|
Mar. 21st, 2006|11:07 pm |
lai mani aizvainotu, ir jāpūlās daudz smagāk, tāpēc, jāsaka, ka es tavu viedokli uztvēru kā viedokli. vienu no.
Par nāves nenovēršamību es ne mazākajā mērā nešaubos, kā arī piekrītu apgalvojumam, ka tas caurvij gan budismu, gan arī dzen. ar šinto es neesmu pazīstams, jo tā ir pārāk japānas-specifiskā reliģija, kas nekad nav bijusi manas intereses lokā. Par mirkļa baudījumu gan atļaušos nepiekrist, jo tas vairāk attiecas uz rezultātu, līdz kuram vēl ir jānonāk.
Manā skatījuma šīs mācības neaicina uztvert pasauli šā vai tā, jo, izejot no klasiskā duālisma, miera esamība pieļauj arī nemiera iespējamību, līdz ar to aizraušanās ar vienu attālina no līdzsvara punkta - patiesā budas stāvokļa, kas, savā būtībā, nav ne miers, nedz arī nemiers vienlaicīgi, bet gan ieiešana Nirvānā, kā to māca Hinajana, vai arī saplūšana ar Tukšumu, kā tas parādās Mahajanā un Vadžrajanas skolās.
Tāpat negribētos piekrist apgalvojumam, ka pasaule ir nemitīga cīņa, jo šāds apgalvojums savos pamatos grauj budisma ceļa iespējamību, jo tas, uz ko aicina Buda, ir cīņas pārtraukšana. es, iespējams, labāk izvēlētos apzīmējumu, ka pasaulē ir pārmaiņas un parādību cīņa. un ir ceļš.
p.s. jā, ja kas - vai tu nevarētu man atgādināt, kādi ir mani ideāli un ambīcijas? |
|