sartrs tevi slikti ietekmē :) efektīvāk, protams, ir zombēt līdzpilsoņu smadzenes ar reklāmām.
tājā pašā laikā filozofija varētu nākt par labu, bet ne tevis aprakstītajā veidā. netrennētam prātam citātus tāpat grūti uztver, kur nu vēl audio formātā. tāpēc drīzāk nevis vaijadzētu paust atziņas, bet izvēlēties citātus, kuros ir ietverti jautājumi. protams, bez filozofijas terminoloģijas, drīzāk kaut ko monteskjē, paskāla, platona etc stilā. - pie pieteikoši lielas frekvences tas varētu radīt proletariāta prātā impulsu Domāt.
njemot vērā, ka transportu lieto arī jaunākā paaudze. ilgtermiņā tāda smadzeņu bombardēšana atmaksātos ar krirtiskas domašanas attštību vai vismaz lielāku interesi par filozofiju.

Man gan nav saprotams, kā šādā veidā varētu attīstīt kritisku domāšanu. Bet intereses vietā drīzāk izveidotos kaut kāda pavisam pretēja attieksme.
Starp citu - vairākus gadus atpakaļ (teiksim, kādus 8) ar kādu draugu - tad vēl VFF pasniedzēju - braucot pohaini tramvajā šo ideju apspriedām. Tagad vairs neatminos autorus, kuru darbus bijām iekļāvuši mūsu tramvajos atskaņojamo māsterpīsu topā, tomēr mērķis pavisam nebija līdzpilsoņu apgaismība.

ak, jūs - ciniķi.
noteikti būs tādi, kam pretēja un tādi, kam gluži otrādi. nevajag taču visiem izpatikt. galvenais - smuki noformēt, tad lielāka caursišanas spēja.
kritiska domāšana ir daudz par tālu teikts, bet tendence aizdomāties tālāk par dienišķo desu varētu būt pirmais solis uzšāda tipa ievirzi.

šķiet, ka tik tiešām - kas tur ļauns, ja padzirdētu, piem., šādu jautājumu - kāpēc ir kaut kas un nevis nekas? Tiešām varētu aizdomāties uz kādu laiku. Bet jā, bez zināmām iemaņām, atbildes meklējumi uz šo jautājumu varētu kļūt visai dīvaini. Turklāt, ir jāņem vērā latvijas transportu kontingenta īpatnība: iedomājies, ja kāds pustraks īpatnis sāktu sniegt tev šāda jautājuma risinājumus? Diez kas nebūtu.

Neesmu par to drošs. Iespējas aizdomāties tālāk par dienišķo desu tiek katram cilvēkam tiek piedāvātas pārpārēm. Pat iekāpšana suņa izkārnījumā var uzvedināt uz pārdomām par, teiksim, fatālismu un to balstošiem argumentiem.

nu tā ir spekulācija. es pieņemu, ka valodiskas formas, noteikta tipa frāzes / jautājumi ir iedarbīgāki kā suņa sūds.
jautājumam par to, kāpēc nekā nav un kā tas nākas, nepieciešams ievads - kā ēsma. mazs un vienkāršs pārspriedums ar esošo un esamību; jautājums ir āķis. ar pliku āķi, protams, nevienu nenoķersi.
kontingents šķiet reprezentatīvs, neba ļoti sliktāks par kājāmgājējiem, tiem, kas brauc ar auto etc. arī es esmu braucis sabiedroskajā transportā!
ja komerciālā reklāma nes rezultatus, kādēļ lai tādi nebūtu "filozofiskai"? galvenais - izpildījuma kvalitāte - atbilstoša vietai, laikam, auditorijai etc.

Tā arī ir spekulācija.
Iespējams, ka vēl iedarbīgāks ir blieziens pa degunu. Bet ja nopietni, tad, pirmkārt, ja komerciāla reklāma nes rezultātus, tad no tā neizriet, ka "filozofiskai" reklāmai arī ir jānes rezultāti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka rezultāti abos gadījumos ir radikāli atšķirīgi. Protams, reklāmists kaut sūdu uz kociņa pataisīs pa svēto grālu, bet viņa uzdevums ir tikai un vienīgi notirgot preci, ilūziju utt. Ja tu gribi notirgot kaut kādu sapratnes ilūziju, tad, protams, rezultātus sasniegt nav grūti pat ar minimālu piepūli. Galu galā - ar ko tad nodarbojas visi bulšita producētāji. Otrkārt, es esmu krietni skeptiskāk noskaņots pret uzskatu par cilvēku dabisko tieksmi domāt par dažiem jautājumiem.

jā, notirgošu!
tā sauktā socilā reklāma pierādam, ka ne tikai komerciālas preces iz izplatāmas, bet arī attieksmes, priekšstati etc., līdz ar to nav pamata domāt, ka domāšana par filozofiskiem jaut;ajumime būtu kaut kas radikāli atšķirīgs.
tas ir līdzīgi kā ar moderno mākslu - es nesapratu un man nepatika, bet tad aizgāju uz kiasmu un man izcepa smadzenes tā, ka tagad riktīgi ieper. kāpēc lai tas nebūtu iespējams ar filozofiju?

Iespējams, ka (līdzīgi kā iepriekš) operējam atšķirīgās frekvencēs. Jau iepriekš norādīju, ka manuprāt runa ir par radikāli atšķirīgām lietām. Skaidrs, ka var tirgot ne tikai preces, bet arī attieksmes, dzīvesstilus un sazin vēl ko (iztiksim šoreiz bez nenormatīvās leksikas). Lieta tāda, ka tajā stāvoklī kādā esmu dotajā brīdī es nekādi nevaru iedomāties, kā tu tur vari filozofiju iebāzt (vai arī - kas tā būs par filozofiju). Nav nekādu problēmu panākt, ka Silovai uz žurnāla galdiņa stāv Nīčes varasgriba vai cilvēki viens otram dzimšanas dienās un svētku dāvina mazas grāmatiņas ar "Izcilāko domātāju izteikumiem" vai ziemassvētkos skandē Lukrēcija Kāra vārsmas. Neredzu no tā nekāda labuma. Varbūt pat tieši otrādi - vairāk sūdu no tā var iznākt. Turklāt ar jelkādu kritisku spriestspēju tam ir maz sakara. Un vēl - nav arī kritiska spriestspēja nekāds filozofijas monopols.
Starp citu - franču zemē filozofiju stūķē jau skolā. Vai tas kaut kā ir uzlabojis vidējā francūža spriestspēju? Šaubos.
Un vēl - vai tu vari paskaidrot sava optimisma iemeslus. Tevis minētā analoģija ar mākslu, godīgi sakot, nepārliecina. Vai tu dzīvē esi mēģinājis runāt par filozofiskiem jautājumiem ar lērumu humānu subjektu, kuri nekādā veidā nav noskaņoti par to interesēties? Īsāk sakot, vai esi lasījis lekcijas par filozofiju cilvēkiem, kas nestudē filozofiju, bet kuriem filozofija ir obligāts priekšmets?

par franciju es atļaušos nepiekrist pāris apsvērumu dēļ. (a) filozofija francijā spēlē nedaudz citu lomu nekā Latvijā, jo, piem., lai mācītos kaut ko iz franču literatūras vai vēstures, tā kā būtu jāpārzina filozofi, kurru idejas ir ietekmējušas attiecīgos procesus. Kaut vai, piem., Sartra vai Voltēra literārie darbi ir labāk saprotami, ja pārzina viņu filozofiju. Latvju kultūrā filzofija (izņemot merķeli utml. gariņus) nespēlē gandrīz nekādu lomu. (b) vidējā spriešanas spēja ir empīrisks nojēgums. bet jebkurā gadījumā - tikpat labi varētu arī apšaubīt algebras (pietiktu ar vienkāršu saskaitīšanu, bet tālāk lai tiek paši galā) vai vēstures mācīšanu.
Par interesi. Protams, ka ir teju vai neiespējami iemācīt, ja nav iepriekšējas dispozīcijas zināt kaut ko par attiecīgo priekšmetu. Taču, manuprāt, tas arī ir 50/50 jautājums - cik grib zināt students un cik labi spēj ieinteresēt, izstāstīt pasniedzējs. Skaidrs, ka radikālākajos gadījumos pasniedzējs neko nevarēs izdarīt, bet spēkā paliktu arī pretējais - ka nespēja saistoši izstāstīt varētu nespecialitātes studentam atsist da jebkādu interesi paar priekšmetu.

Es gan negribēju tik daudz ieslīgt pasniedzēja likteņa apcerē. Piekrītu visam, ko tu šajā sakarā saki. Runa nav par vēlmi zināt attiecīgo priekšmetu, bet gan par dispozīciju un gatavību domāt noteiktā meta līmenī, ko paredz filozofija. Un ar to ir pašvaki. Ir daži domājoši cilvēki, bet tie ir tikai daži.
Par franciju biju domājis mūsdienas. Nafig tagad kādam vidējajam francūzim ir jāsaprot Voltēra literārie darbi? Kuru interesē, tas lasa literāros un neliterāros gabalus.

ērtāk un mazāk kaitīgi būtu domāt par japāņu tautas sakāmvārdiem - tie jau oriģinālā ir īsi un kodolīgi

Vot vot. Vēl nevajag aizmirst arī daiņas ar visām tautas dzīves gudrībām.