Kādā sakarā?
Man ir pūkains suncis, neko vairāk man nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un nekādu sapņu par kaut ko kas atrodas ārpus tava pašreizējā sasniedzamības lauka?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesi banāls - tam būtu jābūt tam mīkstajam un pūkainajam?
Manas lielās ārpasaulīgās vēlmes ir visai iznīcinošas un nebūt nav ne mīkstas ne mīļas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un tieši tāpēc tieši šis 'mīkstais un pūkainais' ir kaut kas tāds, kas tev ir nesasniedzams, kas atrodas ārpus tavas uztveres līnijām.
un vai tad nesasniedzamais nav vilinošs? jo, ja tu atrodies uz 'iznīcinošu vēlmju' ceļa, citi varianti tev vienkārši netiek piedāvāti vai arī, ticamāk, netiek pamanīti.

p.s. kāds kaut ko minēja par ambīcijām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tīri klišejiski priekšstati par šo tēmu, ja drīkst piebilst.
Nope, nesasniedzamas lietas ir vilinošas tikai tiem, kas nemāk to sasniegt un cenšas šo mākslu apgūt, bet es varu panākt gandrīz visu, ko vēlos. To, kas man nav pa prātam - atstāju citiem. Man ir gluži vienalga par nesasniedzamo - tas vienmēr būs, tādēļ ar nav interesants.

Iznīcinošas, jo tās paspilgtina esošo mirkļu burvību, jo tad tie nesniedzas mūžībā.

Eeee ... un jā - tu esi naivi ambiciozs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klišejiski, saki? tavs apgalvojums, ka tu vari panāk pilnīgi visu, ko tu vēlies, skan kā bravūrīga poza, atvaino, bet vārds 'viss' šo apgalvojumu liedz uztvert nopietni. nezinu, vai tev ir vēlme to darīt, bet parakņājoties savu atmiņu kambaros, domājams, tu atradīsi pietiekami daudz lietu, cilvēku utt, ko tu nekad nespēji sasniegt, līdz beidzot tu to, visticamāk, pasludināji par ārpus tavas intereses esošu. pēc principa - 'nevaru? nu, tad ne pārāk arī gribējās..'. no kā izriet, ka tu vienkārši noliedz visu , kas ir nesasniedzams - "tas vienmēr būs, tādēļ tas nav interesants"
no šejienes rodas patika pret iznīcinošo - sagraut to, kas nav sasniedzams. būtībā - visai negatīvs jebkāda 'mīkstčaulīga' ideālisma noliegums.
secinājums - atvaino, bet tieši tava pozīcija ir klišejiska, jo tu vēlies tikai to, ko vari sasniegt, neizejot ārpus sevis. diezgan sīkumaini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tikko radās iespaids, ka tu lasi tikai katru trešo rindiņu un pat tās tā kā pašam patīk viņas dzirdēt. Tu zini, ka tā ir atklāta sevis nostādīšana muļķa lomā?

Ja tu iedziļinātos tajās dažās izlasītajās rindiņās, tad varbūt saprastu, ka tieši īslaicīgās lietas ir burvīgas. Liela daļa austrumu filosofiju tieši mirkļa burvību uzsver kā visskaistāko. Man nav vēlmes dzīvot mūžīgi, tādēļ ar nevēlos ne pēc kā mūžīga tiekties, bet tu jau to nevari zināt - tu mani nepazīsti. Es baudu to, kas man ir dots.

Vispār vai šī ir mana tiesas prāva?
Iznīcinošās tieksmes ... Tavā skatījumā iznāk, ka esmu mūžīga. Bet, tā kā tāda nebūt negribu būt - man tavs skatījums nepatīk.


PS Kur tu izzīd tādas muļķības? Tev tiešām liekas, ka pazīsti cilvēkus???

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par 'katru trešo rindiņu' man tomēr negribētos piekrist. Jo ja es tā tiešām darītu, man uz doto mirkli vajadzētu būt niknam un aizvainotam par taviem asajiem vārdiem, par to, ka mani ideāli ir sīki un ambīcijas - naivas.

Austrumu filosofiskās skolas liek uzsvaru uz harmonisku mirkļa baudījumu, tajās nav vietas agresijai, īpaši 'iznīcinošai'. Ir tikai miers, kas caurauž visu esību.

p.s> ja es tiešām pazītu cilvēkus, nezinu, vai es ar tiem vispār runātu - tie būtu paredzami. bet es nesaprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau paliek vien otrais variants - manam domu gājienam ir pārlieku grūti izsekot līdzi - tas visu laiku tāds nepiepildīts skraida apkārt. Žēl man viņu, bet ko nu tur - tāds jau man viņš ir, tādēļ jau man ir grūti citus izprast, bet sasodīti viegli aizvainot, kas jau ar nebūt nav tik slikti.
Žēl jau, protams, tavu ideālu un ambīciju, bet domāju, ka tie tik tiešām varēja būt augstāki.

Mirkļa baudījumu un iznīcības un nāves nenovēršamību kā dabisku dzīves ritējuma sastāvdaļu. Visspilgtāk tas izteikts šintoismam un budismam, šo domu atbalsta arī dzen-budisms, tā kā, jauno cilvēk - jums rūpīgāk jāstudē filosofija. Miers ir tas, ar kādu mācības aicina uztvert pasauli, bet pati pasaule ir mūžīgas pārmaiņas un nemitīga savstarpējā parādību cīņa.

Ar sevi jau sarunātos, tā kā izvēles tev saskarē ar tiem tāpat nav. Vari vien bagātināt vai arī sašaurināt savu kontaktu loku, kas savukārt pietuvinās vai attālinās tevi no iztapsētām telpām un krekliem ar ļoti garām piedurknēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai mani aizvainotu, ir jāpūlās daudz smagāk, tāpēc, jāsaka, ka es tavu viedokli uztvēru kā viedokli. vienu no.

Par nāves nenovēršamību es ne mazākajā mērā nešaubos, kā arī piekrītu apgalvojumam, ka tas caurvij gan budismu, gan arī dzen. ar šinto es neesmu pazīstams, jo tā ir pārāk japānas-specifiskā reliģija, kas nekad nav bijusi manas intereses lokā. Par mirkļa baudījumu gan atļaušos nepiekrist, jo tas vairāk attiecas uz rezultātu, līdz kuram vēl ir jānonāk.
Manā skatījuma šīs mācības neaicina uztvert pasauli šā vai tā, jo, izejot no klasiskā duālisma, miera esamība pieļauj arī nemiera iespējamību, līdz ar to aizraušanās ar vienu attālina no līdzsvara punkta - patiesā budas stāvokļa, kas, savā būtībā, nav ne miers, nedz arī nemiers vienlaicīgi, bet gan ieiešana Nirvānā, kā to māca Hinajana, vai arī saplūšana ar Tukšumu, kā tas parādās Mahajanā un Vadžrajanas skolās.
Tāpat negribētos piekrist apgalvojumam, ka pasaule ir nemitīga cīņa, jo šāds apgalvojums savos pamatos grauj budisma ceļa iespējamību, jo tas, uz ko aicina Buda, ir cīņas pārtraukšana. es, iespējams, labāk izvēlētos apzīmējumu, ka pasaulē ir pārmaiņas un parādību cīņa. un ir ceļš.

p.s. jā, ja kas - vai tu nevarētu man atgādināt, kādi ir mani ideāli un ambīcijas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir patīkami, ka mani uztvēri. Cerams, ka nebija sarežģīti.

Negribi rakstīt enciklopēdijas vaio mācību grāmatas? Domāju, ka tādā garā tu ātri vien iekļūtu tajā sarakstā kā smadzeņu mežģītājs, jo pēc ilgstošas tavu memuāru lasīšanas galvassāpes nebūt nebūtu neparasta parādība vidusmēra lasītājam.
Vispār jau tieši Šintoisms mani interesē visvairāk un tieši kā Japānas specifiskā kultūra. Budisms manā uztverē vien ir kā uzspiesta reliģija Japānas kolektīvisma dzīves ritumam, kaut nevar noliegt, ka šintoismu tā ļoti ietekmēja un visas budisma idejas tika tulkotas ieši caur šintoisma filosofiju un skatu punkut - kā tu man, tā es tev, tieši pamudinot uz cīņu.

1. Gribu iekļūt Rietumu kultūras paradigmas 100 aizliegto autoru sarakstā! Pat ja nav tāda autoru saraksta, ir nepieciešams tādu radīt, lai es tur varētu iekļūt!

2.un nekādu sapņu par kaut ko kas atrodas ārpus tava pašreizējā sasniedzamības lauka?

Atļaušos šos te izvirzīt par man pasniegtajiem taviem ideāliem, jeb vēlmēm. Ne brīdi neuzmetīšos par tevis pazinēju (dies pas, ja tā gadītos), bet atļaušos piebilst, ka varbūt tu domā, ka meitenes tā viegli var aptīt ap pirkstiņu ar vijīgiem un rūpīgi pārdomātiem vārdiem. Man nav ne jausmas - esmu sunc, bet pateikšu vien to, ka savā rūpīgajā domāšanā un pārgudrā vārdu izvēlē to aizbrauc ļoti tālu no iepriekš teiktā jēgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, pateicos. Bija tieši laikā.

Lai arī mana Japāņu kultūras pazīšana ir visai virspusēja, nekur neesmu saskāries ar informāciju, ka budisms Japānā tika uzspiests, vai arī ka tas jebkādā mērā centās izspiest šinto. Ir novērojama tieši pretēja tendence - budisms integratīvi papildināja šinto, ienākot gan sadzīvē (priecīgie svētki pēc šinto, skumīgie - pēc budisma), gan arī spēcīgi papildinot Japānas kultūru. Un pirmais cilvēks, kas no Ķīnas atveda uz Japānu Dzen, tika pieņemts pie Imperatora un viņa viedums tika atzinīgi novērtēts. Līdzās tam dzen kļuva par svarīgu komponenti samuraju kultūrā, ienesot tajā īpašo attieksmi pret nāvi un pienākumu, kā kaut ko dabisku.
Līdz ar to - tavs apgalvojums, ka budisms kaut ko centās uzspiest, ir visai apšaubāms. Vēlāk Portugāļi centās uzspiest Kristietību, taču šis plāns, būtībā, izgāzās. Jo kristiešu vērtību sistēma absolūti neiederējās. Atšķirībā no budisma.

Paldies, ka atgādināji. Taču es tur joprojām nesaskatu nekādu naivumu. Tev būtu kāds cits viedoklis?

Par meitenēm - esmu dzirdējis jau vairākus tevis izteiktus apvainojumus man, ka es, it kā, tiecos aptīt meitenes ar pirkstu. Tad tā - pirmām kārtām - sanāk, ka katru meiteni, ar kuru es runāju, es cenšos aptīt ap pirkstu. Sekojoši - arī tevi. Taču es, tavā vietā, nebūtu par sevi tik augstās domās, jo man tas nebija ienācis prātā.
Otrkārt - ja tā bija reference uz mums abiem zināmu cilvēku, tad, atļaušos pajautāt - kurā mirklī tu saskatīji, ka es kādu cenšos ap kaut ko apvīt? Tev nešķiet, ka tieši otrādi - es visu laiku biju uzsvēris, ka šāda notikumu attīstība nebūtu tas labākais attiecībās ar mani? Vai arī atklāta savu domu paušana ir kļuvusi par intriģējoša flirta elementu?
Treškārt - rūpes par saviem draugiem ir apsveicama īpašība, taču ne tajā gadījumā, ja tās kļūst despotiskas, spiežot dažus cilvēkus izolēties no apkārtējiem. Tas jau ir nedaudz slimīgi.

Un vēl - iepriekš teiktā jēga izriet no sarunu biedru izvēlētajiem argumentiem un paustās pozīcijas. Vai vēlme normāli iekļauties sarunā ir uzskatāma par aiziešanu no iepriekš teiktā jēgas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau tīri vai patīkami.

Šķiet, ka mēs maldāmies ļoti dziļi kultūras vēsturē nemaz nesaskaņojot pārrunājamos laika posmus. Es apskatu tēmu no mūsu ēras VII gadsimta, kad Japānā norisinājās Taiko reforma. Neapšaubu, ka tas, ko minēji tu ļoti labi iederas vēlākajos gadsimtos, bet šajā gadījumā runāju par pirmo lielo Ķīnas kultūras invāziju Japānū salās. Lūdzu atvainot mani, ja manis izvēlētais gadsimts ir mazliet par senu, vai mans viedoklis un šajā sakarā veiktais pētījums bijis absolūti lieks, taču uzskatu, ka man tomēr šajā jomā ir dziļākas zināšanas.

Tā kā mana viedokļa paušana tev atkal paslīdējusi gar acīm, atļaušos būt rupja - neuzskatu, ka man būtu jāatkārtojas vien tādēļ, ka allmighty thief atkal palaidis garām kādu rindiņu, kaut zinu, ka tūlīt stādīsi man priekšā atkal kādu sen lasītu savējo.

Un jau atkal varu teikt - jums jāmācās pacietīga lasīšana, jauno cilvēk. Es nebūt neuzskatu sevi šeit par meiteni, bet protams varat strīdēties man pretī, tomēr es domāju, ka būsiet pamanījis, ka nepazīstat mani, tādēļ šeit jūsu argumenti arī būtu lieki.
Ja tu domā blondiiniiti, tad jāatzīst, ka kļūdies, netika lūgts tev attaisnoties šeit, kas no psiholoģijas viedokļa gan norāda uz to, ka jūties vainīgs attiecībā pret viņu. Šeit viņa man nebija prātā, tie bija no taviem rakstiem izrietošie secinājumi, tā kā arī apgalvojums par manām slimīgajām rūpēm arī šeit ir tikai lieks mēģinājums sev iegalvot, ka tikai braucu tev augumā. Nu redz, diemžēl tev atkal nav taisnība.

Un vai tiešām es par sevi esmu radījusi iespaidu kā par flirtētāju? Domāju, ak šajā laika posmā esmu pārlieku nomākta, lai ar to nodarbotos.

Vispār jau nē, bet tas bija naivs centiens pateikt tev, ka tavi komentāri šeit pārsniedz tavu rakstu garumus, līdz ar to pagarinot arī manējos līdz memuāru apjomam. Bet tas laikam tā, jo šeit taču noris visuzinošā thief iegalvošanas procesi un rūpīgā analīze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mjā.. tad, jums tik labi pazīstamais allmighty thief sniegs savu viedo atbildi.

informācijas interpretēšanu sev vēlamā veidā esmu novērojis pietiekami bieži, lai pateiktu, ka jūsu secinājumiem un pozīcijām piemīt interesanta iezīme - jūs uzbrūkat līdz mirklim, kamēr nejūtaties apdraudēta. gadījumā, ja jūsu virzienā izskan asāka replika, jūs tradicionāli atbildāt ar trim shēmām - a) taisnošanās (lai arī bravūrīgi maskēta); b) noliegšana - 'man tas nerūp!' (ja nerūp, tad kādēļ šī diskusija vispār ir nepieciešama?); c) izvairīšanās - 'jūs mani nepazīstat' (būtībā - tu mani nesaproti, bet, ja jau nesaprotu, tad varbūt tu mani iepazīstināsi ar kaut kādu savas personības pamatu, lai es varētu saprast, kāpēc tu tā domā un uz ko balstās tavi apgalvojumi?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tik tiešām? Nu jau tas sāk kļūt interesanti! Tad jau varbūt nemaz nevajadzēja censties būt kaut drusciņ pieklājīgākai vai arī iecietīgākai pret tavu lasīšanas manieri. Tu atkal esi izrāvis secinājumus no zila gaisa, man žēl tevis visuvareno thief, tik tiešām žēl.
Nez, varbūt man tev pastāstīt, ka par tevi šeit vienkārši smejas? Es neticu, ka tev mans viedoklis par tavām domām ir tik svarīgs, ka tu centies manas domas atspēkot un padarīt niecīgas vai bezvērtīgas. Tava aizsvilšanās smieklīgos jautājumos jeb iegrimšana pārgudrā sarunā uzjautrina, kas ir iemesls manai interesei par tavu žurnālu. Žēl, ka no malas to nevari pavērot, cik ļoti tava uzspīlētā sevis izrādīšana ir uzjautrinoša un nožēlojama. Atļaušos pat apgalvot, ka tava slēpšanās aiz piņķerīgajiem vārdiem ir tik vien kā dziļi mazvērtības kompleksi, kas iespējams pat sakņojas tālu bērnībā. Par ko kompleksot, zagli? Vai tad sevi nevajag mīlēt tādu, kāds esi? Maskas nemainīs nekad to, kāds esi, vien liks cilvēkiem arvien dziļāk tevī vilties!

Un kā tu iedomājies šo iepazīstināšanu? Vēlies, lai tev nodrukāju savu autobiogrāfiju? Bet pagaidi, tie taču arī ir tikai bezmērķīgi skaitļi, ko tev tie dos? Ar tiem vien tev būs par maz, lai es atkal nevarētu teikt, ka tev jāmācās lasīt, jeb jācenšas saskatīt ko vairāk par savu degungalu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

smiekli pagarina dzīvi, vismaz esmu tā dzirdējis.

jāpateicas par tavām rūpēm par manas bērnības kompleksiem, jūtos uzmanības apveltīts, laikam jāsāk smaidīt. taču nespēju, jo joprojām mokos jautājumā - ja tu manu žurnālu apmeklē brīžos, kad alksti lētas izklaides, tad kādēļ gan tavs žurnāls ir citiem cilvēkiem liegts? kādēļ šāda izvairīšanās? vai arī šie nabaga kompleksu nomocītie zagļi ir pārāk sīki, lai pieskartos tavas personības austajam teksta rakstam? joprojām nespēju saprast, kādēļ uzsvars uz 'mirkļa baudīšanu', vai tad patiesi laimīgi cilvēki vispār pievērš uzmanību šim jautājumam? kādēļ tev iekrita atmiņā minētā šinto ideja, kura ļoti atgādina atriebību? cik daudz jautājumu un cik maz atbilžu..

ar lielāko prieku iepazītos ar tavu autobiogrāfiju. taču kur nu man, nomicītajam, tādas lietas aiztikt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau jāpriecājas un jāsmaida bezgala daudz, dažiem varbūt pa vairāk cigaretēm iznāks izpīpēt.

Izklaides es meklēju citur, tādēļ šo sev piedēvēt nedrīksti. Viņš ir liegts dažādu iemeslu pēc, alkas pēc privātuma un reizēm pazīstamas vides, nevis caurstaigājamās telpas ir visai izteiktas man. Es neesmu patiesi laimīga, ja tu to vēlējies man pārmest, pat būt tāda nez vai gribētu. Man nepatīk palikt parādā, bet ne vienmēr tā ir atriebība, kura no manis seko. un par daudz zināt ir kaitīgi veselībai. Tā teikt - jo mazāk cilvēks zin, jo laimīgāks jūtas, bet ne man par to būtu jāuztraucas. Lasi vien ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesanti, smaidīšana smēķēšanas laikā samazina procesa kaitīgumu?

paldies, turpināšu slīgt savā nelaimē un piedomāt, vai garas piedurknes man piestāvēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smaidīšana paildzina, smēķēšana saīsina ... Bet domāju, ka arī tāda kombinācija par ļaunu nevienam nenāks. Vispār tik tālu vēl nebiju aizdomājusies.

Vienmēr laipni. Vari piedomāt vēl arī pie krāsas, ja jau ar šo nodarbi grasies sev laiku īsināt.

(Reply to this) (Parent)