atmiņas par domām

Tas ir līdzīgi kā es reiz dzirdēju, ka meitenīte sievietei uzdeva jautājumu, kāpēc tu neesi precējusies un tev nav bērnu, un mamma viņu apsauca, sakot, ka to jautāt nav pieklājīgi, ka tā ir katra paša darīšana. Un kamēr uz pieaugušajiem to var attiecināt, man šķiet, ka situācijā ar bērnu tā nav īsti auglīga pieeja.

(Reply to this) (Thread)

lieliska iespēja pastāstīt bērnam ka nav obligāti precēties un bērni, tā vietā lai iedzītu bailes no tā par ko pat Nedrīkst Skałi Runāt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet ja ir tā, ka sieviete gribētu, bet nav sanācis? tad drīzāk tas ir viņas uzdevums šādā situācijā parādīt vecākiem, ka viņu tas neaizvaino un viņa ir ar mieru to izskaidrot. bet ja nav? tricky.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir bijuši šādi jautājumi no bērniem un no pieaugušajiem. bērns jau nejautā savu aizspriedumu/pieņēmumu vadīts, tāpēc grūti uz viņu apvainoties

(Reply to this) (Parent)

es steigā arī mēdzu neatrast pareizās atbildes. pat ja mana nostāja defoltā ir atšķirīgā pieņemšanu veicinoša.

(Reply to this) (Parent)