svesinieks (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} svesinieks) rakstīja,@ 2016-12-01 10:18:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
#Веганство
Pēc 30 vegānu dienām:
Pēc 30 vegānu dienām:
плус:
+vegānisms ir daudz vieglāks kā man sākotnēji šķita. Kā rūdītam visēdājam, man likās, ka visu dienu to vien gribēsies kā buljona pīrādziņus, steikus un siera kruasānus, kamēr nāksies gariem zobiem žļembāt zaļu bezgaršīgu masu ar bietēm - bet nē. Mēneša laikā vien pāris reizes iedomājos, ka lašmaizītes vai burgers būtu jauks pieskāriens vegānajai ikdienai, bet kopumā mans dzīvesveids ir mainījies pavisam nedaudz.
+vegānu virtuve ir cool. Nekā netrūkst - ne vien lai paēstu, bet arī lai gardi pierītos kā cūka. Vien varbūt pavisam nedaudz grūtāk kā ar konvencionāliem binge ēdieniem, bet noteikti ir viegli sasniedzams mērķis. īpašs šautouts tofu.
+vegānu pārtika ir viegla. Pat kārtīgi uzdzīvojot un apēdot daudz, daudz ēdiena, pēc brīža atkal ir viegli un var skriet, diet vai ēst vēl.
+vegānu pārtika ir lēta. īpaši ja iztiek bez tofu.
+zaudēti 3kg (no 83) neskaitot kalorijas, ēdot daudz maz saprātīgi darba dienās un daudz maz neprātīgi brīvdienās. Nekad apzinīgajā mūža vecumā neesmu svēris tik maz.
+ēdnīca "Terapija" ir jauka vieta, kur ieturēt maltīti un iedzert kādu alu - bez vegānām nepieciešamībām nebūtu to atklājis.
+par maltīti darba laikā pie kompja daudz biežāk kļūst augļi (āboli, mandarīni, kurma, bumbieri) un melnā šokolāde, nevis piena šokolāde un bulciņas.
минус:
-jūties kā lohs prasot, lai kkur neliek krējuma mērcīti vai citas nevegānas lietas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Jūties kā tās klīrīgās kuces ar cietajiem sejas vaibstiem ar suni azotē, kurām nekas nav labi un kuras allažiņ pieprasa īpašu attieksmi. Tāpat, kad esi ciemos jūties kā lohs, kas neciena namatēva centienus.
-piršana. novembra mēnesī esmu izpirdis tikpat vai vairāk kā pārējā gadā.
-nevar ātri paņemt kko apēst. topmaize, bulciņas, hotdogi - tas viss iet secen un citkārt, kad nav citu iespēju nākas palikt bešā.
-vegānu pārtika ir viegla. grūti piesisties tā, lai pēc neilga laika atkal nedomātu par ēšanu.
-jūties slightly nedaudz vainīgāks par dzīvnieku produktiem, kurus izmanto vai plāno izmanto. Ne gana, lai nopietni apsvērtu to neizmantošanu (it īpaši ādas lietiņas), bet gana, lai justos mazliet sliktāk par to.
-piektdienas hesburger apmeklējums. (šo noteikti varēja aizstāt ar ko citu), bet man pietrūka piektdienas došanās pēc burgera tortiljas. ne pašas tortiljas, bet procesa - laiska piektdienas pēcpusdiena, kad darbi jau daudzmaz pabeigti, žurnāls vai planšete somā un hesburger lētu, bet intensīvu baudu sološā vide, kur starp līdzīgiem biroja planktona cilvēkiem ieturēt ātru, gardu un neveselīgu maltīti.
nesaistīti:
-man šķiet, ka rietumu cilvēka ēdienkarte ir nepamatoti centrēta uz gaļu - tā būtībā paredz, ka pilsonis katrā savā maltītē apēd mazliet gaļas, vai vismaz dzīvnieku izcelsmes produktu, kas šķiet lieki. Man šķiet, ka gaļai un dzīvnieku izcelsmes produktiem var būt nozīmīga vieta ikviena cilvēka ēdienkartē, bet ne jau 3x dienā. Un ja nebūtu jābliež gaļa all day everyday #BlazeTheMeatYall, tad kazi varbūt varētu arī domāt par kādas bioloģiskas gaļas ražošanas iespējām.
-interesējoties par vegānismu saproti, cik lielā mērā dzīvnieki ir fucked un dzīvnieku produktu augsto morālo cenu. Ja pašam būtu jāiedur duncis govij kaklā, lai tiktu pie kotletes, kas iespiesta starp divām baltmaizes rikām, noteikti izvēlētos grauzt rāceni. domāju, ka lielākā daļa lepno gaļēdāju, kas smīkņājot par vegāniem, ļauj taukiem no cepeša notecēt gar krāsotu lūpu kaktiņiem, rīkotos līdzīgi.
-gardas vegānu maltītes balstās uz trim vaļiem - maizi, tofu un pākšaugiem un to kombinācijām.
-nevar izlemt, kas varētu būt tas ko gribās, tagad, kad atkal drīkst visu.
