atmiņas par domām

piekrītu dutei. es cenšos ļaut bērnam pašam veidot attiecības ar realitāti. mums bija situācija uz ielas, kad vienam bērnam uz ielas sākās lēkme un P ar viņu gāja runāt, nebaidījās, es nobijusies viņam teicu, ka tā arī gadās. ļoti patīk, ka viņš vēl nešķiro cilvēkus, bet tikai konstatē faktu, ka kaut kas ir vai nav. es ļoti cenšos neiejaukties tajā ar savu verbalizēšanu

(Reply to this)