Gaismas pils
"Tie, kuri nepaspēja ielekt tajā pēdējā vagonā un sakopēt visus materiālus līdz maijam - nu tad nāciet rudenī," slightly indīgā tonītī saka kāda LNB darbiniece, LTV "Panorāmā" komentējot LNB krājumu nonākšanu pārvākšanās tranzītā starp vecajām ēkām un jauno ēku tieši noslēguma darbu un eksāmenu periodā - tā vietā, lai apjēgtu savu fail kā sabiedriskai un tiem pašiem jauniešiem kalpojošai struktūrai, draudzīgā tonī pateiktu "atvaino, draudziņ, par neērtībām, nepadomājām; mēs to fiksi izlabosim, ziņo par tev nepieejamo grāmatu un speciāli noorganizēta LNB sos komanda tev to sameklēs". Realitāte ir kaut kā tik ļoti par šo valsti un tās cilvēku komunikāciju kopumā, kaut kāds dinozaurs, kas joprojām ļoti dzīvs dveš savu aromātisko elpu no laika, kuru visi nez kāpēc grib saukt par aizgājušu. Domājot par to, sāk gribēties cerēt, ka vismaz zeltā zvīļojošā jaunās ēkas dinozaura grebene ir kāda smalka ironija.