par dzeju. ir tāds paņēmiens uzskaitīt istabas priekšmetus, aprakstot to fizikālās īpašības, lai tā ilustrētu laika nepielūdzamību un vides vienaldzību un noslēdzot ar to, ka šie priekšmeti kaut kādā veidā ienāk tevī. es nesaprotu, kurš ir teicis, ka dzejā obligāti tā ir jādara? Labi, es saprotu, ka dvēseles un matērijas attiecības, tāpat kā daba, ir neizsmeļama tēma, tomēr nesaprotu, kāpēc tik bieži tās lietas, ko dzejnieki uzņem sevī, ir salauzti pulksteņi, cigaretes, vijoles, veci zābaki, vēstules, utt. Mums mājās pašlaik taču ir pavisam citi priekšmeti. :
Comments
jā, līdzīgi ir ar parīzi, lai arī daudz biežāk lidojam uz hānu vai stanstedu
(Reply to this) (Thread)
|
dīvāns, stikla galds, aizkari, 2 grāmatplaukti, klavieres, skapis, kamīns, rakstāmgalds, dators, lampa, tumbas, ģitāra, pastiprinātājs, 4 gleznas, 40 grāmatas, puķpods, veļas žāvētājs, sildītājs, krāsns kruķis, vāze, gludeklis, gludināmais dēlis.
(Reply to this) (Thread)
un tieši tas nozīmē, ka tā metode laikam ir stulba. tas ir stulbi, domāt, ka veci priekšmeti ir labāki par jauniem.
Kas tad tev, nevari parunaat? Vai arii redzeeji teeju ar laptopu kaadaa kafejniicaa?
(Reply to this) (Parent)
man mājās no nosauktajiem trūkst tikai vijoles, bet vispār laikam vecus priekšmetus izmanto, ja grib kaut kā norādīt uz pagātni; arī Parīze ir kaut kāda kolektīvās apziņas parīze, bet gan jau ir/būs dzejoļi arī par Hānas lidostu un gadžetiem
(Reply to this) (Thread)
jā, es tev piekrītu, tikai esmu pret vieglākā ceļa iešanu, kad parīzes pieminēšana vien padara dzejoli par dzejoli, kā tas vienam otram jaunākam dzejniekam gadās
jā, lai gan plika parīze vai vijole vēl nepadarīs dzejoli par dzejoli, bet runa jau laikam ir par tādiem kā kopumiem - gataviem klucīšiem dzejas lego
(Reply to this) (Parent)
nē, nopietni. tā domāšana par dzeju Latvijā ir tik drausmīgi neattīstīta, un tādiem mītiem par subjektīvismu apvīta, ka pat daudzi, kas mēdz rakstīt par dzeju, nespētu pamanīt šitādu lietu.
(Reply to this) (Parent)
tā, protams, var būt arī pavisam reāla Parīze, kurā kāds dzejnieks patiešām ir nesen pabijis, bet bieži vien visas vijoles un vēstules ir drīzāk psihiskas parādības
nē, dzejnieks NEVAR būt pabijis parīzē, ja viņš to nepaceļ būtiski jaunā kvalitātē un izmantojot tādu skatupunktu, ko neviens pasaulē vēl nav izmantojis. tas vairs nav iespējams. viss ir attaisnojams no subjektīvā viedokļa, bet no dzejas kvalitātes viedokļa dzejnieks nedrīkst būt pabijis arī Venēcijā. es vispār reāli brīnos dažreiz, kā viņiem nav kauna.
(Reply to this) (Parent)
kāpēc Tu vislaik aizstāvi neorigjinalitāti atsaucoties uz domas brīvību. kur mēs nonāksim ar šādu skatupunktu
es neaizstāvu neoriģinalitāti, es bez konkrētiem paraugiem nezinu, par ko tieši tu runā.
bet ja Tu konkrēti saki, ka mums tagad mājās ir citi priekšmeti, kas nav veci, un tāpēc ir stulbi runāt par veciem, tad es pieļauju, ka mums tomēr joprojām ir arī veci (un ka mēs joprojām dažkārt braucam arī uz Parīzi), un otrkārt, ka vecie priekšmeti/parīze var tikt piesaukti kā gatavi tēlu kopumi, kuru nozīmi visi zina, un tālāk izmantoti no visdažādākajiem skatpunktiem, jo ne jau nu vieni paši tie tagad noteiks kvalitāti vai oriģinalitāti.
bet ja Tu konkrēti saki, ka mums tagad mājās ir citi priekšmeti, kas nav veci, un tāpēc ir stulbi runāt par veciem, tad es pieļauju, ka mums tomēr joprojām ir arī veci (un ka mēs joprojām dažkārt braucam arī uz Parīzi), un otrkārt, ka vecie priekšmeti/parīze var tikt piesaukti kā gatavi tēlu kopumi, kuru nozīmi visi zina, un tālāk izmantoti no visdažādākajiem skatpunktiem, jo ne jau nu vieni paši tie tagad noteiks kvalitāti vai oriģinalitāti.
(Reply to this) (Parent)
bet jā, es tiešām uzskatu, ka dzejnieks nedrīkst speciāli rūpēties par oriģinalitāti, ka dzejā domas brīvība tomēr ir vispirms
nosacījums ir talants. tam pašam par sevi ir jānodrošina vai nu īpaša originalitāte vai īpaši dziļumi. pēc tam, protams, tiekšanās uz patiesību un domas brīvību. bez tā māksla nekad nekļūs izcila. bet visi jau paliek iestrēguši tajās metodes problēmās. visi raksta to, kas sen jau ir uzrakstīts.
jā, bet tad nedrīkst būt nekas mazāks par Rokpelni, lai to varētu atļauties. arī daudzi lielie bīstami svārstās uz robežas. Langa, Zeibots. smieklīgākais jau ir tas, ka tauta to nemana. mēs visi esam vecu priekšmetu korumpēti.
tas, pret ko es protestēju, ir, ka jauni dzejnieki lieto šos vecos objektus un melodijas, lai vairāk izskatītos pēc dzejniekiem.
tas, pret ko es protestēju, ir, ka jauni dzejnieki lieto šos vecos objektus un melodijas, lai vairāk izskatītos pēc dzejniekiem.
konkrēti par AO lielākoties piekrītu, vispār ļoti labs raksts. man ir žēl, ka par mani neviens tik labi neuzrakstīja (izņemot Raupu KD, bet tas bija ļoti īsi un bez kritikas)
(Reply to this) (Parent)