varbūt esmu Trūmens
Jo citādi grūti izskaidrot to, kas sācies šonedēļ. Man zvana, man raksta, mani aicina satikties, grib kopā apmeklēt to un šito, es saņemu ielūgumus uz prestižiem slēgtiem pasākumiem un paralēli galvā rosās jautājums: kāpēc? Kāpēc tieši šobrīd ir tā, ka bērnības draudzene, kas klusējusi nezin cik ilgu laiku, grib satikties un satikšanās pat ir bez iemesla, ne naudu aizņemas, ne sirdi krata. Vienkārši tāpat. Vai cita draudzene, kas pa ārzemēm dzīvojusies, nu jau labu laiciņu atpakaļ Latvijā un ne minūti ātrāk, ne vēlāk, bet tieši šonedēļ grib darīt to un šito un jau plāno par nākamajām tikšanās reizēm. Aktivizējās arī vairāki seni mīļākie, kas nu grib tējas un kafijas un komplimentē, it kā viņam par to maksātu, vienos vienīgos smailijos, telefons pārsprāgs no izrādītās uzmanības intensitātes (tomēr viņi ir vienīgie, kas var censties, cik tīk, otrreiz tajā upē kāpt netaisos). Vai tālāki kolēģi, kas klusējuši un nu pēkšņi grib kopīgi braukt tur un te, pieredzes apmaiņa (bet tu jau saproti, man saka, īstās sarunas notiks pa ceļam). Mana māmiņa, kas man nekad pati nezvana, nu, samērā reti, vairāk es esmu tā, kas piezvana un apprasās par veselību un parunājas, arī viņa nu visu ko stāsta. Tāpat e-pastā birst piedāvājumi doties uz pasākumiem, kas nav saistīti ar manu ieņemamo amatu (vismaz tiešā veidā nē). Bet es gatavojos rudenim un gribu skumt, es gribu rotēt ikdienas maršrutā, bez nobīdēm, bez atkāpēm, bez improvizācijas, jo tā mierīgāk. Jo tā es visu kontrolēju un man šobrīd tik ļoti ir vajadzīga paškontrole. Un atteikt neērti, dažos gadījumos arī lieki, es ļaujos, lai "upe pati mani nes", bet nav ne jausmas, kurā virzienā un kāpēc. Nākamās nedēļas izskatās vienkārši vājprātīgas, man nav neviena vakara sev, neviena vakara bez plāniem. Ko tas viss nozīmē? Pa kuru laiku lai es skumstu?