atmiņas par domām

Manuprāt, "Odisejā" Kubriks diezgan labi mēģina garīgās patiesības parādīt, atainojot to noliegumu, proti, caur visu kontrolējošas tehnokrātijas kritiku, izaicinot skatītājā protestu.
Līdzīgā veidā "Mr. Strangelove" parādot nesamērīgas ietekmes kodolkatastrofas iestāšanās neticamo vieglumu.
Abas filmas atklāj būtisko par lielākās daļas cilvēku nespēju modelēt visas iespējamās savu koncepciju realizēšanas un dažādu rīcību sekas un bezspēcību, kad (pārsvarā citi) cilvēki tiek ar tām konfrontēti.
Parādot cilvēka spēju robežas, Kubriks iezīmē, kur sākas nojaušami ideālais.
Varbūt tā nav dziļi garīga patiesība, bet praktiski noderīga gan, un liek arī aizdomāties, kāpēc vieniem ir dots to saprast, bet citiem - nav, piemēram, vai ir filtri, kas traucē redzēt garīgi dziļi un nepastarpināti, un kā tie rodas.
Manuprāt arī, estētika un mīlestība pret to, ir viena no būtiskām garīguma izpausmēm.

(Reply to this) (Thread)

Abas minėtās filmas bija jaukas jo viena bija poētiska un otra smieklīga, bet vina domăšana ir pårāk racionāla, negarīga, lai es to spētu nemt nopietni

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt izsmalcināta un sakārtota prāta darbība arī ir svarīga garīguma daļa. Kurai, lai tas būtu pilnīgs, protams, ir jābūt līdzsvarotai ar "sirds" darbību jeb emocionālo inteliģenci, kā arī neizzināmā pārlaicīgā nepārtrauktas klātesamības apjausmu. Kubrikam ir tik labi izkopts pirmais un nesaudzīgi, lai arī distancēti tiek atklāts arī otrais. Trešais tiešā veidā nav atklāts, piekrītu, bet netieši, kā jau minēju manurpāt tiek parādīts. Vismaz tiem, kas to ir gatavi to šādi saredzēt. Un varbūt tas nav Kubriks, kas to rāda, bet viņiem dāvāta vēlme un spēja to saskatīt.

(Reply to this) (Parent)