atmiņas par domām

mātes laipo starp šādiem komentāriem un tiem, kas besās, ka "bērns nav izmācīts pienācīgi uzvesties, bet gan blenž virsū".
tāpat kā augstāk minētajā piemērā par precēšanos un bērniem. pieaugušajiem uzdot šādu jautājumu ir pilnīgi uncool, bet bērniem, lūk, pat vēlams. jo tas taču ir mīlīgi un izzinoši, un audzinoši. bet, tātad, ir jābūt precīzam brīdim, kurā bērnam iemāca šādus nepieklājīgus jautājumus vairs neuzdot, jo viņš ir izaudzis no burvīgā vecuma.
man šķiet divkosīgi, kā arī savu problēmu pārnešana uz apkārtējiem.

(Reply to this) (Thread)

neko nesapratu izñemot to ka tev ir slikts garastāvoklis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir nīgrs viedoklis šajā jautājumā, nevis slikts garastāvoklis per se. mēģināšu paskaidrot labāk, jo man tas šķiet būtiski.
proti, ir cilvēki ar fiziskajām nepilnībām, kas labprāt par to parunātu ar bērnu, izskaidrotu savu situāciju - kā Tevis dotajā piemērā, bet ir arī liela daļa šādu cilvēku, kas ļoti apvainojas par to, ka uz viņiem tikai skatās, nerunājot par atklāti izrādītu interesi. viņu viedoklis - bērns nav iemācīts labi uzvesties, viņam ļauj blenzt virsū un par to neaizrāda.
nu lūk, kā māte var zināt, kurš no šiem tipiem ir konkrētais, nejauši sastaptais cilvēks ar fiziskajām nepilnībām? manuprāt, pareizākais ir pārrunāt šo jautājumu ar bērnu, bet ne turpat uz vietas, lai neaizvainotu kādu personīgi. tai pat laikā Tevis minētā persona paliks pārliecībā, ka ticis ignorēts, nevis akceptēts.
sarežģīti tas, ka pusē gadījumu tu kā māte būsi rīkojusies nepareizi šo cilvēku acīs.

(Reply to this) (Parent)