atmiņas par domām

prtg @ 02:02 pm: Manuprāt, "Odisejā" Kubriks diezgan labi mēģina garīgās patiesības parādīt, atainojot to noliegumu, proti, caur visu kontrolējošas tehnokrātijas kritiku, izaicinot skatītājā protestu.
Līdzīgā veidā "Mr. Strangelove" parādot nesamērīgas ietekmes kodolkatastrofas iestāšanās neticamo vieglumu.
Abas filmas atklāj būtisko par lielākās daļas cilvēku nespēju modelēt visas iespējamās savu koncepciju realizēšanas un dažādu rīcību sekas un bezspēcību, kad (pārsvarā citi) cilvēki tiek ar tām konfrontēti.
Parādot cilvēka spēju robežas, Kubriks iezīmē, kur sākas nojaušami ideālais.
Varbūt tā nav dziļi garīga patiesība, bet praktiski noderīga gan, un liek arī aizdomāties, kāpēc vieniem ir dots to saprast, bet citiem - nav, piemēram, vai ir filtri, kas traucē redzēt garīgi dziļi un nepastarpināti, un kā tie rodas.
Manuprāt arī, estētika un mīlestība pret to, ir viena no būtiskām garīguma izpausmēm.