|
Oct. 6th, 2010|06:01 pm |
Ā če! Tātad, visdrīzāk tā ir izdomāta problēma.
Un mēs atgriežamies pie pofig/nafig un piekāst.
Ja tā nav problēma, tad kāpēc par to būtu jārunā?
Nu man arī ir visādas īpatnējas iegribas reizēm, bet es kaut kā nevaru iedomāties, ar ko es par to varētu parunāt. Ir lietas, ko cilvēki nesapratīs. Ar retiem izņēmumiem. Un tā ir viņu problēma, ne tava.
Bet ko tev tie psihdakteri saka? Arī, ka tu neesi normāla? |
|