Domāju, ka papildus vēl diviem pieņēmumiem vajag vēl vienu - ka izvēlētais līnijas ceļš ir visracionālākais un svētvietai mazāk traucējošais. Bērns Barona kapā, protams, nav korektākais salīdzinājums, bet vēlējos ilustrēt, ka viena cilvēka ļoti intensīvas ciešanas ir daudz labāk uztveramas, kā daudzu cilvēku mazas ciešaniņas. Bet, manuprāt, ciešanas var summēt - var būt caur kādu koeficientu, bet, man šķiet, ka arī nelielas ciešans var saskaitīt kopā.

Bet tas, ko tiešām vēlējos teikt, ka slikti veidota politika, kumulatīvi nogalina daudz laika, kuru analoģijas labad var pārrēķināt cilvēka mūžā. Līdzīgi, kā public health rēķina disability adjusted life-years. Un, ja var pierādīt, ka tu gada laikā iegūsti daudzus, jo daudzus cilvēka mūža ekvivalentus, tas ir iespējams apsvārt citādi morāli disktuablus risinājumus.

Protams, aktuāls, kā vienmēr, ir jautājums, kur novilkt robežu - jo vienmēr var ietaupīt mazliet laika upurējot kaut ko uz funkcionālisma altāra, piemēram, kāds varētu teikt, ka funkcionāli vērtīgi būtu pievienoties kāda lielākai valstij vai citādi darīt kko, ko neviens nevēlas. Man šķiet, ka mazu daļiņu kapu varētu apmainīt, pret gada griezumā iegūtām, mazākām cilvēku ciešanām. Vienlaikus, ja man prasītu, vai es varētu nākt klajā ar kādu vispārēju vadlīniju, kad to ir vērts darīt - es nespētu nākt klajā ar labu atbildi, bet nedomāju, ka tas varētu būt sabiedrības vairākuma viedoklis.