Man šķiet, ka tas nav tik sarežģīti, vismaz man. Man bija ļoti vienkārši pieņemt šo lēmumu - noskatījos pāris video par to, kā pret tiem dzīvniekiem izturās fermās, kā notiek nogalināšanas process, sapratu, ka man tas nav īsti pieņemami un negribu kādam maksāt, lai to manis vietā dara un tādējādi atbalstīt to industriju un attiecīgi pārmainīju ieradumus. No sākuma bija grūtāk, bet tagad nejūtos nekā ierobežota. Es pieņemu, ka citiem cilvēkiem kļūt par vegāniem būtu grūtāk, piemēram daudzbērnu ģimenēm vai nabadzīgiem cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu un nav laika piedomāt par to, kā apēst sātīgu, sabalansētu vegānu maltīti. Es arī nedomāju, ka esmu morālāka par cilvēkiem, kas ēd gaļu, vienkārši domāju, ka daudziem cilvēkiem nav ne jausmas, kā gatavie glīti safasētie produkti dzīvojuši un vai ir izjutuši sāpes, bet redzot to visu, iespējams diezgan daudziem ieslēgtos empātija (bet ne visiem) un viņi teiktu, ka nevēlas to atbalstīt.

Veselības un vides aspekti šai izvēlei ir bonuss, bet tas manā izvēlē nebija primārais, as in, es nerēķināju, kā tieši samazināsies mans carbon footprint un vai es gadījumā neesmu liekule, ja lietoju datoru. Manuprāt atslēga ir tajā, ka jāmēģina darīt tik, cik vari, lai samazinātu patērētāju sabiedrības slikto ietekmi uz dabu un citu būtņu sāpes. Attiecīgi, mainīt ēdiena izvēles man nešķiet tik sarežģīti, kā piemēram vispār vairs nelietot datorus vai transporta līdzekļus (tas būtu diezgan absurdi). Bet tas vien, ka dzīvnieku agrikultūras industrija saražo vairāk globālās sasilšanas veicinošās izplūdes gāzes, nekā visi transporta veidi kopā ņemot, un patērē tik ļoti daudz ūdens un zemes platības, lai nodrošinātu tiem dzīvniekiem graudaugus un soju (ko būtu varējuši audzēt cilvēkiem) man liek domāt, ka es tomēr nevēlos būt daļa no šīs problēmas, lai arī mans individuālais ieguldījums varbūt nav tik liels.

Nevajag iestigt idejā, ka ja nevar izdarīt visu, nevajag darīt neko - ir vērts piedomāt, kā ar savām izvēlēm kaut nedaudz uzlabot situāciju.