|
Mar. 22nd, 2006|02:14 pm |
smiekli pagarina dzīvi, vismaz esmu tā dzirdējis.
jāpateicas par tavām rūpēm par manas bērnības kompleksiem, jūtos uzmanības apveltīts, laikam jāsāk smaidīt. taču nespēju, jo joprojām mokos jautājumā - ja tu manu žurnālu apmeklē brīžos, kad alksti lētas izklaides, tad kādēļ gan tavs žurnāls ir citiem cilvēkiem liegts? kādēļ šāda izvairīšanās? vai arī šie nabaga kompleksu nomocītie zagļi ir pārāk sīki, lai pieskartos tavas personības austajam teksta rakstam? joprojām nespēju saprast, kādēļ uzsvars uz 'mirkļa baudīšanu', vai tad patiesi laimīgi cilvēki vispār pievērš uzmanību šim jautājumam? kādēļ tev iekrita atmiņā minētā šinto ideja, kura ļoti atgādina atriebību? cik daudz jautājumu un cik maz atbilžu..
ar lielāko prieku iepazītos ar tavu autobiogrāfiju. taču kur nu man, nomicītajam, tādas lietas aiztikt :)
|
|