Ceļojuma pirmajās dienās nodarbojāmies ar dažādām intelektuālām izklaidēm. Te es dzirdu salmu sienāzi ar alu (šis ir labākais alus Brazīlijā).


Uzzinājām, ka smēķēšanai var būt nelāgas sekas.



Par smēķēšanas negatīvajām sekām informējām arī mūsu sienāzi Sedres.


Ķīniešu beibe okeānā.


Gulējām Pamelas Andersones pozā.


Bilde, ar ko koļīt.


Iegādājos koka stabuli. Uzspēlēju dažas etīdes krabjiem un to godam pazaudēju.


Karaivā okeāns bija kā liels alus. Sevišķi labs šis ir tad, kad pēc vazāšanās pa putām nokļūsti smiltīs. Pēc tam izskaties pēc īsta mēsla.


Kopā ar Sņežku un ēzeli skatījāmies skaistu futbolu Brazīlijas vecākajā čuhņā.


Es nekad nepalaižu garām iespēju kaut kur nokrist vai izkrist.


Attēlā redzams kaķītis, kas man koda mutē, ja runāju sliktā portugāļu valodā.


Uz Korumbau daži ļaudis gāja uz rokām, lai nesasmērētu kājas.


Šī ir pirmā vieta, kur pagaršoju ūdens paraugu, lai noteiktu, vai šeit ir iespējama laimīga dzīve. Ir.


Šajās mangrovēs mani sagrieza kulta austeres.


Te ir tā vieta, kur no abām pusēm nāk virsū okeāns. Tur ir forši spēlēt to spēli, kurā jāaiztaisa acis un jāskrien. Vēlams arī maurot.


Džeks ne tikai sacirta mums tos kokosriekstus, bet arī to vistiņu.


Ekohidroloģijas pirmais likums - zem kokiem ir vēsāks nekā zem jumtiem. Tur ir vielgāk čilot.


Es apbrīnoju ķīniešu beibi, kas šajā mirklī spēj stresot un komunicēt ar ārpasauli. Es izskatījos drīzāk kā tas džeks otrā bildes stūrī.



Pablo ir lielisks.


Man kā jau dzejniecei skatiens mēdz slīdēt. Pēdējā rītā, kamēr pļāpāju un gaidīju pēdējās brokastis, man skatiens uzslīdēja šim te.