|
Mar. 22nd, 2006|12:56 pm |
Tik tiešām? Nu jau tas sāk kļūt interesanti! Tad jau varbūt nemaz nevajadzēja censties būt kaut drusciņ pieklājīgākai vai arī iecietīgākai pret tavu lasīšanas manieri. Tu atkal esi izrāvis secinājumus no zila gaisa, man žēl tevis visuvareno thief, tik tiešām žēl.
Nez, varbūt man tev pastāstīt, ka par tevi šeit vienkārši smejas? Es neticu, ka tev mans viedoklis par tavām domām ir tik svarīgs, ka tu centies manas domas atspēkot un padarīt niecīgas vai bezvērtīgas. Tava aizsvilšanās smieklīgos jautājumos jeb iegrimšana pārgudrā sarunā uzjautrina, kas ir iemesls manai interesei par tavu žurnālu. Žēl, ka no malas to nevari pavērot, cik ļoti tava uzspīlētā sevis izrādīšana ir uzjautrinoša un nožēlojama. Atļaušos pat apgalvot, ka tava slēpšanās aiz piņķerīgajiem vārdiem ir tik vien kā dziļi mazvērtības kompleksi, kas iespējams pat sakņojas tālu bērnībā. Par ko kompleksot, zagli? Vai tad sevi nevajag mīlēt tādu, kāds esi? Maskas nemainīs nekad to, kāds esi, vien liks cilvēkiem arvien dziļāk tevī vilties!
Un kā tu iedomājies šo iepazīstināšanu? Vēlies, lai tev nodrukāju savu autobiogrāfiju? Bet pagaidi, tie taču arī ir tikai bezmērķīgi skaitļi, ko tev tie dos? Ar tiem vien tev būs par maz, lai es atkal nevarētu teikt, ka tev jāmācās lasīt, jeb jācenšas saskatīt ko vairāk par savu degungalu. |
|