labdien. mans penīgais šī rīta noskaņojums ir saistāms tikai ar ny. ja pika  izietu no istabas, es varētu nomierināt to peni pati savām rokām, bet tomēr lūdzoši skatos pikas virzienā: "lūdzu, neej prom." viņa jau nekur nevar aiziet, jo iekāpa naglainā dēlī. tā teikt - viss ir salaists dēlī. kad mēs visi būsim lieli, taisīm privātos realitātes šovus: mēs trīs dzīvosim sandra kolāta istabā un vislaik skatīsimies muļķīgas filmas. piemēram, beavis &butthead vai super size me -tā ir tā dokumentālā filma par mcdonaldu, kurā vīrs 30 dienas ēd tikai mcdonalda pārtiku. it kā domāta kā liela antireklāma, bet pēc tās noskatīšanās nolēmām šodien brokastot tieši tajā pļavnieku vietā. vienīgais, kurš nepildīja norunu bija dārlis, kurš septiņos no rīta brauc prom. bet pareizi ir - viņš nav realitātes šova dalībnieks, viņš ir nēģeris, bet bieži viņu aicināšu ciemos, jo viņš aizrautīgi rēķina. ja citi cilvēki paskatās manus uzdevumus un ātri klusām noliek maliņā, tad es pēkšņi redzu, ka dārlis vēl aizvien cīnās ar to pašu ģeometrijas uzdevumu: sazīmējis dažādus šķēlumus un dažādiem skatu leņķiem un raksta visvisādas formulas. atceros, ka pirms gada es,likcepure  un ulvs gribējām taisīt līdzīgu šovu - nedēļu dzīvot trijatā upeņu ielā un vislaik lietot alkoholu. vienreiz šova liakā mums būtu viesis - astma, viņa pienākums būtu dzert. bet laiki ir mainījušies un mums jādomā, kā sargāt nāriņas peni no briesmām, un rīta saundtreks ir ulda iemīļotā franču vīra un quizer komponēts.