zvana savienošanas bija jāstādās priekšā - tam bija atvēlētas kādas 2-3 sekundes. otrā galā tas izklausījās tā, ka tā robotiskā automātiskā atbildētāja sievietes balss teica: jums zvana [tu nosauc savu vārdu], vai apmaksāsiet zvanu?, tad tajās 3 sekundēs varēja neartikulēti kliegt vai izmisušā balsī lūgt palīdzību, teikt "tava māte" utml., miss you, phone booths
es parasti tā šeit nejautāju, bet varbūt kādam bija forši momenti, ko pastāstīt? man vnk patika kliegt vai sēkt tajās 3 sekundēs


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]saccharomyces
2014-06-02 12:28 (saite)
tā kā tas zvana saņēmēja apmaksātais zvans bija diezgan dārgs, tb, dārgāks, nekā vienkāršs zvans, tad mēs ar ģimeni diezgan ātri atkodām, ka vajag zvana saņēmējam vnk nosaukt telefona būdiņas tālruņa numuru, kas bija rakstīts kaut kur tur uz sienas, un reizēm izdevās to nosaukt pat tajos runājamajos laika intervālos, tā izvairoties no maksāšanas vispār. no šī, savukārt, izrietēja zināšana, ka uz katru telefona būdiņu var piezvanīt. tad mēs (kr gan biežāk) mēdzām zvanīt uz vietējo telefona būdiņu, ko varēja redzēt pa logu, kad tai garām gāja cilvēki. kr esot bijis arī gadījums, kur pacēla, man gan nekad. parasti plāns bija mēģināt pacēlējam iestāstīt, ka viņam ir piezvanījis valsts pretizlūkošanas dienests, un viņam tagad jāiet kkādā valstiski svarīgā uzdevumā.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?