atmiņas par domām

Nu bet neskaties, tāpat kā es neskatos ne Akermanes, ne Vardas filmas, jo neesmu šo filmu mērķauditorija.

(Reply to this) (Thread)

jūtu nepieciešamību izteikties par visu, par ko citi fano :D
Kubriku diemžēl noskatījos pilnīgi visu laikam, 100%, kaut kad strādāju pie raksta, kuru tā arī nepabeidzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai vēlies manis ieteikto filmu sarakstu ko apspriest?

(Reply to this) (Parent)

man atkal Trīrs ir zero personīgajā skalā, bet Godāra 80+ vecuma darbos redzu tīru, iedvesmojošu enerģiju, pāriešanu jaunā - bilžu valodas formā (lai arī man nepatīk viņa arogantā personība)

(Reply to this) (Thread)

neesmu redzējusi un baidos vilties!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet arī tas, ka viņš ir primāri esejists, nevis režisors. bet galu galā labi, ka ir dažādība un man kkas patīk, un tev kkas patīk :)

(Reply to this) (Parent)

atšķirīgi stāstniecības veidi, Godāram un Kubrikam viss ir priekšplānā, raksturiem nav neizdibināmu dziļumu, Tev savukārt, šķiet, vairāk patīk, ja kaut kas vairāk notiek fonā.

(Reply to this) (Thread)

laikam tā ir tiesa, ka tradicionālo naratīva formu uztveru aizdomīgi, visu, kas tiek saukts par "labu stāstu", ko pielūdz pasaule sākot no reklāmistiem līdz prozaiķiem - biežāk nepatīk, nekā patīk, bet dažreiz tas netraucē, piemēram fantasy filmās un vakara pasaciņā 9.00 pa radio

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm, bet beigu beigās otra forma jau arī ir tradicionāla? piemēram, Vecās derības stāstus par "labiem stāstiem" mūsdienu nozīmē grūti nosaukt, bet par tradicionāliem gan var.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man gan tieši šķiet, ka tie ir labi stāsti mūsdienu nozīmē :)

(Reply to this) (Parent)

Daži atgādina “poor things”

(Reply to this) (Parent)

es sen atpakaļ lasīju Tarkovska Sculpting in Time un tur bija teikums, ka mākslas uzdevums ir meklēt dievu cilvēkā. es viņam piekrītu. tikai nemēdzu par to daudz runāt, jo es jūtos jau nogurusi no domas vien, ka par to vajadzētu ar kādu diskutēt. es neredzu arī vajadzību par to diskutēt. man šajā ziņā priekš sevis viss ir skaidrs.

Trīrs man nepatīk, jo viņš neatstāj cerību. manliekas, ka viņš kaut kā onanē par bezcerību. man pēc Melanholijas noskatīšanās bija kaut kāda ļoti traka psihoemocionālķermeniska reakcija. kopš tā laika vairs nevienu Trīra filmu neesmu skatījusies un neskatīšos.

(Reply to this) (Thread)

Man reakcija tāda bija pēc "Šķeļot viļņus". Salīdzinājumā pēc Melananholijas bija samērā gaiša noskaņa. Manuprāt, saistīts ar to, ka Trīrs savus aktierus noved līdz patiesai psihozei, kas izpaužas ļoti ķermeniski, un mēs savos spoguļneironos to nespējam ignorēt, un trīcam līdzi. Minu, ka Trīrs savās filmās realizē savu iekšējo aicinājumu iepazīstināt cilvēkus ar savām tumšākajām bailēm, un ka viņaprāt tā ir sava veida terapija. Man tā drīzāk bija trauma, bet varbūt tās pārvarēšana mani tomēr padarīja labāku.

(Reply to this) (Parent)

Es pēc Melanholijas noskatīšanās pirms 100 gadiem sapratu ka man ir depresija un sāku iet pie terapeita- dīvaini bet Uz mani Trĩrs strådā terapeitiski, viņš kaut kādā zinå pasaka kas ir kas

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt, "Odisejā" Kubriks diezgan labi mēģina garīgās patiesības parādīt, atainojot to noliegumu, proti, caur visu kontrolējošas tehnokrātijas kritiku, izaicinot skatītājā protestu.
Līdzīgā veidā "Mr. Strangelove" parādot nesamērīgas ietekmes kodolkatastrofas iestāšanās neticamo vieglumu.
Abas filmas atklāj būtisko par lielākās daļas cilvēku nespēju modelēt visas iespējamās savu koncepciju realizēšanas un dažādu rīcību sekas un bezspēcību, kad (pārsvarā citi) cilvēki tiek ar tām konfrontēti.
Parādot cilvēka spēju robežas, Kubriks iezīmē, kur sākas nojaušami ideālais.
Varbūt tā nav dziļi garīga patiesība, bet praktiski noderīga gan, un liek arī aizdomāties, kāpēc vieniem ir dots to saprast, bet citiem - nav, piemēram, vai ir filtri, kas traucē redzēt garīgi dziļi un nepastarpināti, un kā tie rodas.
Manuprāt arī, estētika un mīlestība pret to, ir viena no būtiskām garīguma izpausmēm.

(Reply to this) (Thread)

Abas minėtās filmas bija jaukas jo viena bija poētiska un otra smieklīga, bet vina domăšana ir pårāk racionāla, negarīga, lai es to spētu nemt nopietni

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt izsmalcināta un sakārtota prāta darbība arī ir svarīga garīguma daļa. Kurai, lai tas būtu pilnīgs, protams, ir jābūt līdzsvarotai ar "sirds" darbību jeb emocionālo inteliģenci, kā arī neizzināmā pārlaicīgā nepārtrauktas klātesamības apjausmu. Kubrikam ir tik labi izkopts pirmais un nesaudzīgi, lai arī distancēti tiek atklāts arī otrais. Trešais tiešā veidā nav atklāts, piekrītu, bet netieši, kā jau minēju manurpāt tiek parādīts. Vismaz tiem, kas to ir gatavi to šādi saredzēt. Un varbūt tas nav Kubriks, kas to rāda, bet viņiem dāvāta vēlme un spēja to saskatīt.

(Reply to this) (Parent)