Comments: |
From: | unpy |
Date: | October 6th, 2010 - 01:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man gan šķiet, ka no tā, ka par maz iztikas līdzekļu.
Man jau liekas, ka šīs lietas ir apgriezti proporcionālas. Līdzekļi un laiks.
From: | unpy |
Date: | October 6th, 2010 - 01:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nebūt ne. Tas tā ir tikai diezgan šaurā spektrā, manuprāt.
Ja ar līdzekļiem domā naudu, tad varbūt, ja "plašā spektrā", tad - jā, un kā vēl!
Nevis "no kā", bet "kam". Brīvs laiks problēmu izgudrošanai un apcerēšanai. Ja ir maz laika, tad spēki tiek atlicināti tikai problēmu atrisināšanai un gulēšanai.
Tā varētu būt, bet reizēm arī ne, ja pārāk daudz brīva laika ir no tā, ka cilvēks īsti nezina, ko darīt, bet problēmas, ko varētu risināt, viņam jau ir.
Ja nezina, ko darīt, tad arī ir par daudz laika. Visveselīgākā stadija ir tad, kad ir šitā: http://www.youtube.com/watch?v=lSolGeVAIFAKad tu bizo no tarelkas pie tarelkas. Vēlams kopā ar puspliku beibi/brašu puku (vajadzīgo pasvītrot).
| From: | krii |
Date: | October 6th, 2010 - 02:13 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Noteikti nepiekrītu. Kad biju bez darba, man bija tikai viena problēma - nebija naudas. Tagad man ir mazliet naudas un trīs vezumi problēmu.
Nevajag tik šauri tulkot darbu un līdzekļus. Iztikas līdzeklis ir arī biete. Darbs ir arī zeķu mazgāšana.
Tobiš, ja nav jāiet darbā, tad nav ko darīt vai tad?
| From: | krii |
Date: | October 6th, 2010 - 04:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ar brīvo laiku es saprotu laiku, kuru es pati varu bez kādiem ārējiem spaidiem aizpildīt ar man tīkamām vai noderīgām nodarbēm.
Es neko nedaru bez spaidiem. "Ārēji spaidi" man ir arī salnas, jo ķirbji ir jānovāc pirms salnām. Un gurķi pūst, tāpēc jāmarinē. Un man patīk stiept uz māju ķirbjus un marinēt gurķus un pasterizēt Latgales salātu burkas. Bet es jeibogu nesauktu to par brīvo laiku :D Tobiš brīvais laiks manā izpratnē ir gulēšana. Neviens nespiež un ir patīkami.
ja tev par daudz brīvā laika, tad brauc ciemos pie mums.
ok. Tad jau tiksimies pēc 100 gadiem Piebalgā. Man pēdējo 10 gadu laikā ir stadija "zārkā izgulēsies".
es domāju, ka ar to viņa gribēja pateikt, ka man nav, ko darīt un ka es dēļ tā, ka neesmu iejūgusies 100 darbos, sēžu bezdarbībā un traka palieku.
Nu apmēram tā :) Nevajag jau 100. Ar 50 ar pietiktu. Ai, bet nu tur vispirms tev ir jāizdomā - vai tā ir problēma, vai nav. Ja nav, tad forget. Ja ir, tad dafai ka izdomā, ko darīt! Katru dienu veic "mitro uzkopšanu" un sagaidi vīrieti ar 3 ēdieniem. Un tādā garā. Es takš no pieredzes saku.
zini, man bija arī laiks, kad es strādāju 20h dienā. un tad biju laimīga, ja pa vidam dabūju pagulēt. dzīvot negribējās arī tad. un nav jau tā, ka es caurām dienām guļu un kustinu pēdas. to tikai dažkārt. man vienkārši ir lielāka izvēle, kad pēdas kustināt :)
Nu bet dafai ka atbildi uz jautājumu - tā ir problēma, vai nav, ka dzīvot negribas!
tā ir situācija. stāvoklis. es nevaru saprast, vai tā ir problēma. problēma ir tas, ka ir iepotēts, ka tas nav normāli, un līdz ar to ir problēma, ka man liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. man gan bērnībā rodņa, gan pieaugušai esot ārsti un apkārtējie ir potējuši, ka nav normāli tā gribēt- nedzīvot. tad nu man ir iepotēts, ka tas ir nenormāli. un tā ir problēma. bet tā jau var turpināt vilkt ar to dzīvotnegribēšanu - no dienas uz dienu, garšīgi paēdot, palasot interesantu grāmatu, kaut ko aizraujošu padarot, novelkas negribētā dzīve. bet tajā pat laikā ir atvērta opcija brīdī, kad vairs negribēsies ne lasīt, ne ēst, ne darīt, ka tad var arī vairs neko no tā visa nedarīt. pati par sevi tā nav problēma. problēma ir iepotētais un tas, ka nav neviena, ar ko par to parunāties, jo liekas, ka man vai nu laika par daudz, vai smadzene sapista, vai vienkārši runāju muļķības. bet dažkārt par to gribas parunāt tāpat kā par tikko izlasītu grāmatu vai par to, kāds ārā laiks, vai par to, kā atkal galva sāp.
Ā če! Tātad, visdrīzāk tā ir izdomāta problēma. Un mēs atgriežamies pie pofig/nafig un piekāst. Ja tā nav problēma, tad kāpēc par to būtu jārunā? Nu man arī ir visādas īpatnējas iegribas reizēm, bet es kaut kā nevaru iedomāties, ar ko es par to varētu parunāt. Ir lietas, ko cilvēki nesapratīs. Ar retiem izņēmumiem. Un tā ir viņu problēma, ne tava.
Bet ko tev tie psihdakteri saka? Arī, ka tu neesi normāla?
psihdakteri saka, ka tā esot slimība. a kā kaut kas var būt izdomāts, ja es pavisam reāli tā jūtos? un tas nav tikai tagad kaut kas uzradies, tas vienmēr ir bijis. kopš bērnības. tāpat kā man kopš bērnības cūkgaļa liekas neēdama, tāpat arī dzīvot negribas.
Psihdakteriem viss ir slimība. Un par jušanos - neviens un nekad tev nevar likt kaut kā justies. Izņemot tevi. Tu sev liec tā justies. Vai ir gudri sevi novest līdz depresijai un par to iet sūdzēties dakterim? Vai ir gudri sev iekost kājā un iet sudzēties čirurgam? Beidz tā justies un viss! Bet ja tev tā patīk justies - nu tad neko. Nu negaršo tev cūkgaļa, nu neēd. Un kāda kuram daļa. Vai tāpēc ir jāārstējas. Nepatīk dzīvot - so what? Bet jautājums - vai vajag? Patīk un vajag nav viens un tas pats.
| From: | kakjux |
Date: | October 6th, 2010 - 06:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
a kā tas ir - beigt justies tā kā jūties? kā tas ir - sākt justies savādāk?
| From: | kakjux |
Date: | October 6th, 2010 - 06:13 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kas nuja? es tiešām gribu zināt - KĀ justies savādāk nekā jūties? nomākt vienu sajūtu ar citu? bet tā nomāktā sajūta jau tāpat paliek kaut kur bekgraundā un tad agrāk vai vēlāk tāpat izlien ārā. bet vot - kā tieši pareizi to izdarīt? kā sākt gribēt lietas, ko negribas?
Nav vienkārši, bet nav neiespējami. Meditācija jāmeiģina utml.
a ja nu no meditēšanās sapišas pavisam? es zinu tādus gadījumus. tad sāka runāt ar ķīniešu drakoniem mājās.
Izlem, kā ir labāk - drakons pagultē vai depresija.
| From: | kakjux |
Date: | October 6th, 2010 - 06:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
(es neņirgājos) bet kas slēpjas aiz "utml." ?
Viskautkas, kas ir līdzīgs meditācijai. Sēdēšana pie galda un tējas ostīšana kaut vai. Iestāsti sev, ka tā ir viskrutākā tēja pasaulē. Un ka tavs deguns ir vislabākais, jo tikai tas sajūt visas tās smaržu nianses. Meditācija un bauda. Kaut vai vecais labais meditācijas vingrinājums - guli ar acīm ciet un iemācies ieraudzīt, kā uzplaukst tava mīļākā puķe, un kā tā smaržo. Vai meditācijas vingrinājums, kur nedrīkst domāt. Iedomājies debesis un mākoņus, kas slīd pāri. Domas aiziet kopā ar mākoņiem.
jā, starp citu, šito es gribētu apgūt. to varētu tad pielietot arī iesnu gadījumā - tu pati sev liec justies ar aizliktu degunu, liec sev justies citādāk!
| From: | kakjux |
Date: | October 6th, 2010 - 06:13 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man ir tādas iesnas, ka mani tas šobrīd ļoti interesē. es gribu justies pavisam savādāk.
Ir objektīvā realitāte un subjektīvā. Un tā jušanās ir oi, cik subjektīva! Iesnas gan varētu būt samērā objektīvs faktors.
A vot tas jau nu gan tev pašai jāizdomā.
nja...
nizinu gan. man problēmu ir pilna žopa, bet es izvēlos brīvu laiku, nevis problēmu risināšanu.
Vot, kas Tev ir brīvs laiks? M?
tad, kad varu vai nu kustināt savu žopu, vai arī to nekustināt un, ja uznāk, visādas dumības savārīt.
a davai labāk pasaki, cik bieži trionam dot ēst. es viņam vakar iebēru tādu mazkarotīti ar sarkaniem tārpiem, visi šodien ir izrīti. kad dot nākamos? es vairs neatceros, cik bieži es baroju vecos tritonus.
Šitas lops var rīt nepārtraukti. Ir bijis, ka nevar norīt. Tārpi lien pa žaunām ārā. Var mēģināt katru otro dienu pa mazkarotītei. Skaties, ja paliek līdzīgs zemūdenei, tad samazini devu. Skaties pēc figūras izmaiņām.
ā, nu tā kā šitas ir vēl pavisam bērns, tad došu ik pārdienas, lai rij laimīgs, lai audzē vēderu un aug pats. bet viņš tak vakar no tiem tārpiem sākumā nobijās, uzrīkoja ārdīšanos, tikai kad nomierinājās, tad ēst sāka :D
Dumš :D Tas viņam no dzīvošanās pa Gliemeža kabatu ;) Trauma un nervi beigti.
nekas, tagad viņam ir rehabilitācijas periods izolācijā uz plaukta. tikai ēdamtārpi par kompāniju un ik pa laikam es uz gultas pakāpjos un uz viņu klusiņām paskatos, pat mīlīte klāt netiek :D | |