00:43 - Kumulatīvā nāve
Man
šķiet, ka cilvēkiem ne tik daudz piš kapi, kā tas, ka kapus grib
"apgānīt" tieši Ušakovs un projekts saistās Rīgas satiksmi, kas jau
tā ir gana rīdzinieku ienīsti tēli. Man šķiet, ka #KapuTramvaja idejai nav ne
vainas. Vismaz ja piepildās divi pieņēmumi 1)Tramvajs starp brīvības un
skanstes ielām būs pieprasīts maršruts 2)projektu var īstenot ekonomiski
jēgpilnā veidā (kaut vai priekš visai zemajiem pašvaldības iestāžu zandartiem).
Par šīm divām premisām es nepavisam neesmu drošs - tāpēc drīzāk teiktu, ka tas
nav vajadzīgs un labākajā gadījumā ir veids, kā lv uzņēmumi var saņemt mazliet
Eiropas saldā dināra, sliktākajā gadījumā veids kā kārtējo reizi uzvārīt
mazliet tumīga zīdekļa uz rīdzinieku plānā grasīša (kā ar etalona ieviešanu vai
rs transporta iepirkumu).
Bet
morāli tač nevar visu mūžu uzturēt kapu parku, ko neviens īsti nelieto, lai
glabātu senču gaišo piemiņu. Pēteris Apinis var iet dirst. Ja kādam saknes saistās ar zemes masu,
kurā glabājas mirstīgās atliekas, tad tās, atvainojiet, nav pārāk dziļas
saknes. Atkal, svarīgs ir pieņēmums, ka jaunā līnija būs lietderīga, bet, tajā
balstoties, es teiktu, ka nav vērts nogalināt dārgā cilvēku laika daļiņas,
braucot apkārt pus pilsētai, lai tautas dižgari varētu netraucēti atgulties
klusajā smiltājā (vēl jo vairāk tāpēc, ka izskatās, kas tas skars vien
nedaudzus smiltājā dusētājus). Var teikt, ka tas ir vērtību jautājums, bet es
no tiesas nedomāju, ka cieņa pret kapiem ir lielākā mūsu sabiedrības vērtību
problēma.
Gandrīz
vai nesaistīti, bet manuprāt ir jābeidz nevērīgi izturēties pret cilvēka laika
iztērēšanu. Īpaši ilustratīvi tas ir satiksmes organizācijas kontekstā (jo skar
gandrīz ikvienu, un ir gaužām viegli uztverami) - katrs sūdīgais luksofors,
slikti izplānotais maršruts vai pārmēru šaurais ceļš, nogriež no man atvēlētā
laika pīrāga mazu gabaliņu, kas rēķinot uz daudziem cilvēkiem ilgstošā laikā
akumulējas, un gala beigās daudzi mūža garuma ekvivalenti tiek iztērēti. Tukšā
krustojumā, pie sarkana luksofora vai tramvaja pieturā, gaidot tramvaju, kurš
pienāks pēc slikti izplānota laika grafika, vai apstājoties pie apmalītes lai
pārceltu velosipēdu pāri tai. Katras 10 sekundes, ko cilvēks dienā papildus
iztērē rēķinot gada laikā uz daudziem cilvēkiem sastāda negantus laika
izdevumus, kurus es pat atļautos pielīdzināt nāvei.
Piemēram
50 cilvēki katru dienu nostāvot pie sūdīga luksofora 30sek vairāk kā
nepieciešams, būs papisuši nedaudz vairāk kā trīs diennaktis laika. Manuprāt,
ja izveidojot jaunu tramvaju, var izglābt daudzus kumulatīvi veidotus cilvēka
mūžus, to vajadzētu darīt, pat tad ja nākas nedaudz pabīdīt arī ļoti cienījamu
cilvēku mūža mājas. Ja Barona kapā iekristu bērns, glābēji nevilcinātos uzlauzt
kapenes, domāju, ka pieejai attiecībā uz kumulatīvo laiku vajadzētu būt
līdzīgai.
TLDR: Cepšanās par kapiem man šķiet liela brēka un maza villa. Lieki iztērēts
laiks nogalina vairāk kumulatīvā mūža ekvivalentus, kā varētu šķist.