The Nature of Things.
 
aktuāli citi

ieraksti tors dienasgrāmatā:

    [ << 20 back ]
    Wednesday, August 12th, 2015
    01:34
    Tuesday, June 30th, 2015
    01:41
    As someone long prepared for this to happen,
    Go firmly to the window. Drink it in.
    Exquisite music. Alexandra laughing.
    Your firm commitments tangible again.

    And you who had the honor of her evening,
    And by that honor had your own restored –
    Say goodbye to Alexandra leaving;
    Alexandra leaving with her lord.
    Tuesday, May 26th, 2015
    23:28
    ņemot vērā manu vietsēdīgo un kontemplatīvo raksturu, nekad agrāk nebūtu domājis, ka tā teikšu, bet, ja vajadzētu savilkt vienotu domu kā principu manai pēdējo pāris mēnešu darbībai, tad tas skanētu: mazāk domāju, vairāk daru. protams, ka reizēm jūtos kā idiots.
    secinot, ka tik vien bija tā darba.
    23:14
    Es reizēm domāju, kāpēc šeit vairs tik bieži nerakstu. Reizēm es piesēžos ar lusti ko uzrakstīt, bet tad paceļas kaut kāds bloks, un luste pazūd.
    No sākuma es beidzu rakstīt, jo man gribējās slēpt sevi no citiem, it kā apdedzinoties atrāvos. Grūti to paskaidrot, bet bija kaut kāda šāda vēlme, bet tas bija jau kādu laiku atpakaļ. Varbūt paša domas ieguva jaunu, personīgu raksturu.
    Nebija tā, ka man vairs nebija ko teikt uz āru, drīzāk šķita, ka tas, kas man ir sakāms, to mans tuvākais sociums nav pelnījis lasīt. Tieši – lasīt. Man gribējās pārcelt visu savu komunikāciju uz dzīvi, in person. Ja kādam interesē, kas jauns, tad tiekamies. Un otrādi. Jo lielā mērā man šķiet, ka šeit, tāpat kā jebkurā citā publiskā portālā, tu rēķinies ar to, ka kāds to domu izlasīs. Nu, un cilvēki tam pārsvarā liek šādu pagriezienu. Kaut ko uzraksta, bet kad satieku dzīvē (tos, kurus pazīstu), tad akurāti tā jau nebija domājis un ciba ir tāda melnā grāmata, kur tiek ierakstīti gaistoši emocionālie stāvokļi vai to pēkšņi uzplaiksnījumi, galvenokārt – prieks, dusmas vai skumjas.
    Laikam jau es pats sevi pieķēru darām tieši to pašu. Kur agrāk es impulsīvi par kaut ko raizējos vai priecājos, tagad man tas emocionālo svārstību spektrs ir tāds plakanāks un man neceļas roka rakstiski gruzīties, jo saprotu, ka tāpat pāries, un tad, kad šo dimensiju no ieraksta atņem, tad paliek tikai tas sociālais moments „Hi!”, ko es varētu tieši tā arī pateikt and be done with it. Sajūsmas vai dusmu pilni izsaucieni, šķiet, nogrimst starp visu pārējo šejienes murdoņu. Kāda tam jēga. Laikam vienkārši dodu priekšroku dzīvam cilvēkam, jo kā priecāties, tā dusmoties ir foršāk ar cilvēku pretim.
    Vienlaicīgi arī saprotu, ka tur jau nav pretruna – raksti cibā un pamīšus tiecies, right. Un tomēr. Tas kaut kā nav tas pats. Stulbi. Godīgi sakot, tāpat ir baigi maz iemeslu tikties pēdējā laikā. Un, kad tiecies, tad šķiet, ka kaut kādiem ārējiem procesiem un pienākumiem par spītu, tomēr esam viens otram atraduši laiku un iemeslu. Un šī momenta dēļ vien vienmēr kaut kā šķiet tā vērts. offtopic
    Thursday, March 12th, 2015
    20:08
    Monday, February 9th, 2015
    02:15
    sex, books & neofolk
    Thursday, November 27th, 2014
    13:31
    tā kā guļamistabā nomainīja logus un viss ir putekļos un sūdos pārvācos uz virtuvi, jo viesistabu lielā mērā okupējuši instrumenti. m. skaipā uzraksta un prasa, vai zināju, ka žans mišels žārs ierakstīja savu pirmo albumu.. virtuvē?
    Monday, November 10th, 2014
    14:27
    pilsētā runā. tur, kur agrāk cilvēki teica, ka viņi satiks draugu A, lai parunātu par X (minot personu un tematu), tagad viņi saka, ka viņiem ir Tikšanās. tur, kur agrāk bija jāaiziet uz darba interviju vai jāpārrunā kaut kāda norise, kurai ir kaut attāla darīšana ar naudu, tagad ir Darīšanas. būtībā to informācijas kopumu, kas agrāk bija matter-of-fact līmenī tagad nomaina citi, necaurspīdīgi vārdi, kas varētu nozīmēt jebko. es, protams, ceru, ka cilvēki savas dzīves citādi neinteresantos, pliekanos notikumus cenšas sasiet kopā ar mistikas diegu, kur beigās saņemt piecīti aploksnē par galda noslaucīšanu ir Darīšanas, parunāt par laikapstākļiem ir Tikšanās un pārrunāt kādu triviālu nesaskaņu ir Jāaprunājas, tad es arī ņemtu piemēru un visa mana dzīve būtu [lingvistiski] formālas Tikšanās, Darīšanas un "Jāaprunājas..", skan OK! tie lai ir Lielie Trīs, necaurspīdīgi un daudznozīmīgi.
    Sunday, November 2nd, 2014
    16:03
    pabazarējām par mūziku

    Current Mood: #gdnss
    Thursday, October 30th, 2014
    00:02
    so much to do; so little time
    Sunday, October 19th, 2014
    21:04
    //Leo
    I greet you from the other side
    Of sorrow and despair
    With a love so vast and shattered
    It will reach you everywhere
    And I sing this for the captain
    Whose ship has not been built
    For the mother in confusion
    Her cradle still unfilled
    For the heart with no companion
    For the soul without a king
    For the prima ballerina
    Who cannot dance to anything

    Through the days of shame that are coming
    Through the nights of wild distress
    Tho' your promise count for nothing now
    You must keep it nonetheless
    You must keep it for the captain
    Whose ship has not been built
    For the mother in confusion
    Her cradle still unfilled
    For the heart with no companion
    For the soul without a king
    For the prima ballerina
    Who cannot dance to anything


    Current Mood: gr8
    Wednesday, October 15th, 2014
    14:58
    In the late 1970s, Dylan became a born-again Christian and released two albums of Christian gospel music. Slow Train Coming (1979) featured the guitar accompaniment of Mark Knopfler (of Dire Straits) and was produced by veteran R&B producer Jerry Wexler. Wexler recalled that when Dylan had tried to evangelize him during the recording, he replied: "Bob, you're dealing with a sixty-two-year-old Jewish atheist. Let's just make an album."
    haha!
    Tuesday, September 30th, 2014
    23:41
    22:56
    es 2:6 peles
    Friday, September 19th, 2014
    14:36
    02:23
    where hearts are fire, sparks are thrown
    Tuesday, August 19th, 2014
    02:41
    "profound"
    noskatījos true detective. pirmkārt, seriāli pēdējo gadu laikā paliek baisi labi. ir vairāk seriālu, kurus gribētu skatīties, nekā filmas, bet man ir bail skatīties, dēļ tā commitement. otrkārt, par pašu seriālu - iedomājos par Maliku. sezonas beigās galvenais varonis aptuveni septiņās minūtēs pateica visu, kas Malikam bija sakāms filmā Dzīvības koks. pa sezonas vidu, savukārt var sakasīt pāris tā paša varoņa tēzes, kur desmit minūtēs varētu sasummēt visu, ko Maliks 3h mēģināja pateikt (vai pacilāt) Šaurajā sārtajā līnijā.
    iedomājos par Maliku, jo viņam ir doktora grāds nozarē, kaut gan tas nav tik būtiski. būtiski ir tas, ka TD ir izcils gabals, lai gan esmu biased, jo beidzu skatīties tikai šovakar
    Sunday, August 17th, 2014
    03:19
    Oracle )
    Monday, August 11th, 2014
    19:55
    nezinu, kā jums, ceru, ka visi sveiki un veseli, bet mums šodienas vētras ietekmē vienu pusmirušu koku ~iepūta otrā mājā, tā, ka daļa stumbra ir uz jumta, bez jokiem, edmundam visas piparmētras uz palodzes pa dirsu. nu, vot, mēs ar mārtiņu stāvam ārā, pīpojam, gaidam ugunsdzēsējus un apdrošināšanas personālu, izlēmu, ka jāaiziet uz veikalu, jo, tostarp, tualetes papīrs bija beidzies, bez tam varētu būt efekts, nākot atpakaļ, ja tie pēdējie jau būtu ieradušies - es ar savām divām pakām padusē ietu garām, kamēr viņi apseko situāciju, un lai nepieciešami dramatizētu visu, protams, tā arī pateiktu, ka mēs visi šeit apdirsušies no bailēm un blisinoties novicinātu to papīru, bet papildus apstāklis ir tāds, ka mājās konstatēju, ka visā šajā apjukumā esmu nopircis papīra dvieļus, nevis tualetes papīru, ko nu. posts valstī
    Saturday, August 9th, 2014
    00:51
[ << 20 back ]
About Sviesta Ciba