atmiņas par domām

Tas ir līdzīgi kā es reiz dzirdēju, ka meitenīte sievietei uzdeva jautājumu, kāpēc tu neesi precējusies un tev nav bērnu, un mamma viņu apsauca, sakot, ka to jautāt nav pieklājīgi, ka tā ir katra paša darīšana. Un kamēr uz pieaugušajiem to var attiecināt, man šķiet, ka situācijā ar bērnu tā nav īsti auglīga pieeja.

(Reply to this) (Thread)

lieliska iespēja pastāstīt bērnam ka nav obligāti precēties un bērni, tā vietā lai iedzītu bailes no tā par ko pat Nedrīkst Skałi Runāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet ja ir tā, ka sieviete gribētu, bet nav sanācis? tad drīzāk tas ir viņas uzdevums šādā situācijā parādīt vecākiem, ka viņu tas neaizvaino un viņa ir ar mieru to izskaidrot. bet ja nav? tricky.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir bijuši šādi jautājumi no bērniem un no pieaugušajiem. bērns jau nejautā savu aizspriedumu/pieņēmumu vadīts, tāpēc grūti uz viņu apvainoties

(Reply to this) (Parent)

es steigā arī mēdzu neatrast pareizās atbildes. pat ja mana nostāja defoltā ir atšķirīgā pieņemšanu veicinoša.

(Reply to this) (Parent)

piekrītu dutei. es cenšos ļaut bērnam pašam veidot attiecības ar realitāti. mums bija situācija uz ielas, kad vienam bērnam uz ielas sākās lēkme un P ar viņu gāja runāt, nebaidījās, es nobijusies viņam teicu, ka tā arī gadās. ļoti patīk, ka viņš vēl nešķiro cilvēkus, bet tikai konstatē faktu, ka kaut kas ir vai nav. es ļoti cenšos neiejaukties tajā ar savu verbalizēšanu

(Reply to this)

mātes laipo starp šādiem komentāriem un tiem, kas besās, ka "bērns nav izmācīts pienācīgi uzvesties, bet gan blenž virsū".
tāpat kā augstāk minētajā piemērā par precēšanos un bērniem. pieaugušajiem uzdot šādu jautājumu ir pilnīgi uncool, bet bērniem, lūk, pat vēlams. jo tas taču ir mīlīgi un izzinoši, un audzinoši. bet, tātad, ir jābūt precīzam brīdim, kurā bērnam iemāca šādus nepieklājīgus jautājumus vairs neuzdot, jo viņš ir izaudzis no burvīgā vecuma.
man šķiet divkosīgi, kā arī savu problēmu pārnešana uz apkārtējiem.

(Reply to this) (Thread)

neko nesapratu izñemot to ka tev ir slikts garastāvoklis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir nīgrs viedoklis šajā jautājumā, nevis slikts garastāvoklis per se. mēģināšu paskaidrot labāk, jo man tas šķiet būtiski.
proti, ir cilvēki ar fiziskajām nepilnībām, kas labprāt par to parunātu ar bērnu, izskaidrotu savu situāciju - kā Tevis dotajā piemērā, bet ir arī liela daļa šādu cilvēku, kas ļoti apvainojas par to, ka uz viņiem tikai skatās, nerunājot par atklāti izrādītu interesi. viņu viedoklis - bērns nav iemācīts labi uzvesties, viņam ļauj blenzt virsū un par to neaizrāda.
nu lūk, kā māte var zināt, kurš no šiem tipiem ir konkrētais, nejauši sastaptais cilvēks ar fiziskajām nepilnībām? manuprāt, pareizākais ir pārrunāt šo jautājumu ar bērnu, bet ne turpat uz vietas, lai neaizvainotu kādu personīgi. tai pat laikā Tevis minētā persona paliks pārliecībā, ka ticis ignorēts, nevis akceptēts.
sarežģīti tas, ka pusē gadījumu tu kā māte būsi rīkojusies nepareizi šo cilvēku acīs.

(Reply to this) (Parent)

Un ko dara cibas ātes?

(Reply to this)