|
Oct. 6th, 2010|05:54 pm |
|
tā ir situācija. stāvoklis. es nevaru saprast, vai tā ir problēma. problēma ir tas, ka ir iepotēts, ka tas nav normāli, un līdz ar to ir problēma, ka man liekas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. man gan bērnībā rodņa, gan pieaugušai esot ārsti un apkārtējie ir potējuši, ka nav normāli tā gribēt- nedzīvot. tad nu man ir iepotēts, ka tas ir nenormāli. un tā ir problēma. bet tā jau var turpināt vilkt ar to dzīvotnegribēšanu - no dienas uz dienu, garšīgi paēdot, palasot interesantu grāmatu, kaut ko aizraujošu padarot, novelkas negribētā dzīve. bet tajā pat laikā ir atvērta opcija brīdī, kad vairs negribēsies ne lasīt, ne ēst, ne darīt, ka tad var arī vairs neko no tā visa nedarīt. pati par sevi tā nav problēma. problēma ir iepotētais un tas, ka nav neviena, ar ko par to parunāties, jo liekas, ka man vai nu laika par daudz, vai smadzene sapista, vai vienkārši runāju muļķības. bet dažkārt par to gribas parunāt tāpat kā par tikko izlasītu grāmatu vai par to, kāds ārā laiks, vai par to, kā atkal galva sāp. |
|