svesinieks ([info]svesinieks) rakstīja,
@ 2016-10-18 00:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kumulatīvā nāve

Man šķiet, ka cilvēkiem ne tik daudz piš kapi, kā tas, ka kapus grib "apgānīt" tieši Ušakovs un projekts saistās Rīgas satiksmi, kas jau tā ir gana rīdzinieku ienīsti tēli. Man šķiet, ka #KapuTramvaja idejai nav ne vainas. Vismaz ja piepildās divi pieņēmumi 1)Tramvajs starp brīvības un skanstes ielām būs pieprasīts maršruts 2)projektu var īstenot ekonomiski jēgpilnā veidā (kaut vai priekš visai zemajiem pašvaldības iestāžu zandartiem). Par šīm divām premisām es nepavisam neesmu drošs - tāpēc drīzāk teiktu, ka tas nav vajadzīgs un labākajā gadījumā ir veids, kā lv uzņēmumi var saņemt mazliet Eiropas saldā dināra, sliktākajā gadījumā veids kā kārtējo reizi uzvārīt mazliet tumīga zīdekļa uz rīdzinieku plānā grasīša (kā ar etalona ieviešanu vai rs transporta iepirkumu). 

 

Bet morāli tač nevar visu mūžu uzturēt kapu parku, ko neviens īsti nelieto, lai glabātu senču gaišo piemiņu. Pēteris Apinis var iet dirst. Ja kādam saknes saistās ar zemes masu, kurā glabājas mirstīgās atliekas, tad tās, atvainojiet, nav pārāk dziļas saknes. Atkal, svarīgs ir pieņēmums, ka jaunā līnija būs lietderīga, bet, tajā balstoties, es teiktu, ka nav vērts nogalināt dārgā cilvēku laika daļiņas, braucot apkārt pus pilsētai, lai tautas dižgari varētu netraucēti atgulties klusajā smiltājā (vēl jo vairāk tāpēc, ka izskatās, kas tas skars vien nedaudzus smiltājā dusētājus). Var teikt, ka tas ir vērtību jautājums, bet es no tiesas nedomāju, ka cieņa pret kapiem ir lielākā mūsu sabiedrības vērtību problēma.

 

Gandrīz vai nesaistīti, bet manuprāt ir jābeidz nevērīgi izturēties pret cilvēka laika iztērēšanu. Īpaši ilustratīvi tas ir satiksmes organizācijas kontekstā (jo skar gandrīz ikvienu, un ir gaužām viegli uztverami) - katrs sūdīgais luksofors, slikti izplānotais maršruts vai pārmēru šaurais ceļš, nogriež no man atvēlētā laika pīrāga mazu gabaliņu, kas rēķinot uz daudziem cilvēkiem ilgstošā laikā akumulējas, un gala beigās daudzi mūža garuma ekvivalenti tiek iztērēti. Tukšā krustojumā, pie sarkana luksofora vai tramvaja pieturā, gaidot tramvaju, kurš pienāks pēc slikti izplānota laika grafika, vai apstājoties pie apmalītes lai pārceltu velosipēdu pāri tai. Katras 10 sekundes, ko cilvēks dienā papildus iztērē rēķinot gada laikā uz daudziem cilvēkiem sastāda negantus laika izdevumus, kurus es pat atļautos pielīdzināt nāvei.

 

Piemēram 50 cilvēki katru dienu nostāvot pie sūdīga luksofora 30sek vairāk kā nepieciešams, būs papisuši nedaudz vairāk kā trīs diennaktis laika. Manuprāt, ja izveidojot jaunu tramvaju, var izglābt daudzus kumulatīvi veidotus cilvēka mūžus, to vajadzētu darīt, pat tad ja nākas nedaudz pabīdīt arī ļoti cienījamu cilvēku mūža mājas. Ja Barona kapā iekristu bērns, glābēji nevilcinātos uzlauzt kapenes, domāju, ka pieejai attiecībā uz kumulatīvo laiku vajadzētu būt līdzīgai.

TLDR: Cepšanās par kapiem man šķiet liela brēka un maza villa. Lieki iztērēts laiks nogalina vairāk kumulatīvā mūža ekvivalentus, kā varētu šķist.

 



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis
2016-10-18 09:47 (saite)
Barona kapā iekritis bērns un tramvajs pāri kapiem (ar vēsturisko kapliču nojaukšanu un pārcelšanu) tomēr ir, hmm, sūdīga analoģija, sevišķi ņemot vērā, ka iela tur ir pietiekami plata, lai varētu nemaukt pāri kapiem, proti, ir varianti, bet izvēlēts tas variants, kurš LV kā kapu kultūras zemei būs defaultā jūtīgākais. Līdzīgi tu varētu argumentēt par Vecrīgas celtņu nojaukšanu, lai uzceltu, nezinu, kaut kādu bērnu namu vai sociālā taisnīguma centru. Jā, ir šādi cilvēki, kas tā darītu. Taču kamēr šie cilvēki ir mazākumā vai netiek pie varas, civilizācijai ir nākotne.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]svesinieks
2016-10-18 16:36 (saite)
Domāju, ka papildus vēl diviem pieņēmumiem vajag vēl vienu - ka izvēlētais līnijas ceļš ir visracionālākais un svētvietai mazāk traucējošais. Bērns Barona kapā, protams, nav korektākais salīdzinājums, bet vēlējos ilustrēt, ka viena cilvēka ļoti intensīvas ciešanas ir daudz labāk uztveramas, kā daudzu cilvēku mazas ciešaniņas. Bet, manuprāt, ciešanas var summēt - var būt caur kādu koeficientu, bet, man šķiet, ka arī nelielas ciešans var saskaitīt kopā.

Bet tas, ko tiešām vēlējos teikt, ka slikti veidota politika, kumulatīvi nogalina daudz laika, kuru analoģijas labad var pārrēķināt cilvēka mūžā. Līdzīgi, kā public health rēķina disability adjusted life-years. Un, ja var pierādīt, ka tu gada laikā iegūsti daudzus, jo daudzus cilvēka mūža ekvivalentus, tas ir iespējams apsvārt citādi morāli disktuablus risinājumus.

Protams, aktuāls, kā vienmēr, ir jautājums, kur novilkt robežu - jo vienmēr var ietaupīt mazliet laika upurējot kaut ko uz funkcionālisma altāra, piemēram, kāds varētu teikt, ka funkcionāli vērtīgi būtu pievienoties kāda lielākai valstij vai citādi darīt kko, ko neviens nevēlas. Man šķiet, ka mazu daļiņu kapu varētu apmainīt, pret gada griezumā iegūtām, mazākām cilvēku ciešanām. Vienlaikus, ja man prasītu, vai es varētu nākt klajā ar kādu vispārēju vadlīniju, kad to ir vērts darīt - es nespētu nākt klajā ar labu atbildi, bet nedomāju, ka tas varētu būt sabiedrības vairākuma viedoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?