Es gan negribēju tik daudz ieslīgt pasniedzēja likteņa apcerē. Piekrītu visam, ko tu šajā sakarā saki. Runa nav par vēlmi zināt attiecīgo priekšmetu, bet gan par dispozīciju un gatavību domāt noteiktā meta līmenī, ko paredz filozofija. Un ar to ir pašvaki. Ir daži domājoši cilvēki, bet tie ir tikai daži.
Par franciju biju domājis mūsdienas. Nafig tagad kādam vidējajam francūzim ir jāsaprot Voltēra literārie darbi? Kuru interesē, tas lasa literāros un neliterāros gabalus.