es domāju, ka ar to viņa gribēja pateikt, ka man nav, ko darīt un ka es dēļ tā, ka neesmu iejūgusies 100 darbos, sēžu bezdarbībā un traka palieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu apmēram tā :)
Nevajag jau 100. Ar 50 ar pietiktu.
Ai, bet nu tur vispirms tev ir jāizdomā - vai tā ir problēma, vai nav.
Ja nav, tad forget. Ja ir, tad dafai ka izdomā, ko darīt! Katru dienu veic "mitro uzkopšanu" un sagaidi vīrieti ar 3 ēdieniem. Un tādā garā.
Es takš no pieredzes saku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, man bija arī laiks, kad es strādāju 20h dienā. un tad biju laimīga, ja pa vidam dabūju pagulēt. dzīvot negribējās arī tad. un nav jau tā, ka es caurām dienām guļu un kustinu pēdas. to tikai dažkārt. man vienkārši ir lielāka izvēle, kad pēdas kustināt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet dafai ka atbildi uz jautājumu - tā ir problēma, vai nav, ka dzīvot negribas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir situācija. stāvoklis. es nevaru saprast, vai tā ir problēma. problēma ir tas, ka ir iepotēts, ka tas nav normāli, un līdz ar to ir problēma, ka man liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. man gan bērnībā rodņa, gan pieaugušai esot ārsti un apkārtējie ir potējuši, ka nav normāli tā gribēt- nedzīvot. tad nu man ir iepotēts, ka tas ir nenormāli. un tā ir problēma. bet tā jau var turpināt vilkt ar to dzīvotnegribēšanu - no dienas uz dienu, garšīgi paēdot, palasot interesantu grāmatu, kaut ko aizraujošu padarot, novelkas negribētā dzīve. bet tajā pat laikā ir atvērta opcija brīdī, kad vairs negribēsies ne lasīt, ne ēst, ne darīt, ka tad var arī vairs neko no tā visa nedarīt. pati par sevi tā nav problēma. problēma ir iepotētais un tas, ka nav neviena, ar ko par to parunāties, jo liekas, ka man vai nu laika par daudz, vai smadzene sapista, vai vienkārši runāju muļķības. bet dažkārt par to gribas parunāt tāpat kā par tikko izlasītu grāmatu vai par to, kāds ārā laiks, vai par to, kā atkal galva sāp.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā če! Tātad, visdrīzāk tā ir izdomāta problēma.
Un mēs atgriežamies pie pofig/nafig un piekāst.
Ja tā nav problēma, tad kāpēc par to būtu jārunā?
Nu man arī ir visādas īpatnējas iegribas reizēm, bet es kaut kā nevaru iedomāties, ar ko es par to varētu parunāt. Ir lietas, ko cilvēki nesapratīs. Ar retiem izņēmumiem. Un tā ir viņu problēma, ne tava.

Bet ko tev tie psihdakteri saka? Arī, ka tu neesi normāla?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

psihdakteri saka, ka tā esot slimība.
a kā kaut kas var būt izdomāts, ja es pavisam reāli tā jūtos? un tas nav tikai tagad kaut kas uzradies, tas vienmēr ir bijis. kopš bērnības. tāpat kā man kopš bērnības cūkgaļa liekas neēdama, tāpat arī dzīvot negribas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psihdakteriem viss ir slimība.
Un par jušanos - neviens un nekad tev nevar likt kaut kā justies. Izņemot tevi.
Tu sev liec tā justies.
Vai ir gudri sevi novest līdz depresijai un par to iet sūdzēties dakterim?
Vai ir gudri sev iekost kājā un iet sudzēties čirurgam?
Beidz tā justies un viss!
Bet ja tev tā patīk justies - nu tad neko.
Nu negaršo tev cūkgaļa, nu neēd. Un kāda kuram daļa. Vai tāpēc ir jāārstējas.
Nepatīk dzīvot - so what? Bet jautājums - vai vajag? Patīk un vajag nav viens un tas pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kā tas ir - beigt justies tā kā jūties? kā tas ir - sākt justies savādāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas nuja? es tiešām gribu zināt - KĀ justies savādāk nekā jūties? nomākt vienu sajūtu ar citu? bet tā nomāktā sajūta jau tāpat paliek kaut kur bekgraundā un tad agrāk vai vēlāk tāpat izlien ārā. bet vot - kā tieši pareizi to izdarīt? kā sākt gribēt lietas, ko negribas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav vienkārši, bet nav neiespējami.
Meditācija jāmeiģina utml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a ja nu no meditēšanās sapišas pavisam? es zinu tādus gadījumus. tad sāka runāt ar ķīniešu drakoniem mājās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izlem, kā ir labāk - drakons pagultē vai depresija.

(Reply to this) (Parent)

(es neņirgājos) bet kas slēpjas aiz "utml." ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viskautkas, kas ir līdzīgs meditācijai. Sēdēšana pie galda un tējas ostīšana kaut vai. Iestāsti sev, ka tā ir viskrutākā tēja pasaulē. Un ka tavs deguns ir vislabākais, jo tikai tas sajūt visas tās smaržu nianses. Meditācija un bauda.
Kaut vai vecais labais meditācijas vingrinājums - guli ar acīm ciet un iemācies ieraudzīt, kā uzplaukst tava mīļākā puķe, un kā tā smaržo. Vai meditācijas vingrinājums, kur nedrīkst domāt. Iedomājies debesis un mākoņus, kas slīd pāri. Domas aiziet kopā ar mākoņiem.

(Reply to this) (Parent)

jā, starp citu, šito es gribētu apgūt. to varētu tad pielietot arī iesnu gadījumā - tu pati sev liec justies ar aizliktu degunu, liec sev justies citādāk!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir tādas iesnas, ka mani tas šobrīd ļoti interesē. es gribu justies pavisam savādāk.

(Reply to this) (Parent)

Ir objektīvā realitāte un subjektīvā.
Un tā jušanās ir oi, cik subjektīva!
Iesnas gan varētu būt samērā objektīvs faktors.

(Reply to this) (Parent)

bet vot vai vajag?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A vot tas jau nu gan tev pašai jāizdomā.

(Reply to this) (Parent)