līgō
es svinēju jāņus laukos pie m. vecvecākiem, un tur bija viens foršs moments, kad mēs ap desmitiem iekurinājām ugunskuru, un es uz mirkli iegāju mājā uztaisīt tēju un virtuvē ieraudzīju m. vecvecākus, sēžot rokās sadevušos un skatoties tiešraidi ar jāņu svinībām Rīgā, krastmalā. es tad iedomājos: Rīgā ir uztaisīts pasākums tiem cilvēkiem, kas nevar aizbraukt nosvinēt uz laukiem, bet tie, kas ir laukos, sēž un skatās, kā svin tie, kas palika Rīgā. zāle vienmēr zaļāka, I guess