|
Mar. 21st, 2006|10:48 pm |
Tad jau paliek vien otrais variants - manam domu gājienam ir pārlieku grūti izsekot līdzi - tas visu laiku tāds nepiepildīts skraida apkārt. Žēl man viņu, bet ko nu tur - tāds jau man viņš ir, tādēļ jau man ir grūti citus izprast, bet sasodīti viegli aizvainot, kas jau ar nebūt nav tik slikti.
Žēl jau, protams, tavu ideālu un ambīciju, bet domāju, ka tie tik tiešām varēja būt augstāki.
Mirkļa baudījumu un iznīcības un nāves nenovēršamību kā dabisku dzīves ritējuma sastāvdaļu. Visspilgtāk tas izteikts šintoismam un budismam, šo domu atbalsta arī dzen-budisms, tā kā, jauno cilvēk - jums rūpīgāk jāstudē filosofija. Miers ir tas, ar kādu mācības aicina uztvert pasauli, bet pati pasaule ir mūžīgas pārmaiņas un nemitīga savstarpējā parādību cīņa.
Ar sevi jau sarunātos, tā kā izvēles tev saskarē ar tiem tāpat nav. Vari vien bagātināt vai arī sašaurināt savu kontaktu loku, kas savukārt pietuvinās vai attālinās tevi no iztapsētām telpām un krekliem ar ļoti garām piedurknēm. |
|