Aleponijai, protams, nav ne vainas, bet mans mīļākais šībrīža bārs būtu angārs vai speciāli uzbūvēta sporta zāle, kurā ierīkots basketbola laukums. pa dienu to vietu varētu izīrēt basketbolistiem, bet vakaros - kad arī notiktu visa sāls - tas būtu klubs, kurā vienmēr valdītu pustumsa ar atsevišķiem disko elementiem, un tur varētu izīrēt retro skrituļslidas ar riteņiem divās rindās (nevis vienā kā tagad) un slidot pie tipa šāda, šāda un šāda muzona. ja es tur pats nerosītos kā apmeklētājs, tad es varētu dīdžejot un ap 02:00 naktī (protams) likt lēnās dejas, kuru laikā, es iedomājos, visi novilktu skričas un dejotu zeķēs. vēl būtisks moments ir, ka pirmajā stāvā būtu logs, kas non-stop stāvētu vaļā un kuru neviens nevaktētu, lai pa to iekšā var rāpties pusaudži un apmeklēt klubu nelegāli. es viņus patrenkātu varbūt reizi stundā, katru reizi izliekoties reāli pārsteigts, kā viņi šeit iekļuvuši, bet speciāli visos tumšajos basketbola zāles stūros es nemeklētu, neesmu lohs. klubs varētu saukties "pēdējais zvans" vai kā tml. manuprāt, skrituļošana būtu forša alternatīva dejām, un tādiem cilvēkiem kā man, kas bieži nedejo, arī būtu iegansts izkustēties, nemaz nerunājot par mūzikas dažādību. tur, protams, pārdotu alkoholu, bet tikai plastmasas glāzēs. ja jūs domājat, kādēļ jābūvē speciāla vieta - kāpēc nevar īrēt kādā esošā skolā, kur problēma? neviena skola neļautu skričot pa viņu grīdu. tā zāle būtu mostly estētisks, nevis funkcionāls elements. man tā aina tik dziļi sēž sirdī, kā cilvēki skrituļo, krīt un smejas, un skan tas muzons, un dīdžejs ik pa laikam saka kaut kādas cheesy [iepriekš iestudētas] lietas, piesakot katru nākamo hītu, komentējot cik forša ballīte, un lieku reizi pajautājot, vai visiem iet forši, un tas arī būtu forši, you better believe me.