|
Mar. 21st, 2006|05:01 pm |
Man tikko radās iespaids, ka tu lasi tikai katru trešo rindiņu un pat tās tā kā pašam patīk viņas dzirdēt. Tu zini, ka tā ir atklāta sevis nostādīšana muļķa lomā?
Ja tu iedziļinātos tajās dažās izlasītajās rindiņās, tad varbūt saprastu, ka tieši īslaicīgās lietas ir burvīgas. Liela daļa austrumu filosofiju tieši mirkļa burvību uzsver kā visskaistāko. Man nav vēlmes dzīvot mūžīgi, tādēļ ar nevēlos ne pēc kā mūžīga tiekties, bet tu jau to nevari zināt - tu mani nepazīsti. Es baudu to, kas man ir dots.
Vispār vai šī ir mana tiesas prāva?
Iznīcinošās tieksmes ... Tavā skatījumā iznāk, ka esmu mūžīga. Bet, tā kā tāda nebūt negribu būt - man tavs skatījums nepatīk.
PS Kur tu izzīd tādas muļķības? Tev tiešām liekas, ka pazīsti cilvēkus??? |
|