2004/2005
Laika mašīna, jupījējēj jeb skolas atmiņas v2. par 25.vidusskolu

Tur bija tāda skolotāja,kurai bija ūsas un ar astoņdesmito gadu frizūru. Viņai bija meita, kurai varēja nākotnē iztēloties ūsas.Patiesībā bija žēl viņas, jo viņa izskatījās nabadzīga. Viņai gandrīz vienmēr bija melnas zeķbikses. Viņa pasniedza veselības mācību. Es domāju, ka zēniem tā bija trauma forever, ka par seksu runā sieviete ar ūsām.
***
Draudzene kādu laiku mājās turēja jūrascūciņas. To bija daudz, precīzu skaitu neatceros, bet vismaz astoņas bija. Neglītāko sauca Persijs, neviens viņu negribēja. Dažreiz mēs braucām uz kaut kādu Zooveikalu Krišbarona un velns-sazin kādas ielas iekšpagalmā. Ļevās jūrascūciņas skaitījās brūnās, bet par albīniem maksāja vairāk, nez, 50 santīmus vai latu vairāk. :D afigenais bizness. Vienreiz bija tā, ka nebija būris, kur tās cūciņas vest. Tāpēc mēs viņas vedām...skolas penāļos. Jā, skolas penāļi, kas atvērās līdzīgi kā kosmētikas maki, bija lielāki par jūrascūciņām. Tā mēs viņas vedām,pusatvērtos penāļos 7.tramvajā. Tādas lūk,pēc skolas izklaides.
***
Skolā bija grūti kaut kur paslēpties vai izmuldēties, ka nenotiek stundas. Vienmēr bija kaut kāda ķerta učene vai vienkārši vecene, kas ķērca, ka "stundās nevajg tagad būt?" "izsaukšu klases audzinātāju". Kādu laiciņu varēja slēpties ēdnīcā vai bibliotēkā, bet tāpat bija kaut kādas mistiskās klejojošās vecenes, kas medīja bastotājus. Next level bija vienkārši bastot pēc kaut kādas 3. vai 4.stundas, vienkārši ejot projām no skolas. :D
***
Skolā bija pundure.
***
D.klasē bija izcili retardi, kuri savu klases žurnālu regulāri pievāca un vai nu izmeta vai nu mistiski ierakstīja žurnālā atzīmes, kuras reāli nebija nopelnījuši. Toreiz tomēr biju laba meitene un man pat tāda ideja nekad neienāktu prātā. Mūsdienās nekas tāds laikam nav pat iespējams,jo ir elektroniskais atzīmju žurnāls.
***
Kādreiz bija stilīgi ķēpāties ar marķieriem un man soma bija sarakstīta ar visādu grupu nosaukumiem. :D Toreiz tas bija veids, kā "personalizēt" somu. Es biju nāvīgi dusmīga, kad kāds klasesbiedrs uz somas uzrakstīja Eminem, reps,fūj!
***
Zem soliem bija tāds kā plauktiņš vai vaļēja atvilknīte, kur palikt apakšā grāmatas vai ko tamlīdzīgu. Un viens no lielākajiem piedzīvojumiem katru nedēļu bija nopirkt čipšu paku un tad stundās pie visdusmīgākajiem skolotājiem to čipšu paku stundas laikā norīt. Bija tāda latviešu valodas učene, Bargā Kundze, kura paskatījās ar supernaidīgu skatienu ik reizi, kad zem kāda galda kaut kas iečaukstējās. Iečaukstējās vēlreiz - bļāva līdz seja palika sarkana un sacīja kaut ko par smirdīgajiem čipšiem/smirdināšanos.
***
Tas varēja būt kaut kāds viens no tā gada pavasariem. Gaidīju tramvaju un biju teju eiforiski priecīga, ka tomorrow comes today, jo Gorillaz bija stilīgi toreiz. Un ka pamatskola bija riktīgi smieklīga. Es nebiju stilīgā meitene, bet tik un tā bija forši.
***
Stilīgās meitenes starpbrīžos skrēja pīpēt uz blakusmāju pagalmiem un runājās par simpātijām un kaut kādu huiņu. Baumas tolaik izplatījās no starpbrīža līdz starpbrīdim. Vispār baumu cikls vienas dienas laikā apgāja vairākus lokus, līdz viena bauma dienas beigās bija tik izpušķota, ka fig viņ zin kurš ticēja pirmajai un kurš pēdējai versijai. Bet es nebiju stilīgā meitene un nebaumoju.
***
Man bija 300 lpp bieza klade no Valtera un Rapas.Uz vāka laikam bija saulespuķes vai kaut kas dzeltens. Tā vienkārši bija dzeltenā klade, bet tur iekšā bija interesantas lietas. Piemēram, rentgens ar skrūvgriezi, kas ieurbies cilvēka galvā un tamlīdzīgi. Tās bildītes griezu ārā no Sīrupiem un PUffiem un vēl sazin kurienes, no sadaļas "Trakā pasaule". Vēl tur bija Mišela Moņtena un kaut kāda poļu rakstnieka aforismi no grāmatas "Nesaķemmētas domas", kaut kur sagrābstītas anekdotes, draudzenes fantastisko būtņu zīmējumi, pašizdomāto lamu vārdu krājumi, dziesmu teksti (placebo,korn,kautkāda popsa utt.). Tā klade bija pieprasīta un man to prasīja gan meitenes, gan zēni. Jo tur bija tikai un vienīgi huiņa,kas bija kā saldais ēdiens jebkuram 12gadīgam prātam un dvēselei.
Kādā parastā ziemas dienā to kladi kopā ar skolas dienasgrāmatu aizmirsu gaitenī un vairs nekad neredzēju. To esot pievākuši "lielie" un iemetuši sniegā sporta laukumā. Tas bija ļoti, ļoti nejauki, jo to kladi meklēju visu dienu, jautājot pēc tās arī "lielajiem" skolēniem. Es tajā kladītē biju ieguldījusi pēcpusdienas pēc skolas, ko nereti pavadīju, klausoties Terzena muldēšanā pa radio SWHrock ar šķērēm rokās. Toreiz žurnāli bija kā internets, saprotiet?
***
Toreiz starpbrīžos visās malās skanēja Crazy frog. Polifoniski,parasti un Reālā melodija, kas toreiz maksāja laikam vienu latu.Atcerās kāds melodiju pasūtīšanu?:D
***
Tolaik bija baigais fleims par krievu skolām un internetos bija kopypaste palagi
portālos, kuri krutāki, latvieši vai krievi. :D Bet pašā skolā to just nevarēja,jo:
1kārt, ķengarags
2kārt, trešdaļa klasesbiedru jauktajās ģimenēs
3kārt, neviens netaisījās kauties ar tiem, ar kuriem jau bērnudārzā draudzējās.
Nu ja kāds kāvās, tad par citiem sūdiem.:D
***
Vienu rītu bija gadsimta notikums - skolas sporta laukumā bija līķis. Bija aizliegts iet ārā un visi bija salipuši pie gaiteņa logiem skatīties. To līķi redzēja viens no maniem klasesbiedriem. Sūdīgi viņam! :D
***
Kaut kad bija kross, skaitījās obligātais. Skrēju,bet tad sapratu, ka nafig un piebiedrojos KrosGājējiem,bija vienalga.Bija tāds parciņš aiz Sarkanā Kvadrāta rūpnīcas. Pēc tam tomēr bija jāskrien nīstais kross, bet vairākus gadus vēlāk,9. un laikam 10.vai 11.klasē, jo bija sporta skolotāji, kuriem bija trū respekts.
***
Skills bija skriet nevis pa diviem pakāpieniem, bet pa trim,jo savādāk bija jāstāv garās rindās ēdnīcās. Tas nekas, ka biež vien no šādas skriešanas soma aizlidoja pār galvu un galu galā nācās apstāties skriet. Tāpat bija izdevīgi draudzēties ar tiem, kas bija rindās pirmie, jo tiem varēja iedot santīmus un dabūt savas porcijas. Bija tādi laiki, kad varēja atstāt somas čupā pie ēdnīcas, jo neviens taču neko nezaga. Tagad sīkajiem ībļiem kaut kādi aifoni un vēl nez kādas bagātības līdz uz skolu.. :D