atmiņas par domām

teja @ 09:52 pm: par dzeju. ir tāds paņēmiens uzskaitīt istabas priekšmetus, aprakstot to fizikālās īpašības, lai tā ilustrētu laika nepielūdzamību un vides vienaldzību un noslēdzot ar to, ka šie priekšmeti kaut kādā veidā ienāk tevī. es nesaprotu, kurš ir teicis, ka dzejā obligāti tā ir jādara? Labi, es saprotu, ka dvēseles un matērijas attiecības, tāpat kā daba, ir neizsmeļama tēma, tomēr nesaprotu, kāpēc tik bieži tās lietas, ko dzejnieki uzņem sevī, ir salauzti pulksteņi, cigaretes, vijoles, veci zābaki, vēstules, utt. Mums mājās pašlaik taču ir pavisam citi priekšmeti.